Sausums kavē sējumu dīgšanu

2011. gada 14. maijs 15:15

1432

Kartupeļiem siltums un sausums nekaitē
Lauksaimniekiem bažas rada ieilgušais sausums, kas neveicina ziemāju cerošanu, sausuma dēļ arī rapsim neveidojas sānu zari. Augiem sāk trūkt mitruma, tādēļ tie kļūst bāli, jo nevar uzņemt barības vielas no augsnes. Dažviet augsnē sausuma dēļ radušās plaisas. "Dzirkstele" novēroja, ka cilvēki, kas šobrīd sēj dažādas dārza kultūras, vispirms sēklu kaisīšanai paredzētajā vietā ielej ūdeni un tikai tad sēj.

"Dārzā citkārt mitrā augsne pārvērtusies pelnos, tāpēc, pirms sēju bietes, vagu vispirms noleju ar ūdeni. Pretējā gadījumā, ja arī lietus nebūs, sēklas dīgs ļoti ilgi," stāsta pensionētā skolotāja Antoņina Voļanska.

Lai pietiekami samērcētu izkaltušo augsni, lietum mierīgi vajadzētu līt bez pārtraukuma vismaz pāris dienas. Iespējams, tad palielinātos ūdens daudzums arī dīķos un citās ūdens ņemšanas vietās.

"Ja būs sausa vasara, tad arī dīķī nebūs ūdens dārza laistīšanai. Ko tad iesāksim?" nobažījusies pensionāre Cirēnija Mezīte, kura dārza laistīšanai ar spaiņiem nes ūdeni no tuvējā nelielā dīķa.

Zemniekiem iesaka sadzīvot ar dabu

SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" vecākā augkopības speciāliste Gulbenes novadā Ingrīda Šteinberga iesaka lauksaimniekiem iemācīties sadzīvot ar dabu un to saudzēt. Speciāliste uzskata, ka pagaidām vēl nav pamata lielam satraukumam, ka rudenī būs slikta graudaugu raža.

"Ja šinīs dienās uzlīs lietus, sējumi iesakņosies un savu iedarbību uzsāks arī tiem dotais mēslojums. Ja lietus nebūs, tad gan tik nepieciešamo papildu mēslojumu ziemājiem dot nevar, jo tas neizšķīst, neiesūcas augsnē un augi to neuzņem. Diemžēl mūsu mainīgajos klimatiskajos apstākļos neko nevar iepriekš paredzēt. Dabas untumi katru gadu izpaužas citādāk. Lauksaimniecība ir liels risks, tāpēc zemniekiem ar to ir jārēķinās. Es atceros, ka pirms dažiem gadiem arī maijā nenolija neviena lietus pile. Ir bijuši gadi, kad Jāņos ozoliem salnās apsala mazās lapiņas," saka I.Šteinberga.

Savukārt akciju sabiedrības "Latfood Agroserviss" direktors Ilgvars Krūmiņš informē, ka šobrīd, kad ir iestādīta liela daļa kartupeļu, karstais laiks uz bumbuļu ražu iedarbojas ļoti labvēlīgi, jo kartupeļi straujāk dīgst un pilnvērtīgāk attīstās. "Lielāka nozīme karstumam un laika apstākļiem kopumā būs ražas veidošanās periodā, tas ir, jūlijā un augustā," saka I.Krūmiņš.

Grēko, pārlieku irdinot augsni

Agronoms Imants Kārkliņš norāda, ka vainojama arī pa ziemu nesasalusī augsne, savukārt barības vielu uzkrājums ziemājiem bijis atkarīgs no saimnieka rīcības. Agronoms novērojis, ka dažviet, piemēram, rudzu hibrīdi tikuši iesēti pārāk dziļi.

"Kamēr graudi izdīga, tie patērēja lielu daudzumu barības vielu un nepaguva izveidot pamatsakņu sistēmu. Zeme nebija sasalusi, tāpēc loģiski, ka sniega ūdens ļoti ātri pazuda īpaši tajās vietās, kur ir lielāka caurlaidība. Runājot par vasarāja kultūrām, galvenā uzmanība bija jāvērš uz augsnes sastrādāšanu, īpaši pavasaros paturot prātā sentēvu ieteikumu "cieta gulta un mīksta sega".

Tas nozīmē, ka, ja zeme ir uzarta jau rudenī, tad zemniekiem ar frēzi vai kultivatoru nevajag pavasarī censties dziļi irdināt augsni, lai tādējādi neizjauktu pa ziemu izveidojušos kapilāro sistēmu. Ūdens pa kapilāriem ceļas uz augšu tik tālu, cik tālu ir sastrādāta augsne. Ja kapilāri ir izjaukti, mitrums uz augšu neceļas," skaidro agronoms.

Viņš zemniekiem iesaka gaidīt lietu, bet tam jābūt mierīgam, lai lietusūdens strauti neradītu augsnes eroziju un līdz ar augsni neaizskalotu arī iesētos graudus. "Iespējams, ka mana prognoze ir kļūdaina, bet tādu lielu lietu diezin vai sagaidīsim. Ja pūš ziemelis, tad lietus parasti nelīst," uzskata I.Kārkliņš.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sausums kavē sējumu dīgšanu

Kategorijas