Balto krustu laiks ir skaitīts

2015. gada 27. janvāris 00:00

Vai vēsture ir nolemta aizmirstībai?

Gulbenes vecajā kapsētā plānots noņemt tā saucamos baltos krustus piemiņas vietā netālu no kapličas, jo šie krusti esot savu laiku nokalpojuši, “Dzirkstelei” pavēstīja vietējās katoļu draudzes pārstāvji.
“Varbūt vajadzētu ar “Dzirksteles” starpniecību aicināt atsaukties prasmīgus galdniekus, kuri varētu ziedot savu darbu un materiālus šo krustu atjaunošanai?” rosināja kāda gulbeniete.
“Mēs ar garīdznieku pārrunājām, ko darīt. Pagaidām baltie krusti stāv. Pašlaik kapsētā ir citi darbi. Ir ziema. Uzreiz neko neplānojam. Vispirms vajag savākt visus dokumentus, jānoskaidro, kam tie krusti uzlikti, kad,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes kapu pārvaldniece Valda Kupce. Uzsverams, ka Gulbenes pilsētas Labiekārtošanas iestādes nolikumā ierakstīts uzdevums uzturēt kārtībā balto krustu piemiņas vietas Gulbenē. V.Kupce ir šīs iestādes darbiniece.
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados balto krustu izvietošanu Gulbenes novada teritorijā koordinēja toreizējais organizācijas “Daugavas Vanagi Latvijā” Gulbenes nodaļas aktīvists, bijušais leģionārs Kārlis Vents, kuram vakar, 26.janvārī, palika 88 gadi. Šodien viņš no aktīvās sabiedriskās dzīves ir pagājis malā. Arī “Daugavas Vanagi Latvijā” vairs faktiski nedarbojas.
“Ar baltajiem krustiem iezīmējām Otrā pasaules kara karavīru apbedījumu vietas. Tiem krustiem nebija jāpaliek šajās vietās uz visiem laikiem, ja kaut ko darītu tālāk, ja būtu, kas uzņemtos pārapbedīšanu,” “Dzirkstelei” stāsta K.Vents. Tāpēc, piemēram, baltie krusti tika izņemti novada valsts ģimnāzijas tuvumā, jo tur zemē gulošo mirstīgās atliekas tika pārapbedītas, saskaņojot ar Brāļu kapu komiteju.
Baltie krusti novadā tikuši izvietoti, to saskaņojot ar toreizējo vietējo pašvaldību. Viņam nav padoma, kā rīkoties šodien ar šīm apbedījumu vietām. Tas esot jājautā citiem cilvēkiem, vislabāk – novada domē. “Saprotu, ka tie krusti ir nolietojušies, tie tomēr ir no koka konstrukcijas. Jāteic, ka līdz šim šie krusti ir labi saglabājušies un kalpojuši,” domā K.Vents.
“Ne tikai Gulbenē, arī novadā ir vairākas tādas vietas, kur agrāk bijuši tā saucamie baltie krusti, bet vairs nav saglabājušies. Vajadzētu būt tādai kartei, kur iezīmētas visas šīs balto krustu vietas. Ir jāsazinās ar K.Ventu un jānoskaidro. Tas vajadzīgs, lai tālāk izlemtu, kā rīkoties, - saglabāt šos krustus dabā vai vismaz kartē. Pilsētas un pagastu pārvaldēs būtu jāzina, kur atrodas šādas Otrā pasaules kara karavīru apbedījumu vietas. Par to būtu jāapspriežas deputātiem novada domē un kopā jālemj,” “Dzirkstelei” uzsver novada domes deputāte, izglītības kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Sandra Daudziņa.
Pašvaldībā par baltajiem krustiem ir runāts un domāts, kā būt nākotnē, “Dzirkstelei” saka novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis. Konceptuāli nonākts pie secinājuma, ka laikazoba skartie baltie krusti ir jānoņem, taču vietā gādāt citus pašvaldībai nav saistību. “Kāds šos krustus ir veidojis ar savu iniciatīvu,” atgādina A.Caunītis. Viņaprāt, nebūtu labi, ja pašvaldība uz savu roku sāktu kaut ko pārkrāsot vai vietā liktu jaunus krustus.
Jau vēstīts, ka, piemēram, Daukstu pagastā baltās piemiņas zīmes tika noņemtas un guldītas zemē, jo šajā vietā tika atrastas un pārapbedītas karavīru mirstīgās atliekas. Ozolkalnā baltie krusti atrodas netālu no bijušā atkritumu poligona. Vietējie zina stāstīt, ka šajā vietā apglabāti Otrā pasaules kara laikā čekas nomocītie Beļavas iedzīvotāji.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Balto krustu laiks ir skaitīts

Kategorijas