Vīns jau rūgst

2014. gada 2. oktobris 00:00

804

Vīna gatavošanas praktiskās iemaņas tirzmalietis Andris Kozuls apguvis bērnībā no savas mammas, kurai bijusi liela pieredze. Viņš labprāt uzklausa arī citu vīndaru pieredzi, kā arī smeļas to internetā. Andris uzskata, jo vecāks vīns, jo labāks. „Ja vīns ir stāvējis trīs gadus, tad ceturtajā gadā vairs nevar pateikt, no kādām ogām vai augļiem tas ir gatavots,” pārliecinājies vīndaris.

„Mamma vienmēr uzskatīja, ka visaromātiskākais ir vīns no meža avenēm. Viņai bija taisnība. Kas par aromātu! Kā tas rūgst! Ne mamma, ne arī es neizmantoju vīna raugu, tāpēc viss rūgšanas process ir dabisks un nesasteigts. Neizmantoju arī vīna dzidrinātājus un sēdinātājus. Cilvēki bieži saka, ka pēc vīna dzeršanas otrā dienā sāp galva. Tur vainojami šie dzidrinātāji jeb sulfīdi. Es ļauju, lai pēc norūgšanas vīns pats nosēstas. Par rūgšanas procesu liecina putu vainadziņš. Kad tā nav, vīns ir norūdzis. Atliek to noliet, pildīt pudelēs un likt, lai glabājas,” stāsta Andris. Viņš par ekskluzīvu uzskata vīnu, kas raudzēts no meža mellenēm, jo tam piemīt gan skaista krāsa, gan aromāts. Praksē vīndaris pārliecinājies, ka meža ogām ir labāks rūgšanas process nekā kultivētajām. Izrādās, arī cukuram vīna gatavošanā ir liela nozīme. Andris vīnam izmanto cukuru, kas ir paredzēts ievārījumu vārīšanai. Pēc tam, kad rūgšanas process ir beidzies, vīns tiek saldināts pēc katra gaumes. Ja pēc cukura atkārtotas pievienošanas atkal parādās putas, vīnam ļauj norūgt. Neliekot klāt vīna raugu, ir arī klusā rūgšana, kas beidzas tikai aptuveni pēc gada. Raudzēšanai Andris izmanto tika dabisku nepasterizētu sulu. Pārpalikumus no ogām un augļiem jeb tā sauktās čagas tiek pārlietas ar ūdeni. Tad liekais šķidrums nokāsts un arī pievienots sulai.

