Nemainīga Latvijas rallija vērtība

2015. gada 16. janvāris 00:00

191

Vilhelms Sniedzāns: “Katram bērnam vajag tēvu un māti, un arī mājas. Tāpat ir arī ar ralliju!”

Sākotnēji tradicionālā ziemas rallija “Sarma” mājvieta bija Rīga. Tolaik rallija ātrumposmiem tika izmantoti Siguldas, Suntažu un Ropažu apkaimes ceļi. “Rallijs “Sarma” sākās Rīgā, Raunas ielā. Kāpēc tieši tur? Tāpēc, ka tur atradās Automotoamatieru biedrības Centrālā padome. Kādreiz bija arī tāds slavens rallijs “Milzis”, taču tas “nomira”. Kāpēc? Katram bērnam vajag tēvu un māti, un arī mājas. Ja nav aizstāvības, tas nebūs dzīvotājs, un, arī ja nav māju, pasākumam ir krusts pāri. Varat būt droši, ka ar “Sarmu” sen būtu bijis tieši tāpat,” saka V.Sniedzāns. Taču “Sarma” pastāv līdz pat šai dienai.

Rallijs “Sarma” kādreiz bija citādāks. V.Sniedzāns stāsta, ka kādreiz (līdz pat 1987.gadam) “Sarma” bijusi komandu rallijs. Jāpiebilst, ka arī viņš pats savulaik piedalījās rallija sacensībās. “Kādreiz sacensībās startēja ar krievu laika tehniku, bet, tiklīdz sāka ienākt mašīnas no Rietumiem, palielinājās arī ātrumi un no drošības viedokļa vairs nedrīkstēja ļaut braukt kopā trim automašīnām,” piebilst V.Sniedzāns.
Gulbenieši pirmo reizi “Sarmas” rallijā komandu braucienā piedalījās 1978.gadā. Toreiz laikrakstam “Dzirkstele” pēc rallija tā dalībnieks Juris Čavars stāstīja, ka “Sarmas” rallija īpatnība ir tā, ka tas notiek ziemā nakts apstākļos. Sacensībās startē komandas – pa trīs ekipāžām vieglo un kravas automašīnu klasēs. 1978.gadā “Sarmas” rallija maršruta kopgarums bijis 395 kilometri, vidējais ātrums – 60 kilometri stundā. Vieglo automašīnu klasē toreizējo Gulbenes rajonu pārstāvēja šādas ekipāžas: Aivars Kadilis, Jāzeps Ļeļevs, Vilhelms un Maiga Sniedzāni, Juris Čavars un Guntis Putniņš. Kravas automašīnu klasē startēja Viesturs Galviņš un Māris Veļķeris, Aivars Kronbergs un Aivars Bite (Gulbenes 11.autokombināta Alūksnes filiāles pārstāvji), Jānis Dzenis un Zenta Straupeniece.

Pirmajam rallijam “Sarma” Gulbenes pusē starts tika dots toreizējā Staru sovhoza centrā. Dažas minūtes pēc starta gan sporta, gan autoamatieru ekipāžas skatītāji varēja vērot sacensībās aplī “hipodromā”, pēc tam trases vijās pa Gulbenes, Madonas, Balvu, Alūksnes un Valkas rajona ceļiem. “Sarmas 84” saimnieku godu rallijā pirmajā līgā pārstāvēja Aivars Kronītis un Aivars Riekstiņš, brāļi Imants un Juris Spenneri, Miervaldis Otlāns un Mārtiņš Jugāns (Staru padomju saimniecības komanda), Aleksandrs Aleksandrovs un Aivars Ķikusts, Mārtiņš Mūrnieks un Ainis Sarkanis, Ilmārs Brants un Vilis Līviņš (lauksaimnieciskās ražošanas tehniskās nodrošināšanas rajona apvienības apvienotā komanda). Autoamatieru otrajā līgā startēja brāļi Dainis un Guntis Laiviņi, Māris Miņins un Vairis Ciekurzis, Jānis Augstkalns un Velta Bērzlapa (Gulbenes autoamatieru biedrības komanda). “Dzirksteles” publikācijā toreiz bija rakstīts, ka tik daudz mašīnu Staru sovhoza centrs vienkopus nebija vēl pieredzējis. Atklāšanas parādē nostājās 20 autoamatieru autobraucēju komandas un 15 pirmās līgas autosportistu kolektīvi.

V.Sniedzāns atzīst, ka reizēm ir gadījies tā, ka domā – šī nu būs pēdējā “Sarma” un vairs to neorganizēs, taču sacensības finišē, paiet divi trīs mēneši, saprot, ka viss bija labi, pasākums bija izdevies, un atkal rodas vēlme organizēt šo pasākumu, sapulcējot Gulbenē visus labākos autosportistus. Pirms pāris gadiem intervijā “Dzirkstelei” V.Sniedzāns teica, ka pats grūtākais rallija organizēšanā ir novērst visus kreņķus, kas ir pēc rallija. Gatavojoties pašam rallijam, visam pāri stāv drošība, un to ir visgrūtāk nodrošināt. Savukārt patīkamākais, organizējot ralliju, ir pateicības vārdi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nemainīga Latvijas rallija vērtība

Kategorijas