Teterovsku darbīgā omulība

2014. gada 23. decembris 00:00

820

Monika par Valdi: “Nevaram viens bez otra!”

Visomulīgākais senioru pāris Gulbenē! Šādu titulu noteikti ir pelnījuši Valdis (71) un Monika (69) Teterovski. Viņu mīlestība un kopdzīve 48 gadu garumā nav ar putekļiem aplipusi. Varbūt tāpēc, ka pat vecumdienās viņiem nav laika atpūsties, abi visu laiku izdomā dažādas nodarbošanās un rosās kā bites stropā. Kā nekā Teterovski taču dzīvo Bišu ielā! Viņi neko nedara bez prieka, un, kā zināms, priecīgiem cilvēkiem netrūkst ne nieka.
“Dzirksteliešus” Teterovskis savās mājās sagaida ar piparkūkām un kafiju. Mazais suņuks Bekija sākumā aprej viesus, bet drīz jau laiza svešiniekiem rokas. Kaut kur istabā esot arī kaķene Pince, kura slēpjas no ciemiņiem.
“Mums nav nekādu pīrāgu,” par kopdzīvi ar metaforu izsakās Monika, jūtams, ka viņa ģimenes ikdienu vērtē kā pieticīgu, bet pārtikušu. Teterovski rada smaidīgu un saulainu cilvēku iespaidu, it kā viņiem nebūtu dzīvē nekādu problēmu. Ir jau gan. Savas raizes un nedienas viņi pasaulei nerāda. Vārds pa vārdam, un atklājas, ka Valdis pārcietis divas smagas operācijas, regulāri konsultējas pie ārstiem Rīgā un Gulbenē. Kad viņš dodas pie galvaspilsētas dakteriem, Monika ar Bekiju viņu pavada uz satiksmes autobusu un suņuks skumst tāpat kā saimniece, negrib bez Valda mājās atgriezties. Sēž pieturā un gaida... “Viņa arī bez Valda nevar izdzīvot,” saka Monika. Bet Valdis tūlīt smej, ka Monika jau esot mazliet arī aktrise. Un mēs kopā atceramies, cik aizrautīgi viņa savulaik Gulbenes Tautas teātra izrādē ir nospēlējusi Alfona Trīcvaidziņa jeb Zinta Borodkina Amerikas krustmāti.

