Garšīgas dzīves baudītāji

2014. gada 18. decembris 00:00

2648

Oksana Plūme: “Daudz kas ir mainījies mūsu prātos, domāšanā un attieksmē pret dabiskām lietām.”

Lauku īpašuma un viesu nama “Pededzes” saimnieki ir Oksana un Jānis Plūmes. Viņi ir pilsētnieki (ikdienā dzīvo un strādā Rīgā), tomēr viņus vilina arī lauki, turklāt viņu saknes ir meklējamas šajā pusē. Oksana nāk no Alūksnes, Jānim mamma dzīvo Vecpiebalgā, bet visi radi ir Viļakas novadā. Šo īpašumu Plūmju ģimene iegādājusies 2003.gadā. Tās ir Jāņa vecmammas mājas. Šeit savulaik dzīvojis arī viņa tēvs, pēc tam arī tēva māsa, no kuras īpašums arī iegādāts.

Iegādājušies īpašumu, Plūmju ģimene ieguldīja lielu darbu tā sakopšanā, līdz šī vieta kļuva par tādu, kāda tā ir tagad – skaista un sakopta. Lieli palīgi visos darbos ir arī Oksanas vecāki Ligita un Vladimirs, kuri saimnieko “Pededzēs” arī ikdienā, kamēr Jānis un Oksana ir prom Rīgā. Pirmo reizi ar Plūmju ģimeni tikāmies pirms četriem gadiem, kad veidojām aprakstu par viņu īpašumu mūsu laikraksta pielikumam – žurnālam “Dzīvespriekam”. Toreiz J.Plūme teica: “Mums katram ir vajadzīgs savs stūrītis, kuru saukt par mājām, sava zemīte, kuru apstrādāt, koks, kuram piespiesties un enerģiski uzlādēties.” Saimnieks atzina, ka šeit pat rupjmaize garšo daudz labāk. Savukārt Oksana toreiz piebilda - jo esi tuvāk dabai, jo emocijas ir citādākas. Tiekoties šobrīd, Oksana “Dzirkstelei” atzīst, ka rupjmaize šeit joprojām garšo citādāk.

