Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tiekas politiski represētie

Malda Ilgaža

2011. gada 31. maijs 15:01

871
Tiekas politiski represētie

Viesu namā "Ferma", kas atrodas Daukstu pagastā, uz ikgadējo tikšanos divpadsmito reizi bija pulcējušās vairāk nekā 30 politiski represētās personas no Gulbenes un Alūksnes novada, kas 1949.gada 25.martā tika izsūtītas uz Tomskas apgabala Parabelas rajonu. Viņiem bija piepulcējušies represētie arī no Smiltenes, Rīgas, Siguldas un Cēsīm.

"Šādas regulāras tikšanās mums notiek kopš 1990.gada. Sākumā tās organizējām ik pēc pieciem gadiem, bet tad jutām, ka dzīve iet uz priekšu un mēs cits pēc cita kļūstam vecāki. Sākām satikties ik pēc trīs gadiem, pulcējoties Jaungulbenes pagasta Agrumos pie Andra Pauļa viņa klētiņā, jo pati esmu dzimusi Jaungulbenes pagasta "Kazākos". Tagad tiekamies katru gadu," stāsta Dzidra Kārkliņa, kura šobrīd dzīvo Madonas novada Vestienas pagastā.  

Vairāk jādara pašiem

Katru reizi vadīt atkalredzēšanās pasākumu tiek uzticēts kādam konkrētam cilvēkam. Šoreiz to vadīja Dz.Kārkliņas māsa Inta Kārkliņa. "Pirmajās tikšanās reizēs bijām neliela saujiņa cilvēku, bet pamazām mums piepulcējās cilvēki arī no citiem novadiem. Tikšanās esam organizējuši arī Rankā, Alūksnē, Smiltenē un citviet, bet nu jau otro gadu satiekamies "Fermā", stāsta I.Kārkliņa.

 

Tikšanās dalībnieki apliecina, ka vēl arvien gribas satikties, lai ne tikai kavētos atmiņās, bet runātu arī par šodienas dzīves notikumiem.

 

"Pie šīm tikšanām pa šiem gadiem esam ļoti pieraduši un tās ļoti gaidām," piebilst pasākuma vadītāja. Viņa, raksturojot ikvienu saieta dalībnieku, apliecina, ka vienkop ir pulcējušies cilvēki, kuri nesūdzas par ikdienu, par to, ka šodien ir grūti.

 

"Šodien neviens nezina, kā mēs Sibīrijā cīnījāmies, kā strādājām, lai tikai varētu izdzīvot. Tagad saka, ka ir grūti, bet labāk, lai cilvēki mazāk prasa no valdības, bet daudz vairāk dara paši. Lai iekopj dārzus, lai audzē lopus! Savai iztikšanai pietiks," uzskata I.Kārkliņa.

 

Aicina pievienoties

Māsas stāsta, ka viņām bijusi izdevība aizbraukt uz izsūtījuma vietu, kur pavadīti daudzi vārdiem neaprakstāmi un bezgala grūti gadi, cīnoties par katru maizes kumosu un cilvēka kailo dzīvību.

 

"Pārliekām emocijām neļāvāmies, jo tas bija tāds laiks un dzīve. Man izsūtījuma dienā bija 16 gadu. Sibīrijā pagāja visa mana jaunība. Vietā, kur kādreiz atradās Novikovas ciems, aiz kura mūs iesūtīja 25 kilometrus taigā, tagad bija tikai pļavas, kur vietējie pļāva sienu. Satikām krievu ģimenes, kas tur joprojām dzīvo. Ar tām regulāri sarakstāmies," stāsta I.Kārkliņa.

 

Nākamajā gadā jau trīspadsmito reizi tikšanās atkal notiks "Fermā". "Mēs aicinām mums piebiedroties bijušos parabeliešus no visas Latvijas," aicina I.Kārkliņa.