Šķirstām ģimenes albumus. Tajos redzamas Valda un Monikas jaunības un spēka gadu fotogrāfijas. Abi ar nu jau pieaugušajiem bērniem – Sniedzi un Uģi. Meita tagad dzīvo Jaunkalsnavā, dēls – Elejā. Teterovskiem ir četri mazbērni. Ilvija un Saija jau ir pieaugušas, viena studē Latvijā, otra - ASV. Ilvija būs ārste. Ar Amerikas mazmeitu un viņas draugu Monika sarakstās internetā. Jaunākie mazbērni ir Megija un Krists, kuri vēl mācās skolā.
Lūk, albumā bilde, kur Valdis un Monika Stāmerienā, parkā, zem diviem kopā saaugušiem kokiem.
“Esam apnikuši viens otram, bet tik un tā esam kopā, ja vienam slikti, otrs arī skumst. Stutējam viens otru, kā tikai varam,” saka Monika. Gulbenē viņu mājas ir 40 gadus, bet pirms tam dzīve abiem ir ritējusi Stāmerienā.
“Satikāmies Stāmerienā. Biju atnācis mājās no dienesta armijā. Monika tikko bija beigusi tehnikumu. Pirmoreiz saskatījāmies pilī,” atceras Valdis.
“Sākumā bažījos, ka Valdis izvēlēsies manu draudzeni, nevis mani. Taču reiz Valda tante bija atsūtījusi man pašas sietu sieru. Viņš pats man to sieru atnesa. Tā sapazināmies tuvāk. Un Stāmerienas pilī arī apprecējāmies,” stāsta Monika. Dzīvojot Stāmerienā, pasaulē nāca Teterovsku meita, dēls piedzima tad, kad abi jau bija pārcēlušies uz Gulbeni, kur strādāja uzņēmumā “SCO”. Valdis bija celtniecības brigadieris, Monika – grāmatvede. Valdis saka, ka toreizējais darbs viņā attīstījis milzīgu atbildības sajūtu, bet Monika brīnās, kā lielāko dzīves daļu varējusi nosēdēt pie galda. “Patiesībā no manis būtu iznākusi otra Marta Semule (padomju gados slavena slaucēja – red.). Es arī esmu milzīgi strādīga. Kad daru, visu daru ātri,” viņa sevi uzliela.
“Jaunībā liekas, ka dzīve lēni iet uz priekšu, bet, kad sasniegts pusmūžs, gadi ripo uz leju kā no kalna,” nopūšas Monika. Ir jūtams, ka viņi abi ar Valdi vēl nedomā padoties vecumam un nespēkam. Silda gan kopīgā pagātne, gad šodienas darbīgums. Valdis šajā ģimenē ir ideju ģenerators un novators, bet Monika katru ideju realizē un noslīpē ar viņai vien raksturīgo entuziasmu. Viņi kopā ir ideāla komanda!
“Kāda ir mūsu ikdiena? Rītu sākam ar vingrošanu, rīvēšanos ar mitru dvieli, svaigi spiestas ķirbju sulas dzeršanu. Pēc tam ir rīta kafija, brokastis. Tad Valdis sanes malku, izkurina krāsni. Es adu zeķes, cimdus. Vai arī vīrs griež lupatas un es tamborēju atkal kādu jaunu deķi. Viendien mūsu krustmeita Iveta bija atnākusi ciemos un uzlielīja mūs par tādu omulīgu kopā darbošanos,” smejas Monika un Valdis viņai līdzi. Vedekla esot palūgusi, lai viņai uztamborē lielu, ovālu grīdsegu ar sarkanu vidu. Tad nu abi ar vīru rāvušies vaiga sviedros. Sanācis skaists kopdarbs.
Sarkans ir arī amarillis puķupodā istabā goda vietā. Tas rada tik krāšņu Ziemassvētku noskaņu! Plaukstot zieds pēc zieda!
Bet Valdis pieved pie loga un rāda, ka tur – no tām lazdām līdz ābelēm - divas vagu slejas ir viņu ģimenes dārzs, viņu sirdsprieks un acuraugs. Tagad, ziemā, tas atpūšas. Bet no pavasara līdz rudenim dārzā paiet katra diena. “Kundze te puķes audzē. Vēl mums ir dārzs Spārītē. Tur arī puķes! Ar lāpstu vien tik aprokam un rušinām,” stāsta Valdis.

Ka var ne tikai paši sev, bet arī citiem kaut ko dot, pie šādas domas Moniku pamazām pieradinājis Valdis. Vispirms viņš mēdza Bišu ielas malā izlikt trauku ar āboliem, ar pašu dārza puķēm. Lai ņem, kam vajag, un, ja nav žēl, lai blakus šķīvī iemet kādu kapeiciņu. “Sākumā man tas nebija pieņemami, bet pamazām sapratu, ka tur nav nekā slikta. Sapratu, ka cilvēkiem tas patīk un noder.
Vīrs arī pirmais ieminējies, ka abiem jāiet tirgoties uz Zaļo tirdziņu. “Mani mazāk uz tiem velk, vīru gan. Bet mēs visur viens otru pavadām! Bekija, protams, mums ir līdzi, kur tad bez viņas! Tā dzīve ir iegrozījusies. Drusciņ kāda kapeiciņa arī tiek,” stāsta Monika. Valdis jau kļuvis slavens ar saviem ekoloģiski gatavotajiem kaltētajiem āboliem – kā sendienās! “Ja ir tāda ābolu ražā, ka nav, kur ābolus likt, nekas cits neatliek, kā vien tos kaltēt. Rudenī būšu kādu tonnu ābolu sagriezis un izkaltējis. Ir man tāds koka rāmītis, kas pārklāts ar marli. Uz tās lieku ābolu šķēlītes. Kaltējam virs malkas krāsns,” saka Valdis.
Laikam tāda izskatās laime mūža garumā – gribas teikt pēc tikšanās ar Teterovsku ģimeni. Laime nekad pie viņiem nav nākusi gatavā veidā – ar cimdiem rokās.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Teterovsku darbīgā omulība

Kategorijas