Deputāts individuālists

2015. gada 16. janvāris 00:00

2294

Andris Vējiņš: „Uzskatu - ja pašvaldībā kādai problēmai pieķeramies, tā ir jāatrisina līdz galam.”

Uzņēmējs Andris Vējiņš pagājušajā gadā kļuva par pirmo un vienīgo Gulbenes novada domes neatkarīgo deputātu, kurš darbojas ārpus piederības kādai partijai. Šis viņa paziņojums radīja intrigu, bet vēlētāji tā arī līdz galam nesaprata – tam patiešām ir loģisks izskaidrojums vai arī sacelta vētra ūdensglāzē.
- Norobežošanās no varas partijas – tas ir aizvainojums vai pārdomāts lēmums?
- Tas ir pārdomāts lēmums! Es neesmu politiskās partijas „Reģionu alianse” biedrs, kaut arī no šī saraksta kandidēju Gulbenes novada pašvaldību vēlēšanās. Man nebija pieņemami, kā novadā tiek risināti saimnieciskie, politiskie un ekonomiskie jautājumi. Ne reizi vien kolēģiem novada domē esmu izteicis savu viedokli, kad man kāds no risinājumiem šķita nepieņemams. Esmu vienmēr arī piedāvājis savu viedokli situācijas vai problēmas risināšanā. Redzot, ka jautājums ir vāji sagatavots, tiek runāts par abstraktām lietām, ir neatbilstošs saimnieciskais aprēķins, man tas nav pieņemami. Un pilnīgi loģiski, ka šādās situācijās ir jāpanāk labākais risinājums. Es neesmu ne apvainojies, ne dusmīgs uz kādu, noteikti nē! Esmu komandas darba stila piekritējs, un man nebija skaidra līdzdalība tajā, jo netika noteikti tās skaidri mērķi. Ja nav skaidrības, ir bezjēdzīgi šādā formātā turpināt darbu. Domāju, ka neatkarīgā deputāta statusā varu strādāt labāk un nebūt pretrunā ar sevi un savām domām.
- Vai algas pašvaldībā ir adekvātas padarītajam?
- Pirms noteikt atalgojumu, būtu jānosaka katra darbinieka mērķi laika periodā, lai saprastu, kas no viņa tiek gaidīts. Atbildīgajām personām būtu jāveic ikdienas personāla kontrole un rezultātu novērtējums. Tad arī ir pamats diskutēt par algas apmēru. Situācija nav viegla, bet tā nav sarežģīta. Ir darbinieku grupas, kuriem ir netaisnīgi zema alga. Un ir arī amati, kuru pildītājiem ir ļoti laba alga, varbūt pat pārāk liela. Esmu, piemēram, arī centies noskaidrot, vai ar pašvaldības darbiniekiem ir veiktas pārrunas, par iepriekšējo darbu periodu, lai saprastu, kā vērtēt katra sniegumu. Izrādās, daļai šādu pārrunu un vērtējuma nav bijis. Mums taču ir jābūt skaidriem savas darbības virzieniem un mērķiem, ko vēlamies sasniegt! Kādu atdevi varam prasīt no šī cilvēka darbā, kā viņam pašam saprast, ko konkrēti no viņa gaida? Ir jānosaka darbinieku skaits, algu fonds un ir jāizvērtē korekti gala iznākums – sasniegts vai nesasniegts mērķis. Tikai šādi var nonākt pie optimālā personāla skaita, tā noslodzes un atalgojuma. Ja kāds ir izdarījis savu darbu vairāk nekā labi, par to pienākas prēmija, balva vai piemaksa. Sauciet, kā gribat!
Tā saucamais algu katalogs pašvaldībā, manuprāt, ir līdz galam nesagatavots dokuments, kuru pielietot šādā redakcijā nedrīkst. Par šo jautājumu arī esmu daudz runājis.
- Dzirdēti dažādi skaidrojumi, kāpēc jūs esat tik kategorisks. It kā tāpēc, ka avārijā cietis, ka neveicas biznesā Krievijā, ka nav izdevies ieņemt cerēto pilsētas pārvaldes vadītāja amatu.
- Pilnīgas muļķības! Godīgi sakot, tas man ir jaunums. Man arī nav zināms, ko tenko par mani. Lai tenko! Ko nozīmē neveicas biznesā Krievijā? Es kā uzņēmējs 2014.gadā apzināti sašaurināju darbību Krievijā, atsakoties no līgumattiecībām ar samaksu Krievijas rubļos. Kāpēc? Atgādināšu, ka vairākus gadus Gulbenē esmu vadījis bankas filiāli, un šī pieredze man ļāva skaidri saprast, ka rubļa kurss kritīs. 2013.gadā Krievijas Centrālā banka jau testēja rubli, tā kurss īslaicīgi jau tad sāka svārstīties, un jau tad mēs saviem sadarbības partneriem skaidri pateicām: vairs nesadarbosimies, ja apmaksa tiks veikta rubļos. Bija skaidrs, ka būs problēmas, būs zaudējumi. Pagājušajā gadā Krievijā bija vērts turpināt piedalīties tikai finansiāli izdevīgos projektos, ko arī veiksmīgi darījām un turpināsim to darīt 2015.gadā. Par savu uzņēmējdarbību Latvijā varu teikt tā. Ja kāds uzņēmējs šodien mūsu valstī saka, ka viņam iet viegli, viņš noteikti melo. Mana biznesa lielāko daļu veido energokompāniju apkalpošana Latvijā. Ņemot vērā to, kā tiek organizēti darbi valsts pasūtījumos, varu teikt - strādāt var, bet šobrīd to darīt ir pietiekami sarežģīti.
- Kā bijušajam baņķierim gribas jautāt, kāpēc no Gulbenes aiziet bankas?