Oksanas mamma Ligita saka, ka, sākot saimniekot šajā īpašumā, daba viņiem pati ir pateikusi priekšā, kas te būtu jādara. “Te ir skaista vieta, upe, sakopām krastu, cilvēki te labprāt iegriezās. Tad arī radās doma par tūrisma pakalpojumu sniegšanu. Šeit ir pirtiņa, kuras otrajā stāvā var arī pārnakšņot, ugunskura vieta, telšu vietas, sporta laukums, bērnu rotaļlaukums, taču ar laiku, iespējams, izaugsim arī līdz kārtīgai un lielai viesu mājai,” saka Ligita. Saimnieki piedāvā viesiem izbaudīt arī pirts rituālus. Oksana ir pirtnieka Ziedoņa Kārkliņa skolniece. “Pirtī mēs esam gājuši vienmēr un tas ir ļoti paticis. Taču pienāk zināms laiks, kad gribas izbaudīt kaut ko vairāk, saprast, izzināt, jo tā vienkārši iet un sēdēt uz lāvas vairs negribas. Prasības aug pret sevi un arī pret šo procesu,” stāsta Oksana. “Daudz ko esmu iemācījusies, tomēr par spīti apgūtajām zināšanām daudz kas man vēl nav zināms, un tieši tāpēc pirtiņā
ejam katru nedēļu, mācāmies, baudām, mēģinām saprast, kas un kā notiek, jo tā īstā laikam ir dzīves skola.” Oksanas mamma saka - jauki, ka pirts ir pašu pagalmā un no tās var pa taisno iegulties gultā, un, atrodoties zāļu aromāta varā, to vēl turpināt izbaudīt. “Ir dažādi apraksti un dažādas pirts gudrību grāmatas, bet mēs visu mēģinām izbaudīt paši. Iztaustām katru augu, ko likt uz lāvas, siet slotiņās, veidot skrubjus vai gatavot tējas,” saka Ligita.
Runājot par slotiņām, Oksana stāsta, ka viņa izmanto dažādas slotiņas, piemēram, vērmeļu slotiņa ļoti spēcīgi enerģētiski attīra, kļavu slota ir līdzsvara slota. Ļoti interesants pirts atribūts ir kārklu mizu vīkšķis, kas ir kā dabiska švamme, ar kuru var nomazgāties un noskrubēties, bet kārkls, kā izrādās, ir arī dabiskais aspirīns pret temperatūru un tam būtu jābūt katrā mājas aptieciņā. Oksana atzīst, ka arī viņai, protams, ir dažādi favorīti un dažādiem noskaņojumiem tīk izmantot dažādas slotiņas, taču viņa iesaka katram ieklausīties sevī un izmantot tieši to slotiņu, kas pašam šķiet vistuvākā. “Visīpašākā slotiņa ir tā, kuru katrs veido pats - ieej mežā un pati roka sniedzas pēc konkrētiem augiem.” Oksana atklāj, ka viņai savās zināšanās gribas arī dalīties ar citiem. “Ir brīnišķīgi, ja per mani, bet tas ir kaut kas īpašs un citādāks, kad tu per otru. Ir patīkami, ka otram vari iedot labsajūtu un eiforiju. Tas uzlādē un baro arī mani!”
“Pededžu” saimniece stāsta, ka viņi piedalījušies arī biedrības “Sateka” projektu konkursā un ar tās finansiālo atbalstu izdevies realizēt projektu, iegādāts sporta inventārs – laivas, velosipēdi, nūjas. Tiek domāts arī par maršrutu izstrādi. “Sporta inventāru veselības uzlabošanas nolūkā var izmantot ikviens, kas iegriežas pie mums. To, protams, izmantojam arī paši - sēžamies ar mammu uz velosipēdiem un dodamies vākt zālītes.”
Stāstot par dabiskajām garšvielām, Oksana atklāj, ka zināšanas par tām ir aizgūtas no viņas omītes. “Ome allaž sarīvēja burkānus, izžāvēja un glabāja tos burkā visai ziemai – kad vajadzēja, piebērām gan zupai, gan mērcei. Kādā reizē teicu mammai – pamēģināsim arī mēs! Un tā tas viss arī sākās un gāja uz priekšu lieliem soļiem,” stāsta Oksana. “Mēs jau nebijām tik pieticīgas, ka kaltējām tikai burkānus. Bija iestādīti puravi, selerijas saknes. Nopirkām virtuves kombainu, sasmalcinājām un likām žāvēties uz plīts. Žāvēju arī sīpolus, ķiplokus, izmēģināju žāvēt arī tomātus. Tiem ir tik burvīga smarža un tos lieliski var izmantot kā garšvielas. Sīpolus man tagad nemaz negribas mizot un griezt, daudz labprātāk paņemu jau sagrieztos un izžāvētos,” stāsta Ligita. Garšvielu maisījumi tiek gatavoti ļoti daudzveidīgi. “Nevar salīdzināt veikalā nopirkto smalko pulveri un pašu gatavotās dabiskās garšvielas. Pievienojot pašu gatavotās garšvielas ēdieniem, var sajust katru garšas niansi. Mums pašām vismīļākais laikam ir pats pirmais mūsu garšvielu maisījums – burkāns, raudene un puravs,” atklāj Oksana. Savus gatavotos garšvielu maisījumus viņa un viņas mamma piedāvā iegādāties arī Zaļajā tirdziņā. Ligita stāsta, ka iepriekšējos tirdziņos cilvēki ļoti ātri izpirkuši nātru pulveri. “Tas ir dabiskais dzelzs avots. Tagad to jaucu kopā arī ar ķirbju mizu pulveri. Cepam, piemēram, kartupeļus cepeškrāsnī, virsū paberam šo pulveri - gan skaisti, gan garšīgi! Arī ar novārītiem un nosusinātiem kartupeļiem var darīt tieši tāpat, arī būs skaisti un garšīgi. Un pats galvenais - veselīgi!” ir pārliecināta Ligita.

Garšvielu gatavošanai šobrīd tiek izmantots viss, kas aug pašu dārzā. Oksana stāsta, ka jau kopš agra pavasara par viņas darba kabinetu pārtop veranda, kur viņa darbojas ar stādiem. Ligita piebilst, ka nākamajā gadā viņu dārzā, iespējams, varētu parādīties arī jauni garšaugi. Līdztekus garšvielu gatavošanai top arī sukādes. Tiek gatavotas ķirbju, dzērveņu, pīlādžu, cidoniju sukādes. “Šovasar dzērvenes pirkām, bet nākamvasar pie upes mēģināsim izveidot pašas savu purvu, kur audzēt dzērvenes,” stāsta Ligita. “Katrs produkts, ko gatavojam, ir ļoti daudzpusīgs, piemēram, ārstniecības auga izopa pulveris ļoti labi der gan kā skrubis, gan arī kā
garšviela. Dzērveņu sukādes ir kā garšīgas konfektes, bet mēs zinām, cik daudz kam dzērvene ir noderīga. Tāpat ir arī ar ķirbi - labs kārums, bet tā ir arī mūsu ziemas saulīte,” vērtē Oksana. “Tā mēs garšīgi un smaržīgi dzīvojam! Daba mūs ievelk sevī arvien vairāk, tādēļ gribas arī arvien vairāk un vairāk izzināt!”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Garšīgas dzīves baudītāji

Kategorijas