Novada ugunsdzēsības vēsture

Anatolijs Savickis, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs

2015. gada 15. janvāris 00:00

189

Rīkojot teātra izrādes, bazārus Lizuma BUB ieguva līdzekļus ugunsdzēšamo rīku iegādei

Gulbenes novada pagastos - Lizuma, Rankas, Beļavas, Virānes (Tirzas) un Jaungulbenes - pastāvējušo brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (BUB) materiāli Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja krājumā tikpat kā nav nonākuši. Izņēmums ir Lizuma BUB, jo šīs biedrības materiāli nodoti novada muzeja krājumā. Atsevišķas vēsturiskās liecības par šīm biedrībām saglabājušās Latvijas Ugunsdzēsības muzejā, bet Latvijas Valsts vēstures arhīvā līdzās citu BUB dokumentiem Gulbenes novada biedrību materiālu nav.

Iekšlietu ministrijā iesniegtie Lizuma BUB statūti apstiprināti 1936.gada 18.septembrī, apliecība Nr. 158256. Biedrības dibinātāji: Jānis Asars, Alberts Rudzis, Kārlis Melliņš, Kārlis Ievāns, Jānis Ziemelis un Jānis Bitenieks. Biedrības dibinātāji izveidoja pagaidu valdi, par kuras priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Asaru. Pagaidu valde uzņēma biedrībā jaunus biedrus un gatavojās pirmajai pilnai biedru sapulces sanākšanai.
Lizuma BUB statūtos noteiktais biedrības mērķis bija dzēst ugunsgrēkus Lizuma pagasta robežās, kā arī sniegt palīdzību nelaimes gadījumos, kad apdraudēta cilvēka vai dzīvnieka dzīvība. Statūtos iekļauta piebilde, ka vajadzības gadījumā palīdzība sniedzama arī ārpus Lizuma pagasta teritorijas. Visa biedrības sniegtā palīdzība bija noteikta par brīvu.
Biedrības budžeta ieņēmumi, vadoties no statūtos paredzētā, sastāvēja: pirmkārt, valdības un pašvaldības pabalsts, otrkārt, biedru iemaksas, treškārt, subsīdijas, ziedojumi, ienākumi no sarīkotiem priekšlasījumiem, izrādēm, koncertiem, bazāriem , loterijām un cita.
Pirmā Lizuma BUB pilna biedru sapulce sanāca 1936.gada 7.novembrī Lizuma aizsargu namā. Nozīmīgākais un atbildīgākais sapulces uzdevums bija ievēlēt biedrības valdi, kura veiksmīgi darbotos trīs gadus. Biedrības priekšnieka amatā tika ievēlēts Lizuma pagasta vecākais - Pēteris Slempers, priekšnieka vietnieks - Jānis Rupais, sekretārs - Rihards Apinītis, kasieris - Jānis Baltais, mantzinis - Jānis Asars, valdes locekļi - Ernests Upatnieks un Eduards Gubens. Par Lizuma BUB ugunsdzēsēju komandas virsnieku kļuva Alberts Rudzis.
1937.gada janvārī Lizuma BUB bija 21 aktīvais biedrs (7 valdes sastāvā un 14 ierindas biedri) un 3 biedri veicinātāji, turpmākajos darbības gados aktīvo biedru skaits arvien palielinājās: 1938.gadā – 31, 1939. – 38, 1940. – 41, 1941. – 56, 1942. – 56, 1943. – 65, 1944. - 73.
1937.gada 19.aprīlī Latvijas Ugunsdzēsēju biedrību un organizāciju savienība paziņoja, ka Lizuma BUB kļuvusi par savienības biedru un tās biedriem piešķirtas tiesības nēsāt savienības krūšu nozīmes.

Sākotnēji Lizuma BUB ugunsdzēsēju komandas rīcībā bija inventārs, kuru tā saņēma par brīvu lietošanā no Lizuma savstarpējās ugunsapdrošināšanas biedrības. Visu pastāvēšanas laiku ugunsdzēsēji lietoja apdrošinātāju biedrības piešķirtās 2 ugunsdzēšamās rokas šļirces, ugunsdzēšamās šļirces pārvadāšanas ratus, 12 hidropultis un putu aparātu, kā arī šļūtenes (kaņepāju un gumijas).
Rīkojot teātra izrādes, bazārus un saviesīgus vakarus, Lizuma BUB ieguva līdzekļus, lai paši iegādātos dažādus ugunsdzēšamos rīkus un piederumus: hidropulti, 3 dūmu maskas, glābšanas virvi, ugunsdzēsēju ķiveres (niķelētas), gumijas un kaņepāju šļūtenes, hidropults stobra uzgali, jostas, šļūteņu sajūgus un citu. 1938.gadā biedrība ieguva 2 brezenta ugunsdzēsēju virsjakas un cimdus.
Vērtīgākais biedrības pirkums bija 1940.gada jūnijā par 4000 latu iegādātā vācu firmas „Konrad Rosenbauer” motoršļirce “R60”. Motoršļirces trīspakāpju sūkņa jauda bija 600 -1000 litru minūtē, bet divcilindru motora jauda - 26 zirgspēki.
Lizuma BUB turpināja darboties arī Otrā pasaules kara laikā. 1941.gadā par biedrības priekšnieku kļuva Jānis Rupais, bet ugunsdzēsēju komandas virsnieka amata pienākumus turpināja pildīt Alberts Rudzis. Pēdējā biedrības pilna biedru sapulce protokolēta 1944.gada 11.aprīlī. Šajā sapulcē Lizuma pagasta vecākais Pēteris Slempers ziņoja, ka ugunsdzēsējiem nākotnē paredzēti jauni svarīgi uzdevumi iespējamo gaisa uzbrukumu seku novēršanā un palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem. Tomēr jau apmēram 1944.gada septembrī Lizuma pagastā mainījās okupācijas varas, kā rezultātā varēja turpināties padomju varas 1940.gadā uzsāktā BUB reorganizācija.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novada ugunsdzēsības vēsture

Kategorijas