- Lielie korporatīvie uzņēmumi bezkaislīgi analizē savus peļņas un zaudējumu rādītājus. Ja atdeves nav, biznesu pārtrauc. Šādos gadījumos biznesu pārstrukturē un varbūt pēc laika to pārdod kādam citam interesentam. Tas arī notiek Latvijā, kā mēs redzam, - bankas slēdz lauku filiāles un sakoncentrē savu darbību tajos reģionos, kur vēl ir izdevīgi apkalpot klientus. Banku centrālajā birojā Rīgā atbildīgie darbinieki novērtē situāciju un liek saprast: ir bizness, mēs esam pie jums, nav biznesa un mūsu te nav. Tomēr gribu pateikt savu viedokli – tā ir kļūda, ka mums Latvijā vairs nav valsts bankas, kura veiktu klasiskās finanšu operācijas. Jā, „Citadele” šobrīd ir valsts banka, bet tai ir uzradies pircējs, kurš arī nenodarbosies ar labdarību. Tātad jebkurš Latvijas iedzīvotājs, jebkurš uzņēmējs ir pilnībā atkarīgs no komercbankām.
- Vismaz pašvaldībai būtu mūs, iedzīvotājus, uzņēmējus, vairāk jāatbalsta!
- Nepārkāpjot likumu, būtu jāpieliek pūles, lai pēc pašvaldības publisko iepirkumu konkursu izsludināšanas novadā būtu iespēja vairāk strādāt vietējiem uzņēmējiem. Nav iespējams, ka no cita attāla Latvijas novada uz Gulbeni atbraukušie kāda uzņēmuma pārstāvji darbu var paveikt lētāk par vietējiem, ja finanšu aprēķins ir sastādīts korekti. Aprēķinā ir pietiekami daudz fiksēto pozīciju, piemēram, nodokļi, degviela, materiāli un cits. Nevajag pieļaut absurdu situāciju, ka uz Gulbeni brauc strādāt uzņēmumi no citurienes, bet vietējiem nav darba. Šādi uzņēmumi arī bieži darbu veic pavirši, jo šī nav ilgtermiņa sadarbība.
- Bezdarbs – kā vērtējat šo problēmu novadā?
- Ne tikai pie mums, valstī kopumā trūkst labu, profesionāli sagatavotu, atbildīgu speciālistu. Pierādījumi nav tālu jāmeklē. Paši redzam, cik grūti mums veidojas valdība. Vienam otram ministra krēslam pretendentus izdodas atrast ar grūtībām. Negrib mocīties. Tāpat ir arodspecialitātēs. Trūkst labu traktoristu, trūkst metinātāju, virpotāju. Un tajā pašā laikā it kā visapkārt valda bezdarbs. Pieņem darbā it kā labu speciālistu, bet atklājas, ka viņš nespēj veikt savus pienākumus tā, kā tas ir vajadzīgs darba devējam. Esmu to novērojis, būdams darba devējs. Daļai darbinieku ir problēmas ar darba grafika ievērošanu, traucē dažādas atkarības, kaut vai alkohola atkarība. Bet tehnika, ar kuru jāstrādā, kļūst arvien modernāka un sarežģītāka. Ja cilvēks nav sevi profesionāli pilnveidojis, viņš nevar pilnvērtīgi strādāt ar mūsdienu tehniku tā, lai nerastos tās bojājumi un nepamatotas izmaksas. Vēl viens mīnuss – daudziem trūkst iemaņu darbā ar dokumentiem, piemēram, kaut vai, lai aizpildītu ceļazīmi vai darba komandējuma veidlapu. Veidojas apburtais loks.
- Novadā ir jāoptimizē skolu tīkls. Tas nozīmē atsevišķu lauku skolu slēgšanu. Balsosiet?
- Ir korekti jāizskaidro cilvēkiem šī situācija. Esmu saskāries, ka daļai iesaistīto personu nav pilnībā izskaidrotas problēmas. Ir pamatojums: skolēnu skaits, finansējums, ģeogrāfiskais skolu tīkla izvietojums un ar to saistītās izmaksas. Ir jāatmet emocijas. Mēs neesam tik bagāti, lai apmaksātu nepārdomātas darbības. Kamēr trūks objektivitātes, tikmēr sabiedrībā būs neizpratne, strīdēšanās un neveselīga konkurence. Un tā tas notiek tāpēc, ka skaidri neformulējam savas pilsētas un sava novada kopīgo mērķi izglītības jautājumā. Jā, tas ir diezgan skarbs. Ir pilnīgi skaidrs, kas mūs gaida turpmākajos piecos vai desmit gados. Ir jāapzinās, kā pēc iespējas labāk izmantot šo laiku un neļaut, lai apstākļi mūs noved strupceļā. Bet tā būs, ja nedarīsim neko un gaidīsim, kas notiks. Gulbenē un novadā mums ir jāizceļ tas labais, kas būtu jānosargā, un no traucējošiem, nepamatotiem izdevumiem ir jāatsakās, lai cik sāpīgi tas arī būtu.
- Kādos jautājumos iedzīvotāji jūs uzmeklē kā novada deputātu?
- Daudz esmu uzrunāts par izglītības jautājumiem novadā. Pašvaldības darbinieki ar mani ir vēlējušies runāt par viņu darba vērtēšanas un atalgojuma kritērijiem. Vairāki dažāda vecuma un interešu iedzīvotāji ir mani iepazīstinājuši ar tām savām projektu idejām, kuras vēlas realizēt Gulbenē, un prasījuši padomu. Gulbenieši arī ir sūdzējušies vai izteikuši priekšlikumus par pilsētas vides sakoptību un tās uzturēšanu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Deputāts individuālists

Kategorijas