Grāmata ir vērtība

2015. gada 20. janvāris 00:00

1691

Biruta Andrejeva uzskata, ka bērni ir jāiepazīstina ar grāmatām

Birutas Andrejevas darba mūžs ir veltīts Gulbenes bērnu bibliotēkai. Tajā viņa sāka strādāt 1977.gadā, savukārt kopš 1986.gada strādāja par bērnu bibliotēkas vadītāju, tagad aktīvās darba gaitas viņa ir beigusi.
B.Andrejeva stāsta, ka viņa nāk no Zemgales un tikai pēc tam dzīves ceļš viņu atveda uz Gulbeni. “Kādreiz dzīvoju Jelgavas rajona Emburgā. Mana saikne ar bibliotēku radās jau kopš pirmās dienas, kad es tajā iegāju. Ieraudzīju grāmatas, sajutu bibliotēkas atmosfēru un sapratu, ka nekur citur es negribu strādāt kā tikai bibliotēkā,” stāsta Biruta. Viņa neklātienē uzsāka mācības Rīgas kultūras darbinieku tehnikumā, un, kad mācījās 2.kursā, Jaunbērzes bibliotēkā parādījās vakanta bibliotekāra vieta. “Tikām testētas divas meitenes – es, redz, jau toreiz mācījos tehnikumā, bet otra meitene bija tikko beigusi vidusskolu, tā bibliotekāres amatam tiku izraudzīta es. Un šajā bibliotēkā es nostrādāju 11 gadus. Man ļoti patika strādāt šajā bibliotēkā. Cilvēki nāca uz bibliotēku, cits gribēja pārrunāt izlasīto grāmatu, cits stāstīja par savām ikdienas gaitām. Man vienmēr riņķī sēdēja cilvēki,” atceras Biruta. Pēc tam ģimenes apstākļu dēļ viņa pārcēlās uz dzīvi Gulbenē un 1977.gada 24.novembrī sāka strādāt bibliotēkā Gulbenē.

Kad Biruta sāka strādāt bērnu bibliotēkā Gulbenē, tā vēl atradās vecajās telpās - Rīgas ielā 47. “Man sākotnēji bija grūti strādāt bērnu bibliotēkā. Kādreiz uz bibliotēku nāca ļoti daudz bērnu, dienā pat kādi 100 bērni, taču man viņi visi šķita vienādi, es viņus nevarēju atšķirt. Pagāja krietns laiks, kamēr apradu,” stāsta Biruta. 1985.gadā bibliotēka piedzīvoja jurģus un pārcēlās uz jaunajām – pašreizējām – telpām. “Vecās telpas bija šauras, vietas tur bija maz, bet šeit viss bija plašs un gaišs – pavisam cita lieta! Arī vecajās telpās mēs organizējām pasākumus, bet šeit to varēja darīt daudz vairāk un plašāk, organizējām arī bibliotēkas pulciņu, kuru bērni labprāt apmeklēja, iesaistījās dažādās aktivitātēs, tika veidoti dažādi priekšnesumi. Arī man ļoti patika darboties ar pulciņa bērniem. Redzot viņu interesi un aizrautību, bija liels gandarījums.”
Atskatoties uz saviem darba gadiem, Biruta atzīst, ka kādreiz bērnu interese par grāmatām bijusi daudz lielāka. Viņa gan ir ievērojusi – ja vecāki lasa grāmatas, to dara arī bērni. Protams, jāņem vērā, ka bērni ir arī noslogoti, daudzi mācās arī mūzikas, mākslas un sporta skolā un viņiem ir maz brīvā laika, bet tie, kam tas ir, to vairāk velta citām nodarbēm, piemēram, datoram, nevis grāmatām. Kādreiz bērni daudz vairāk bibliotēkā meklējuši dažādu uzziņu literatūru un informāciju referātiem un projektiem, tagad tā vairāk tiek meklēta internetā. Daudzi bērni uz bibliotēku nāk vienkārši padarboties un pakavēt laiku, būt kopā ar vienaudžiem.
Biruta atklāj, ka arī viņai pašai ļoti patīk lasīt grāmatas. Un viņa atzīst, ka ne mirkli nav nožēlojusi, ka izvēlējusies šo profesiju. “Bibliotēkā ir īpaša atmosfēra, es ne mirkli nebūtu varējusi dzīvot bez tās. Bibliotekārs vienmēr var pirmais apskatīties jaunākās grāmatas, izlasīt avīzes un žurnālus. Ne jau velti, ieejot pirmo reizi bibliotēkā, sapratu, ka gribu strādāt tikai bibliotēkā! Palasīt grāmatu - tas man vienmēr ir bijis kā dzīves uzmundrinājums!” Tagad savas aktīvās darba gaitas Biruta ir beigusi, sakot, ka jāļauj strādāt jaunākiem. “Protams, nav viegli aiziet, bet es nāku apciemot kolēģes. Mums vienmēr ir bijis ļoti jauks kolektīvs. Bibliotēkā allaž ir strādājuši sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki un galvenais – labi speciālisti. Tas nav mazsvarīgi, lai labi strādātu un izdotos realizēt visas ieceres,” ir pārliecināta Biruta. Pati viņa tagad ir nolēmusi pievērsties dažādām citām nodarbēm un interesēm, un to, kā izrādās, ir daudz. Birutai patīk puķes, fotografēšana, viņa ir arī liela rokdarbniece. “Skatoties vecās fotogrāfijas, secināju, ka esmu savulaik uzšuvusi kādas 16 kāzu kleitas – pat neticēju savām acīm. Jāsāk atkal pievērsties šūšanai, adīšanai un tamborēšanai!” smej Biruta. Savukārt, runājot par bibliotēkām, viņa ir pārliecināta, ka tām ir nākotne un tās dzīvos vienmēr, tāpat kā grāmatas un drukātais vārds. “Es ceru, ka pavisam drīz pienāks tā diena, kad bērni atkal vairāk lasīs grāmatas, turklāt nāks uz bibliotēku un lasīs drukātās grāmatas. Jā, protams, grāmatas var lasīt arī elektroniski, taču, manuprāt, daudz labāk ir, ja tu grāmatu vari aptaustīt, pašķirstīt, paskatīties bildes, piemēram, Margaritas Stārastes lielā pasaku grāmata taču ir tik burvīga! Drukātās grāmatas, manuprāt, ir liela vērtība, un es ceru, ka tās cilvēkiem, arī bērniem, būs vairāk vajadzīgas!” piebilst Biruta.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Grāmata ir vērtība

Kategorijas