Andris ir raudzējis vīnu ne tikai no avenēm, mellenēm un āboliem, bet arī no pīlādžiem, rabarberiem, ķiršiem, aronijām, jāņogām, upenēm, Kaukāza plūmēm, cidonijām, zilenēm un brūklenēm. „Neticēsiet, bet esmu gatavojis pat ķirbju vīnu. Stāmerenietis Vilis Kļaviņš reiz dalījās pieredzē, kādu dzērienu iespējams izgatavot no bietēm. Atbraucis mājās, sāku prātot, ja var izmantot bietes, kāpēc neizmantot ķirbi? Ķirbjus sasmalcināju, izspiedu sulu, pieliku cukuru, rūga kā prieks. Ķirbju vīnam ir ļoti interesanta garša. Cilvēki pat nevarēja pateikt, kas tas ir par vīnu, kad iedevu pagaršot,” lepojas „Mālkalnu” saimnieks. Arī viņam pašam pa šiem gadiem ir izveidojusies sava praktiskā pieredze. Salīdzinot dažādu ogu sulas rūgšanas procesa ilgumu, Andris pārliecinājies, ka visilgāk rūgst cidonijas.
„Neticēsiet, bet cidonijas rūga divus gadus. Rabarberu vīna nokrāsa būs atkarīga no tā, kura kāta daļa tiks izmantota. Ja apakšējā – vīnam būs viegli rozā tonis, ja augšējā – viegli zaļgans. Rabarberu sulas ieguvei vispiemērotākais laiks ir līdz jūnija sākumam, bet to var izmantot arī līdz Jāņiem. Tīrs jāņogu vīns ir ļoti stiprs un pat ass. Visātrāk norūgst aveņu vīns. Trīs mēnešu laikā vīns ir gatavs. Ātri rūgst arī ābolu vīns, īpaši, ja tā gatavošanai izmanto mež-ābolus vai visiem labi zināmo antonovku. Esmu gatavojis arī aroniju vīnu, bet šīs ogas slikti rūgst, tāpēc tām pievienoju ābolu sulu. Arī ķiršiem rūgšanas process ilgst tikai četrus mēnešus. Ļoti labi rūgst vīnogas. Arī veikalā pirktās. Zemenes raudzējot vienas pašas, to sula bojājas, tāpēc tām pievienoju kādu citu sulu,” stāsta Andris.
Viņam pašam vislabāk garšo aveņu un Kaukāza plūmju vīns. Viņš labprāt mēģinātu raudzēt arī ērkšķogu vīnu, jo kādreiz nogaršots tas šķitis ļoti garšīgs, bet paša dārzā šo ogu esot maz. Mēģināts gatavot vīnu arī no dažādiem ievārījumiem. Lai sāktos rūgšanas process, tiem pievienoti vismaz daži litri dabiskās sulas, jo ievārījumā rauga daļas ir likvidētas. „Stikla balonus, kuros rūgst vīns, uzglabāju istabas temperatūrā. Ir būtiski, lai rūgšanas laikā šķidrumam nepiekļūtu apkārtējais gaiss, jo tad tas var saskābt. Pārskābušai sulai nekāds cukura daudzums vairs nepalīdzēs. Tad būs tikai etiķis. Arī traukiem, kuros rūgst vīns, ir jābūt ļoti tīriem,” uzsver vīndaris. Viņš labprāt dažādos pasākumos nogaršo mājās gatavotu vīnu, lai to izgaršotu, salīdzinātu un izzinātu atkal jaunu pieredzi.

Pieredzējušie vīndari ieliek vairāk nekā 500 litru vīna

Lielākā apjomā mājas vīnu gatavo rancēnietis SIA „Vecpāpani” saimnieks Māris Brencis. Ar mājražošanu viņš sācis nodarboties pirms deviņiem gadiem. Māris stāsta, ka šogad vīna krājumu papildinājumam ielikti aptuveni 800 litri vīna. Pircējiem tiks piedāvāti arī divi jauni vīni – no zilenēm un pīlādžiem, kam pievienota rūgstoša ābolu sula. „Pārsvarā gatavoju aveņu un upeņu vīnu, bet varēšu piedāvāt arī vīnu no dzērvenēm un brūklenēm. Ābolu gan šogad ir maz. Augļi ir tikai šķirnei ’Antejs’. Šis gads ir bagāts ar puvēm un kraupi. Pērn to nebija vispār,” stāsta Māris. Viņš labprāt eksperimentē ar vīna garšu. Raudzēšanai lieto vīnam paredzētu raugu. Visas pārējās sastāvdaļas viņš pievieno pēc receptes, kas ir izmēģināta un atzīta par vislabāko. Vīna gatavošanai Māris izmanto galvenokārt paša saimniecībā izaudzētos augļu un ogas. Viņš uzskata, ka, visiem vīndariem gatavojot vīnu pēc vienas receptes, tas katram iznāks citādāks.
Savukārt vīndaris Dzintars Galejs no Jaungulbenes pagasta stāsta, ka šogad vīns tiks raudzēts uz pusi mazāk. Tie būs nedaudz vairāk kā 500 litru vīna. Šogad nebūs aveņu un zemeņu vīna, jo bijis maz šo ogu. Galvenās izejvielas vīnam ir ērkšķogas, upenes, jāņogas, ķirši, rabarberi, bumbieri. Šogad akcents tiks likts uz pīlādžu vīnu. Tas tiks gatavots pēc vīndara no Līgatnes metodes. Visas ogas, kas aug pašu dārzā, tiek miksētas, lai dažādotu garšas buķeti. Ja abiem saimniekiem vīns pēc garšas šķiet tīkams, tas tiek raudzēts lielākā vairumā. „Mums ir arī savi kundes. Pat viens no valdības vīriem pasūtīja mūsu vīnu. Varbūt vēlēšanu naktī tas tiks baudīts,” saka Dzintars.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vīns jau rūgst

Kategorijas