Visīpašākā sajūta – būt kopā

2014. gada 23. decembris 00:00

1523

Ludmilas un Mareka Kramiņu ģimene - sirsnīga un aktīva

Ziemassvētkos Ludmila un Mareks Kramiņi kopā ar bērniem Megiju, Reini un Hariju dodas uz Gulbenes luterāņu baznīcu. Pirms tam mājās atstādami piparkūkas un piena glāzi Ziemassvētku vecītim. Kamēr paši ir baznīcā, tikmēr Ziemassvētku vecītis ir nogaršojis piparkūkas, izdzēris piena glāzi un zem izrotātās eglītes atstājis dāvanas.

Ludmilai svarīgi ir arī pareizticīgo Ziemassvētki. “Esmu krieviete. Mans tētis ir moldāvs un mamma - krieviete. Nosvinam šos Ziemassvētkus, un izrotātā eglīte mums parasti ir mājās līdz pat pareizticīgo Ziemassvētkiem,” stāsta Ludmila un piebilst, ka viņi ģimenē ir dažādu konfesiju pārstāvji – viņa pareizticīgā, vīrs luterānis savukārt viņas dēli katoļi, bet meita luterāne. “Lai arī mums ir dažādas konfesijas, tur, augšā (debesīs – red.), tomēr ir viens. Un vissvarīgākais ir tas, ko jūt tava sirds,” ir pārliecināta Ludmila.
Ziemassvētkos viņi visi parasti ir mājās, un, kā atzīst Mareks, visīpašākā sajūta ir tā, ka šajā laikā ģimene ir kopā. Var kopīgi pasēdēt, parunāties, doties uz baznīcu. “Jau kopš bērnības Ziemassvētkos tiku vests uz baznīcu. To daru vēl joprojām,” stāsta Mareks.
Ludmila piebilst, ka saprotot to, ka uz baznīcu vajadzētu doties biežāk ne tikai vienu reizi gadā - Ziemassvētkos. “Uz baznīcu jau cilvēki atceras aiziet tad, kad kaut kas notiek, kad kaut kas atgadās, tajā brīdī arī aizdomājas, ka varbūt ir jādodas uz baznīcu. Es arī šādos brīžos esmu aizbraukusi, pasēžu tur, un kļūst vieglāk. Bet uz baznīcu noteikti vajadzētu iet biežāk savam un bērnu sirdsmieram,” domā Ludmila, savukārt Megija stāsta, ka parasti, kad ir pēdējā pirmā semestra skolas diena, viņa kopā ar saviem Bērzu sākumskolas skolasbiedriem dodas uz katoļu baznīcu, lai vienkārši tur pabūtu.

Ludmila ir mamma trim lieliskiem, talantīgiem bērniem. Piemēram, Reinis, kurš mācās Gulbenes vidusskolas 2.klasē, skolas eglītes pasākumā tika godināts par sasniegumiem sportā. Viņš jau vairākus gadus aizraujas ar brīvo cīņu. Ludmila jau laikus sapratusi, ka dēla aktivitāte jānovirza pareizajās sliedēs, un aizveda Reini uz brīvo cīņu pie trenera Dzintara Abakoka. Reinis nepievīla. Jau pirmajās lielajās Baltijas līmeņa sacensības viņš izcīnīja 2.vietu! Neuzveikts palicis vien kāds igauņu puika. Kā apliecinājumu saviem sasniegumiem Reinis “Dzirkstelei” rāda godam nopelnītās medaļas. Tagad tuvākās sacensības esot jau janvāra sākumā. “Kad viņš ir sacensībās, es ļoti uztraucos un nervozēju, bet līdzi braukt man nav dūšas, jo tas šķiet par traku,” savas sajūtas neslēpj Ludmila un domā, ka dienās dēls savu nākotni varētu saistīt ar sportu. Reinis saka, ka viņš gribētu līdzināties Latvijas brīvās cīņas cīkstonim un mūsu novadniekam Armandam Zvirbulim. Tieši šis sportists esot viņa favorīts.
Reinis apmeklē arī Gulbenes mākslas skolu un, darbojoties mākslas pasaulē, uzrādījis labus rezultātus. Ar savu fantāzijas lidojumu radījis skaistus mākslas darbus. Kāda skolotāja pat esot teikusi, vai tik viņš iepriekšējā dzīvē nav bijis mākslinieks.
Savukārt Megijai tuvāka ir mūzika. Viņa mācās Gulbenes mūzikas skolas 6.klasē. “Spēlēju klavieres. Man patīk,” saka Megija, kura kādos Ziemassvētkos mājās viesiem sniegusi koncertu. No saviļņojuma viesi pat apraudājušies. Nākotnē viņa vēlas kļūt par zobārsti.
Savukārt jaunākajam dēlam Harijam, kuram ir divi gadiņi un kurš apmeklē Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādi, lieliski padodas katru dienu pārbaudīt mammas pacietību. “Mazais spridzeklis,” saka Ludmila. Bet viņiem visiem - gan Ludmilai, gan viņas vīram, gan bērniem - ļoti patīk dejot. Ludmila ar Mareku dejo Beļavas pagasta deju kolektīvā “Ega”. “Es braucu gandrīz uz katru mēģinājumu, parasti reizi vai divas nedēļā. Vīrs tiek retāk, jo viņš ir tālbraucējs un reti ir mājās,” stāsta Ludmila, kura divas reizes ir piedalījusies arī Dziesmu un deju svētkos, savukārt meita Megija vienu reizi, bet dēls Reinis cer, ka viņš šajā vasarā arī kā dalībnieks dosies uz šiem tik nozīmīgajiem, lielajiem svētkiem.
Kamēr sarunājamies, istabā ienāk arī kaķis Hortons, tā vien šķiet, lai aplūkotu, kas par rosību un svešām balsīm šeit skan. Dzīve neesot iedomājama arī bez šī dzīvnieka, jo tik ļoti ikviens viņam ir pieķēries. “Man kaķi nepatika, īpaši viņu murrāšana šķita kaitinoša. Bet Megija lūdza, lai paņemam kaķīti, arī vīrs, un es piekritu. Tagad nevaru iedomāties, kā būtu bez viņa,” saka Ludmila, kurai stāstot un rādot kaķa nedarbus saprotu, ka mīlestība pret šo mājdzīvnieku liek piedot visus viņa pastrādātos grēka darbus.
Par to, ka katra diena ir piepildīta dažādām aktivitātēm, liecina virtuvē pie sienas pieliktā ziņojumu tāfelīte, uz kuras palaikiem sarakstīts, kurā dienā un cikos kuram ir jābūt. “Diena mums sākas agri no rīta un beidzas ap astoņiem vakarā. Kad visi ir mājās, tad arī gatavojam vakariņas, vēl bērniem ir jāmācās, un ap desmitiem dodamies pie miera,” stāsta Ludmila.
Viņa atzīst, ka trīs bērni ir ļoti liela bagātība. Lai arī ikdienas rūpju pietiek, bērni sievietei ir vislielākā laime. Bērni ir patiesi - ja raud, tad pa īstam, šādos mirkļos liekot iesāpēties vecāku sirdij, ja smejas, tad arī no sirds, liekot smaidīt arī vecākiem. Viņi piepilda dzīvi un laiku. Ludmila neslēpj, ja finansiālie apstākļi ļautu, noteikti bērnu pulciņš būtu lielāks.

