Rotājumu gatavošana rada īpašu noskaņu

2014. gada 11. decembris 00:00

1539

Keramiķe Laimdota Kliesmete savu eglīti rotā ar māla rotājumiem

Dažādos tirdziņos un izstādēs apmeklētāju skatus allaž piesaista mūsu keramiķes Laimdotas Kliesmetes raibie keramikas izstrādājumi - podi un podiņi, bļodas, šķīvji, krūzītes, trauku komplekti, svečturi, bet, tuvojoties Ziemassvētkiem, viņas gatavoto izstrādājumu klāstā parādās arī dažādi citi darinājumi – smalki un trausli eglīšu rotājumi, nelieli svečturīši, laimes pogas, zvaniņi, kas, kā atzīst pati māksliniece, gan viņai, gan arī citiem palīdz radīt svētku noskaņu. “Mans ražīgākais darba laiks ir vasara, tad arī es braucu apkārt, mani var satikt dažādos tirdziņos un izstādēs. Ziemā savukārt man ir laiks, kad padarboties ar smalkajiem darbiņiem, kas vairāk domāti noskaņas radīšanai,” saka L.Kliesmete. “Gan piparkūku un pīrāgu cepšana, gan burvīgā smarža, kas pēc tam virmo gaisā, gan arī šādu un arī citādu rotājumu darināšana pašu rokām rada šo īpašo svētku noskaņu.”

Laimdota atzīst, ka baltā māla masu var lieliski izmantot šādu smalku rotājumu gatavošanai. Tepat Latvijā to var iegādāties Rīgā vai arī pasūtīt no ārzemēm. L.Kliesmete atzīst, ka baltā māla masa ir diezgan dārga un kaprīza, toties skaista un labi izskatās. Atbilstoši Ziemassvētku tematikai keramiķe šim baltajam mālam piešķir mežģīņu faktūru, un tad var sākt veidot figūriņas. Figūriņu formiņas tiek izgatavotas speciāli vai arī izmantotas jau gatavās piparkūku cepšanai paredzētās formiņas. “Spiežu un veidoju figūriņas, lai tās nav plakanas, bet ieņem formu. Tām tiek izveidoti caurumiņi diega iesiešanai, apstrādātas maliņas, lai tās ir gludas, tad figūriņas tiek nošvammētas, glazētas un liktas iekšā krāsnī, kur tiek apdedzinātas vairāk nekā 1000 grādu temperatūrā,” stāsta L.Kliesmete. Viņa atzīst, ka šis ir diezgan laikietilpīgs process un katram diemžēl nebūs pieejams šis materiāls, taču līdzīgus rotājumus var veidot ikviens mājās no plastikas. Arī šos rotājumus nepieciešams apdedzināt, bet to var darīt cepeškrāsnī, kas atrodama ikvienā mājā. “Un tas būs katra paša roku darbs, tāpēc jo īpašs! Galvenais, lai ir vēlēšanās to darīt!” Arī savu Ziemassvētku eglīti L.Kliesmete dekorē ar pašas gatavotajiem rotājumiem. Eglītē tiek iekarināti arī pašas tamborētie eņģelīši, āboli un piparkūkas. “Es necenšos eglīti rotāt ar spīdīgām eglīšu mantiņām, man vairāk patīk māla rotājumi. Eglītē nelieku arī lampiņas, bet gan svecītes. Mana eglīte ir ļoti askētiska,” atzīst L.Kliesmete.

Stāstot par savu darbu un reizē arī vaļasprieku, L.Kliesmete atzīst, ka viņai vismīļākā ir raibā keramika un ar to viņa strādā ikdienā. “Tehnika, kādā es strādāju, nav nekāds jauns izgudrojums – latvieši divus mālus likuši kopā jau izsenis, lai materiāls būtu izturīgāks. Es to daru smukumam! Pašos pamatu pamatos, protams, ir sarkanais Latvijas māls, kas ir visos manos traukos, un tas ir pats labākais, savukārt pārējie kā draugi nāk klāt. Un tad arī rodas dažādi smukumi. Strādāju ar piecām līdz deviņām masām. Baltā, ko izmantoju arī eglīšu rotājumiem, ir vistuvākā porcelānam. To pievienoju, kad gribas, lai top spīdīgāki un spilgtāki darbi,” stāsta keramiķe.
Ļoti interesantas ir L.Kliesmetes veidotās smaržīgās krūzītes ar bišu vaska aromātu. “Tās ir novērtētas jau kopš pirmsākumiem. Tā ir klasiska un paliekoša vērtība, ko cilvēki zina, atzīst un novērtē,” saka L.Kliesmete. Krūzītei nepiemīt izteikta smarža, bet gan viegls aromāts. “Kad krūzītes ir apdedzinātas, tās ārējām sieniņām tiek uzklāts dabiskais bišu vasks, tas tiek piesūcināts, bet pēc tam liekais nopulēts. Uz tausti to pat nevar just. Kā saka pati keramiķe - tas dzīvo krūzītes iekšienē, jo materiāls ir porains. Un šī smarža tur, iekšienē, dzīvo mūžīgi, ja vien krūzīte netiek mazgāta ar ķīmiskajiem mazgāšanas līdzekļiem. “Kad krūzītē ielīst karsta zāļu tēja ar savu aromātu, tā lieliski kombinē ar bišu vaska smaržu. Turklāt tieši tad saproti, ka smaržai nav jābūt spēcīgai, bet gan tikko viegli jaušamai, kas no attāluma pat nav jūtama.”
Gan L.Kliesmetes darinātos keramikas darbus, gan arī citus Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” dalībnieču meistardarbus līdz pat 30.decembrim var apskatīt un arī iegādāties tirdziņā-izstādē “Lai katram sava zvaigzne tiek” Gulbenes kultūras centra 2.stāvā (otrdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās no pulksten 10.00 līdz 19.00, sestdienās – no pulksten 11.00 līdz 13.00). Arī L.Kliesmete vairākus gadus ir Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” dalībniece, taču viņas darbnīca ir Smiltenē, kur viņa strādā kopā ar savu māsu keramiķi Ivetu Roni. Arī viņu brālis Jānis Ronis ir keramiķis un ir Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Rotājumu gatavošana rada īpašu noskaņu

Kategorijas