Tuvas ir rokdarbu prasmes

2015. gada 15. janvāris 00:00

1058

Savus darinājumus vēlas realizēt arī ārzemēs

Gulbeniete Indra Dreimane ir rokdarbniece, kuras rokdarbu klāstā ir dažādi adījumi un tamborējumi. “Tas ir tas, ko man patīk darīt!” saka Indra.
I.Dreimane atklāj, ka rokdarbi viņai ir mīļi jau kopš skolas laikiem. “Man jau skolas laikā ļoti patika adīt, tamborēt. Ja citas meitenes pārdzīvoja, ka atkal būs jāada, man tas problēmas nesagādāja. Arī mana mamma Rudīte ir liela rokdarbniece. Atceros, ka viņa mums ar māsu kādreiz adīja gan kleitiņas, gan jaciņas, jo padomju laikos daudz kas nebija nopērkams. Droši vien mammas iespaidā šīs rokdarbu prasmes arī man ir kļuvušas tuvas un saistošas. Es nevaru tā vienkārši vakaros skatīties televīziju, man visu laiku gribas kaut ko darīt – adīt vai tamborēt. Rodas jaunas domas, jaunas idejas un top jauni darbi.”

2000.gadā Indrai piedzima dēliņš. “Man negribējās viņu atstāt mājās un iet kaut kur strādāt, tad arī es vairāk pievērsos adīšanai un tamborēšanai, sāku strādāt ar pasūtījumiem, citam adot zeķes, citam džemperus - ko nu kuram vajadzēja, ko es arī pati pratu, jo, patiesību sakot, viss ir apgūts pašmācības ceļā,” atklāj rokdarbniece. Ar laiku viņa sākusi piedāvāt savus darinājumus arī amatnieku tirdziņos. “Mani ļoti priecē, ka Gulbenē notiek Zaļie tirdziņi. Amatniekiem un rokdarbniekiem tā ir laba iespēja realizēt savu saražoto. Vienīgi jāteic, ka man vairāk patika, kad ziemā Zaļie tirdziņi notika “Betā”, nevis stacijā. Pirmkārt, veikals “Beta” cilvēkiem ir pieejamāks un, otrkārt, tur bija arī gaišāks un plašāks un cilvēkiem bija iespēja visu labāk aplūkot,” vērtē Indra. Amatnieku tirdziņi ir kļuvuši populāri un iecienīti arī kaimiņu novados, arī turp Indra dodas ar saviem darinājumiem.

“Adu zeķes, jaciņas, kostīmus, tamborēju grabulīšus un mantiņas mazuļiem, dažādas šalles, lakatus, cepures, cimdus sievietēm, ir arī saulessargi, vēdekļi un dažādi citi darbi. Ja kādu dienu ir adīts, pēc tam pārmaiņas pēc atkal gribas kaut ko uztamborēt. Man ir arī adāmmašīna, mācos adīt arī ar to. Adāmmašīnai, protams, ir pamācības, ko un kā darīt, taču būtu lieliski, ja būtu kādi kursi vai apmācības. Es labprāt iemācītos dažādus “knifiņus” un interesantas lietas,” saka Indra. Viņa atzīst, ka daudz interesantu ideju var smelties internetā. Arī savu rokdarbu fotogrāfijas viņa ievieto sociālajos tīklos un atzīst, ka tā ir laba iespēja tos reklamēt. Pagājušajā nedēļā viņa piedalījās arī mājražotāju apmācībās par savas preces vai pakalpojuma dizainu un pasniegšanu interneta vidē.
Indra saka, ka milzīgu ienākumu no adīšanas neesot, tomēr tas ir zināms atspaids. “Gribētos rast iespēju savus darbus realizēt internetā un ne tikai Latvijā, bet arī citviet. Ārzemēs roku darbs, šķiet, tomēr ir vairāk novērtēts. Manuprāt, šeit cilvēki nav gatavi maksāt tik daudz par rokdarbiem, lai gan tajā pašā laikā šuvējiem par šūtu mantu esam gatavi bieži vien maksāt pat vēl vairāk, kaut adīšanā nereti nākas ieguldīt pat vēl lielāku darbu. Jāņem vērā, ka arī dzija ir pietiekami dārga,” saka Indra, taču, kā viņa atzīst, laikam jau katrai lietai ir savs pircējs. “Reizēm pašai tik ļoti patīk kāds darbs, kas ir tapis, bet to neviens ilgu laiku nepērk, taču es nepārdzīvoju – tas nozīmē, ka īstais pircējs šai mantai vēl nav atradies. Esmu arī ievērojusi, ka cilvēki labprāt izvēlas tās lietas, kas tobrīd ir modē, un reizēm pat neskaita naudu - ja konkrētā manta ir ļoti iepatikusies, ir gatavi samaksāt arī vairāk.” Indra piebilst, ka viņai kā rokdarbniecei, protams, ir liels gandarījums, ja cilvēkam viņas darinājums patīk un viņš to atzīst par noderīgu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tuvas ir rokdarbu prasmes

Kategorijas