Dzirkstele.lv ARHĪVS

Likvidēs lopus, samazinās darbiniekus

Malda Ilgaža

2014. gada 12. septembris 11:21

1667
Likvidēs lopus, samazinās darbiniekus

Dramatiski ir kritusies piena iepirkuma cena, tāpēc ir apdraudēta slaucamo govju ganāmpulku pastāvēšana. Ganāmpulku īpašnieki jau šobrīd nezina, kā strādniekiem pilnā apmērā samaksāt algu, kā atmaksāt saimniecības attīstībai ņemtos kredītus bankā, kā norēķināties par degvielu un patērēto elektroenerģiju. Šonedēļ valdības sēdē gan ir pieņemts lēmums saimnieciskās darbības veicējiem piešķirt kredītbrīvdienas uz gadu vai pat diviem. Finanšu institūcijas sola, ka katrs gadījums tiks izvērtēts individuāli.

„Piena iepirkuma cena jau šobrīd ir sarukusi no 32 līdz 22 centiem. Tas ir pat zemāk par pašizmaksu. Mums ir jāatmaksā kredīts bankai, bet vislielākā problēma ir, ka nepietiek naudas, lai norēķinātos par patērēto elektrību. Jāpērk arī degviela, jo vēl ir jānokuļ graudaugiem atvēlētā platība. Es nezinu, ko darīt. Tagad veidošu sarakstu ar govīm, kuras vajadzēja likvidēt jau agrāk. Tikai tāpēc, ka bija žēl, to nedarīju. Šobrīd ganāmpulkā ir 120 govis. Pa ziemu skatīšos, kāda būs situācija. Varbūt nāksies likvidēt visas un domāt tikai par graudkopību vai arī audzēt gaļas lopus,” situāciju saimniecībā raksturo Daukstu pagasta zemnieku saimniecības „Jaundreiņi” saimniece Olita Keibeniece.


Viņa nākotni zīmē drūmās krāsās, minot Āfrikas cūku mēri, piena lopkopības iznīcināšanu Latvijā un visbeidzot neārstējamas infekcijas slimības cilvēkiem. Viņa domā, ka arī plašsaziņas līdzekļos izskanējušais priekšlikums lauksaimniekiem rīkot protesta akcijas nedos cerēto rezultātu.


„Šīm akcijām nav jēgas, jo lielo pasaules politiku mums nav pa spēkam mainīt. Ja situācija piena lopkopībā būtu saistīta tikai ar Latviju vien, tad būtu citādāk. Šīs akcijas ir tikai lieka laika kavēšana un lieka degvielas tērēšana, kuras jau tā nav,” uzskata O.Keibeniece.


„Jaundreiņos” ir nodarbināti vienpadsmit algoti strādnieki. Darba devējiem ievērojamā piena cenu krituma dēļ strādniekiem par pusi nācies samazināt līdzšinējo darba algu.


„Lai gan samazinot alga ir nedaudz lielāka nekā valstī noteiktā minimālā alga, cilvēki paši izvēlas iet projām. Es nevaru nevienu aizturēt un solīt sazin kādus labumus, ja reāli jau šajā mēnesī man pat nav no kā maksāt algu. Ja nenopirkšu degvielu, labības pļauju nepabeigšu, ja nenorēķināšos par elektrību, tad 120 govis nāksies slaukt ar rokām. Man ir jāizšķiras, vai maksāt algas, maksāt par elektrību vai degvielu,” saka O.Keibeniece, kuras saimniecība tika izveidota tā sauktajos Breša laikos.


Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības „Lācīši” saimnieks Stanislavs Gžibovskis stāsta, ka viņa saimniecībai par pārstrādei nodoto piena litru tagad tiekot maksāti tikai 25 centi no 37, kas maksāti pavasarī.

„Viss liecina par to, ka nāksies samazināt strādnieku skaitu. Uzskatu, ka Latvijā lauksaimniecība tiek lēnām likvidēta. Arī graudiem nav cenas. Ja piena lopkopībā nav ienākumu, arī manā saimniecībā audzētās zālāju sēklas nevienam nebūs vajadzīgas, jo viss savstarpēji ir saistīts. Nav jau man vienīgajam tik grūti, tāpēc ceru, ka bankas nāks pretī zemniekiem, jo visiem ir kredīti,” saka S.Gžibovskis.

Atkarībā no tā, kāda būs turpmākā situācija, saimnieks pieļauj, ka skaitliski nāksies samazināt arī 200 govju ganāmpulku. Viņš stāsta, ka salīdzinājumā ar pavasari saimniecības ikmēneša ienākumi ir samazinājušies par 20 tūkstošiem eiro.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „Māršava”, ar kuru sadarbojas daudzu mūsu novada piena ražotāji, valdes priekšsēdētāja Dace Pastare ir saglabājusi cerību, ka reiz tomēr izdosies izrausties no pašreizējās bedres. „Piena cena ir lejā. Naudas nav. Arī to pašu, kas ir, nesteidzas samaksāt mums, savukārt mēs nevaram samaksāt piena piegādātājiem. Notiekošajā nav vainojams tikai Krievijas embargo. Vienmēr ir arī citi iemesli. Vienmēr ir kāds, kurš uz krīzes rēķina grib nopelnīt. Bet vienmēr jau ir cerība, ka kaut kas uzlabosies. Ir jābūt labāk!” pārliecināta D.Pastare.


Par pieciem centiem mazāk saviem piena piegādātājiem maksā arī akciju sabiedrība „Rankas piens”. Vidējā cena ir 23 centi plus PVN. Valdes priekšsēdētājs Aldis Spalviņš stāsta, ka ražošanas uzņēmuma noliktavās veidojas produkcijas uzkrājumi, tāpēc tiek domāts par cenas samazinājumu, lai produkciju varētu pārdot. „Tas attiecas uz sieru, kā noliktavās ir diezgan daudz. Jo tirgū ir lielāka konkurence, īpaši sieram, jo vienīgais risinājums ir cenas samazinājums,” saka A.Spalviņš.