Nesavtīgi palīdz citiem

2014. gada 30. decembris 00:00

3689

Gulbeniete Ilga Vanuška saņem “Latvijas lepnuma” balvu nominācijā “Cilvēks cilvēkam”

“Tas manā dzīvē bija kaut kas unikāls. Tik grandiozā pasākumā biju pirmo reizi. Uztraukums bija ļoti liels,” vēl tagad ar asarām acīs atceras “Latvijas lepnuma” balvas ieguvēja gulbeniete Ilga Vanuška, kura saņēma nomināciju “Cilvēks cilvēkam”. Ilga savulaik kopā ar dzīvesbiedru ierīkoja zupas virtuvi un katru dienu cenšas pabarot vairākus desmitus cilvēku.
“Dzirkstele” rakstīja, ka jau vairākus gadus pasākumā “Latvijas lepnums” tiek godināti pašaizliedzīgie un apņēmīgie cilvēki, kas kādam ir nesavtīgi palīdzējuši nelaimē, devuši cerību, iedvesmojuši vai piepildījuši klusu sapni. “Latvijas lepnumam” I.Vanušku pieteica gulbenietis Sergejs Mollers. Pieteikuma vēstulē viņš raksta, ka I.Vanuška ir cilvēks ar plašu sirdi – no niecīgās pensijas viņa palīdz visiem Gulbenes izsalkušajiem.

Ilga stāsta, ka pirms ceremonijas visiem “Latvijas lepnuma” balvas ieguvējiem notika tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, uz kuru viņa devās kopā ar meitām Ivetu un Indru. “Viņš mums teica uzrunu un raudāja,” stāsta Ilga un piebilst, ka prezidents bija izlasījis visu “Latvijas lepnuma” nominantu stāstus, par ko viņi ir pieteikti, un uzsvēra, ka tādi cilvēki patiešām ir “Latvijas lepnuma” cienīgi.
“Pie prezidenta mani izsauca pirmo. Domāju, ko darīt. Apjuku. Trīs minūtes varēja runāties ar prezidentu. Prezidents vaicāja man, cikos sāku strādāt – atbildēju, ka pulksten četros no rīta. Viņš teica – ārprāts! Viņam ir pazīstams Nikolajs Stepanovs. Meita uzreiz Valsts prezidentam teica, ka man ir ļoti slikti ar telpām zupas virtuvei. Prezidents vaicāja, vai tad Nikolajs (Stepanovs – red.)nevar dabūt telpas? Ja kaut kas, tad teica - zvaniet man! Valsts prezidents ir ļoti labs cilvēks. Viņš apķēra manas meitas un arī teica, ja viņš atbrauks uz Gulbeni, pirmais, kur dosies, tā būs zupas virtuve,” stāsta I.Vanuška un atkal raud. Viņa jau ilgu laiku pārdzīvo par telpām, kur ierīkota zupas virtuve. Cilvēks, kurš atļāvis savā mājoklī ierīkot zupas virtuvi, grib taisīt remontu, līdz ar to Ilga ir nesaprašanā, kur varēs izsalkušajiem palīdzēt ar siltu zupas šķīvi. “Vai tiešām nevar (pašvaldība - red.) iedot telpas? Es pārdzīvoju katru dienu. Man patīk cilvēki un tas, ko es daru. Būtu citas telpas, būtu cita dzīve. Man ir galdi, trauki, pat izremontētu pati telpas, lai tikai iedot tās kaut kur tepat, kur jau darbojas zupas virtuve, jo cilvēki ir pieraduši nākt uz šo vietu. Esmu gatava strādāt, kamēr kritīšu, jo bez darba nevaru,” savas sajūtas neslēpj Ilga.

Viņa atceras, ka pirms “Latvijas lepnuma” ceremonijas noticis ģenerālmēģinājums. “Mums izstāstīja, kā jāuznāk, kā jāpagriežas, kā jāsasveicinās. Nemācēju iet, domāju - ārprāts!”
Ilgai skaistus vārdus ceremonijā veltīja Ilze Jurkāne. Viņa Ilgai uzdāvinājusi autobiogrāfisko pavārgrāmatu “Dzīves garša”, kurā apkopoti vairāki simti ēdienu recepšu no dažādām valstīm. “Cik tur bija skaisti! Uztraukums bija ļoti liels. Lūpa drebēja un gribējās raudāt, bet mutautiņa nebija. Uzdāvinātā grāmata ir ļoti interesanta,” stāsta Ilga, kura arī ceremonijā bija kopā ar meitām Ivetu un Indru.
“Mājās bijām tikai divos naktī. Iespaidi vēl joprojām ir milzīgi,” saka Ilga, kura ir dzimusi Stāmerienā, mācījusies Stāmerienas pamatskolā.
Iesākusi strādāt jau kopš 14 gadu vecuma un visu mūžu ir bijusi pavāre tāpat kā viņas mamma un māsas. “Strādāju Gulbenes dzelzceļa ēdnīcā par pavāri, tad mani uzaicināja strādāt dzelzceļa bērnudārzā par pavāri. Tur nostrādāju 38 gadus. Pēc tam sāku strādāt meitas firmā - par pārdevēju “Laumas” veikalā, tad ar vīru izdomājām veidot savu firmu – sākumā mums bija mazs veikaliņš depo, pēc tam izdomājām, ka mums būs ēdnīca, līdz ar to sanāca, ka dzelzceļa stacijas kafejnīcā nostrādāju 19 gadus. Tur biju gan pavāre, gan sagādniece,” atceras I.Vanuška. Tad nomiris viņas vīrs, Ilgai nācās samierināties, ka peļņu nenesošā kafejnīca jāver ciet, toties no domas par zupas virtuvi neatteicās. Tā darbojās arī Ziemassvētkos un darbosies arī vecā gada vakarā. Brīvdienas ir sestdiena un svētdiena, tad gan Ilgai nepieciešams atvilkt elpu, jo darbs zupas virtuvē norit no agra rīta līdz pat vakaram. Četriem cilvēkiem zupa tiek vesta uz mājām, bet vairāki desmiti ēdāju nāk uz zupas virtuvi katru dienu.

Ilga pateicas Ligitai Miezītei, kura palīdzēja sagādāt malku, gulbeniešu Žurovsku ģimenei un Larisai par produktiem, “Dobeles dzirnavniekam” Rīgā par 200 kilogramiem makaronu, SIA “Brīvzemnieki” (Lizuma pagasts) par sieru. “Paldies visiem tiem, kas palīdzējuši! Vislielākais paldies Arvīdam Grīslim, kurš mani vēl tur savās telpās un pacieš,” uzsver Ilga.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nesavtīgi palīdz citiem

Kategorijas