Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lai Dievs dod cilvēkiem gaismu!

Lai Dievs dod cilvēkiem gaismu!

Pirmkārt, lai pats Dievs apgaismo un cilvēki saprot, ka šie svētki ir tikšanās ar dzīvu personu, ar Jēzu Kristu, nevis ar eglītēm vai zaķīšiem vai vēl ar kaut ko citu, ko piedāvā veikali vai šī pasaule. Lai ir šī apziņa, ka mums ir iespēja piedzīvot īsto mīlestību, jo mīlestība notiek tikai starp personām, un cilvēks kā persona nevar piedzīvot mīlestību ar dzīvniekiem vai ar priekšmetiem. Lai šī tikšanās ar dzīvo personu, ar Jēzu palīdz cilvēkiem piedzīvot īsto mīlestību. Īsto mīlestību, kura ir vajadzīga šodien, kad cilvēkam dažreiz nav tādas pamatsajūtas, kad viņš īsti nesaproti, kur ir, ar ko viņš ir un kā izskatās šī mīlestība. Lai viņš, piedzīvojot to, pats sev gūtu laimi, sirdsmieru, sirds drosmi un sirds spēku dzīvot tālāk. Lai šī tikšanās palīdzētu viņam iet pie citiem cilvēkiem, vīram pie sievas, sievai pie vīra, vecākiem pie bērniem un otrādi vai pie jebkura cilvēka, kurš jau ir vai būs viņa dzīves ceļā. Doties pie citiem ar dārgumu - ar īsto mīlestību. Kad tikšanās ar Jēzu mums pieskaras, tā mūs pārveido. Cilvēkiem gribu novēlēt un arī aicināt piedzīvot svētkus, meklējot arī citus cilvēkus. Es jau pieminēju tikšanos ar Jēzu Kristu, bet vajag tikties arī ar citiem cilvēkiem. Meklēt citus cilvēkus, kurš saprot mūs un ar kuru satiekoties varam sev atrast sirds atbalstu, kaut kādu sevis dziļāku saprašanu, varam vai nu izraudāties, vai priecāties, vai dusmoties, ja viņš ir mans draugs, viņš to sapratīs un pieņems. No otras puses, lai mums ir drosme arī iet pie cilvēkiem, ne tikai uzņemt viņus pie sevis. Lai būtu drosme meklēt citus, sevišķi tādus, kuriem pašiem nav spēka, kuri varbūt ir nabagi gan materiālā, gan garīgā ziņā. Un, ja mēs to redzam, jāmēģina uzrunāt viņus, iet pie viņiem, klauvēt pie viņiem. Treškārt, lai Kristus dzimšanas svētki nāk ar prieku, ar brīnumiem apkārt. Mēs zinām to, ka, tad, kad Jēzus piedzima, viņš tika ielikts tādā vietā, kur liek barību lopiem, un šī vieta bija gatavota no koka dēļiem. Tā bija sile. Jēzus bija atnācis ne tikai būt ar mums, bet kļūt par samaksu mūsu cilvēku dvēselēm, lai mēs dzīvotu svētumā caur savu krustu un savu nāvi. Man ir palicis atmiņā kāds attēls, kurā Jēzus bērns ielikts silē skatās uz krustu, kas viņam ir priekšā. Mani šis attēls ļoti iespaidoja. Jēzus neatnāca tikai būt ar mums. Jau kā bērns viņš skatās uz savu krustu un zina, ka atnāca pestīt caur krustu. Gribas teikt, lai Dievs dod cilvēkiem gaismu, lai ir tikšanās ar Dievu, tikšanās ar citiem cilvēkiem, protams, arī ar sevi, un arī padomāt, cik tālu ar Jēzu varu aiziet un cik lielu laimi caur viņu varu gūt.