Pierāda, ka var un prot

2015. gada 22. janvāris 00:00

1931

Dārzeņu audzētājiem Latvijā ir ko darīt, bet ar nosacījumu, ja var paciest mūsu ierēdņus

Desmit gadus nostrādājot ārzemēs lauksaimniecības nozarē, Rolands Jēkabsons izlēma atgriezties Latvijā. Daukstu pagastā viņš iegādājās īpašumu. Pagājušajā gadā izmēģināja vairāku desmitu hektāru apjomā audzēt brokoļus, puķkāpostus un divu veidu salātus. To stādi tika iepirkti no Holandes un Vācijas. Vai dārzeņus viņš turpinās audzēt arī šogad?
Strādājot ārzemēs, Rolands sapratis, ka grib mājās pie ģimenes - trim bērniem un sievas. “Nauda bija, nopirkām māju ar zemi Daukstu pagastā. Zeme pašiem ir trīs hektāri, pārējo nomājam. Negribas visu laiku ārzemēs citiem kalpot, izlēmu strādāt šeit,” atceras Rolands un piebilst, ka, strādājot ārzemēs, nodibinājis vērtīgus kontaktus, kas palīdzējuši uzsākt savu darbību Latvijā. Daloties pieredzē, viņš atzīst, ka, piemēram, iekļūt lielajā “Rimi” tīklā gandrīz ir neiespējami, ja nav kontaktu. “Es ar savu produkciju tur tiku iekšā jau pirmajā gadā,” saka Rolands, kuram ir nodibināts kopuzņēmums ar ārzemju partneriem - SIA “JJJ”.
“Es pārdevu visu, kas man bija izaudzēts, un veikalu tīkls prasīja vēl. Nespēju piegādāt. Uz nākamo gadu viņi teica, ka mēs varam audzēt, ko gribam, jo kvalitāte bija ļoti laba, arī ar piegādi viņi bija apmierināti. Mūsu novadā dārzeņus varēja nopirkt “Supernetto” veikalā. “Rimi” neticēja, ka mēs izaudzēsim, bet mēs izaudzējām un pierādījām, ka varam un protam to darīt. Pamatā tam visam bija pieredze, ko biju guvis, strādājot ārzemēs. Tur nošpikoju tehnoloģijas. Kādas? Neteikšu,” saka Rolands.

Lai arī noiets dārzeņiem bija labs, finansiāli tomēr bija lieli zaudējumi. Tie radās neiekoptās zemes dēļ, kā arī dārzeņu audzēšanā jārēķinās ar savu specifiku. Ir nepieciešams ūdens, laistāmie aparāti, līdzeni lauki. Audzējot dārzeņus, jārēķinās ar risku. Rolands skaidro, ka veikali ir gatavi pirkt dārzeņus tikai tad, kad prece jau ir, un, ja tu tēmē uz veikalu tīklu, tad jārēķinās ar ļoti lielu apjomu un jāiet uz risku. Ja paņems, tad labi, bet ja ne? Ja sāk dot veikalam savu produkciju, tā ir jādod nepārtraukti. Zaudējumi iznāk tad, ja, piemēram, ir jānodrošina veikalu tīkls ar 200 kilogramiem brokoļu nedēļā, bet izaug 350 kilogrami nedēļā. Liekos kilogramus nav kur atdod. “Pašam tirgot? Tas ir domāts mazākiem apjomiem, tāpēc mēs tos atdāvinājām,” stāsta Rolands un piebilst, ka ir jāpadomā mazliet, vai tas risks ir tā vērts. “Ja tev tie ir desmit hektāri, tad risks jau ir 100 000 eiro. Un ja raža, piemēram, nosalst. Dārzeņus jau nevar apdrošināt, kā, piemēram, labību,” skaidro Rolands.

Dārzeņu audzētāju mums ir maz. “Latvijā pērn audzēja pāris hektāru brokoļu, bet man bija 15 hektāri brokoļu,” saka Rolands un piebilst, ka, redzot, kādi dārzeņi ir veikalu plauktos, dārzeņu audzētājiem Latvijā ir ko darīt, bet ar nosacījumu, ja var paciest mūsu ierēdņus. Par tiem Rolandam ir savs stāsts un nepatīkama pieredze.
“Spiedienu no citiem dārzeņu audzētājiem neizjutu. Tieši pretēji. Paldies uzņēmējam Normundam Audzišam, kurš palīdzēja ar transportu! Spiedienu es izjutu tikai no valsts, jo jau pirmajā gadā visas valsts iestādes pārgāja pāri,” viņš atceras. Ja kāds mēģina kaut ko darīt, ierodas kāds ierēdnis, kurš mēģina iemīt zemē. “Vīlies esmu savā zemē. Kādi reemigrācijas plāni? Atbrauc uz Latviju, gribi kaut ko darīt, bet visu laiku kāds sit pa nagiem. Finansiāli man izdevīgāk ir strādāt ārzemēs nekā šeit. Te neatmaksājas,” ir pārliecinājies Rolands, tāpēc nav izlēmis, ko darīs šogad, audzēs dārzeņus vai ne, jo kad iedomājoties birokrātisko slogu...
Kāpēc veikalos neesot mūsu pašu ābolu? Rolands zina uz to atbildi. Tiec nu galā ar birokrātisko slogu! “Labāk tad ēdu poļu ābolus, nekā mēģinu kaut ko darīt. Esmu runājis ar ļoti daudziem cilvēkiem ārzemēs, kas te gribētu kaut ko darīt, bet te jau uzreiz aplauž,” saka Rolands, kurš ir pārliecināts, ka valsts zāģē zaru, uz kura pati sēž, jo cilvēki šeit ir gatavi darīt. Dodiet tikai iespēju! “Zemnieki mums ir sīksti,” uzsver Rolands.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pierāda, ka var un prot

Kategorijas