Ludmilas ģimenē Ziemassvētkos tiek ceptas piparkūkas, uz tām bērni ar glazūru raksta savus vārdus. Mamma svētku galdam gatavo dažādas gaļas un salātus. “Katru gadu mums nav viens un tas pats uz svētku galda. Ēdiens mainās,” saka Megija.
Šogad viņi svētku galdam visi kopā ir izcepuši kārumus - riekstiņus un šokolādes desu. Ar pagatavotajiem kārumiem viņi cienā arī “Dzirksteli”. Tie garšo lieliski! Lai arī vislielākais šeptētājs virtuvē esot Ludmila, bērni labprāt nāk palīgā. Arī dienā, kad pie viņiem ciemojamies mēs. Pat divus gadus vecais Harijs ar aizrautību pilda riekstiņus ar iebiezināto pienu. Savukārt Ludmilas vīrs Mareks uz Ziemassvētkiem un ne tikai uz šiem svētkiem gatavojot saldo biskvīta ruleti. To viņa bērnībā cepusi mamma, viņš noskatījies un tagad to gatavo pats saviem vismīļākajiem cilvēkiem. Recepte neesot sarežģīta – olas, cukurs, milti, un masa esot gatava. To liek cepties un tad pa vidu smērē to, kas nu kuram labāk garšo. Pēc tam to visu sarullē. Ludmila lepojas, ka vīram ļoti padodas gatavot ne tikai šo našķi, bet arī plānās pankūkas.

Ludmila iesaka svētku galdam

◆ Lai pagatavotu riekstiņus, būs nepieciešamas 3 glāzes kviešu miltu, 1 glāze cukura, 200 grami sviesta, 2 olas, 2 līdz 3 ēdamkarotes krējuma, naža gals dzeramās sodas un pildījumam iebiezinātais piens ar cukuru. Sviestu sajauc ar cukuru, pievieno pa vienai olai, krējumu, sodu, miltus. Visu labi samaisa, masai jābūt diezgan stingrai. Mīklu liek riekstiņu formā un cepeškrāsnī. Cep brūnus. Iebiezināto pienu smērē riekstiņos un lipina kopā.
◆ Savukārt šokolādes desai būs nepieciešami 200 grami sviesta,
1 glāze cukura, 300 grami marmelādes, 400 grami “Selgas” cepumu,
2 olas un kakao. Bļodiņā izkausē sviestu ar cukuru, pieber kakao, lai ir tumša masa. Pievieno salauzītus cepumus un sagrieztu marmelādi, pievieno sakultas olas, var likt arī rozīnes un riekstus. Visu labi samaisa un liek pārtikas plēvē, veido desu un liek ledusskapī, lai sacietē aptuveni 12 stundas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Visīpašākā sajūta – būt kopā

Kategorijas