Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Blomītē” ir raiba ikdiena

Diāna Odumiņa

2015. gada 20. janvāris 00:00

1632
“Blomītē” ir raiba ikdiena

Vietējie aprunā sociālās mājas iemītniekus

“Cik ilgi sociālajā mājā “Blomīte” būs bardaks? Katru dienu tur tikai dzer. Kur skatās atbildīgie dienesti? Iznāk, ka tā ir dzērāju māja, nevis sociālā māja. Un vai tur drīkst turēt mājdzīvniekus?” piezvanot “Dzirkstelei”, ziņoja lasītājs.
“Blomītē”, kā noskaidroja “Dzirkstele”, pašlaik ir aizņemtas desmit istabiņas, tostarp divas ģimenes ar bērniem. Drīzumā gaidāms, ka piepulcēsies vēl trešā māmiņa ar divām atvasītēm. Ar pašvaldības gādību šajā sociālajā mājā nonāk visneaizsargātākie grūtības nonākušie novada iedzīvotāji. Tās ir pagaidu mājas šiem cilvēkiem, kamēr normalizēs viņu dzīves situācija. “Blomīte” nav pielīdzināma pansionātam, jo šīs mājas iedzīvotāji par sevi pilnībā rūpējas paši.

“”Dzirksteles” forumā ir rakstīts arī, ka es piegādājot alu iemītniekiem. Tās ir pilnīgas muļķības! Bija problēmas ar kādu vīrieti no Gulbenes, kurš mēdza dažam “Blomītē” atgādāt kandžu. Saistījis ar novada pašvaldības policiju, taču beigās sarunu ceļā pati šo situāciju atrisināju. Vairs te nenāk un alkoholu nenes. Gadās, ka kāds “Blomītes” iemītnieks pensijas dienās veikalā nopērk alkoholu. Tas ir iespējams. Klāt stāvējusi neesmu, nezinu. Taču nekādu nekārtību sociālajā mājā tāpēc nav. Regulāri man notiek pārrunas ar iemītniekiem,” “Dzirkstelei” saka “Blomītes” pārvaldniece Karīna Rakstiņa.
Naktī viņa sociālajā mājā neuzturas. Taču zina, kas tur notiek, jo jau četrus mēnešus ēkas gaiteņi ir aprīkoti ar videonovērošanas kamerām. No rīta, atnākot uz darbu, K.Rakstiņa pirmām kārtām pārskata ierakstus un redz, kas naktī ienācis, izgājis no ēkas, kāda bijusi uzvedība.
“Dzirkstele” aptaujāja vairākus “Blomītes” iemītniekus. Divu bērnu māmiņa Laila Afoņkina saka, ka pilnībā ir aizņemta ar savām rūpēm un nezina, ko dara citi iemītnieki. Neviens viņas ģimeni netraucējot. Seniori Bruno Kuršis un Gaidis Didzis Meisītis saka, ka reizēm kādu aliņu savā istabā izdzerot, bet ne jau katru dienu, jo nav nemaz tādu ienākumu, lai to atļautos.
K.Rakstiņa saka, ka “Blomītes” iemītnieki ir dzīvi cilvēki ar sarežģītiem likteņiem, saviem ieradumiem – gan sliktiem, gan labiem. Sociālajā mājā viņi tiek radināti pie noteiktas kārtības, kaut ir skaidrs, ka “pieaugušus cilvēkus pilnībā pāraudzināt nav iespējams”. Taču ir situācijas, kad cilvēcība ņem virsroku pār noteikumiem. Piemēram, Gulbenes novada domē apstiprinātais “Blomītes” nolikums aizliedz iemītniekiem turēt mājdzīvniekus, taču viens no sociālās mājas iedzīvotājiem – invalīds bez kājām - pateicis, ka pakārsies, ja viņam tiks atņemts suns. Tāpēc dzīvniekam ir ierīkota suņabūda tuvumā, lielākoties viņš ir pie ķēdes, taču tiek ļauts arī paskriet savā vaļā, jo suņuks ir labsirdīgs.