Pašpalīdzības kase

2015. gada 29. janvāris 00:00

507

Tirzas Krājaizdevu sabiedrības valdes locekle Maira Ivanova uzskata, ka sabiedrība nav stāsts par pelnīšanu, bet par izlīdzēšanos

Tirzas pagastā šogad aprit desmit gadi, kopš tur darbojas kooperatīvā Krājaizdevu sabiedrība. Gulbenes novadā tā ir vienīgā. Fakti liecina, ka Krājaizdevu sabiedrībai Tirzas pagastā ir sena vēsture.
Tirzas Krājaizdevu sabiedrības valdes locekle Maira Ivanova stāsta, ka 2014.gadā sabiedrība izsniegusi 12 kredītus. Astoņiem kredītiem noteikts atmaksas termiņš viens gads. Kredītos izsniegtā kopējā summa ir 4170 eiro. „Pagājušais gads sabiedrībai diemžēl beidzās ar zaudējumiem, jo lielu izmaksu daļu veidoja administratīvie izdevumi, piemēram, bankas pakalpojumi, grāmatveža alga, grāmatvedības izdevumi, kā arī nodokļi. Apmaksātais kapitāls ir 4300 eiro, bet rezerves kapitāls, ko veido biedru nauda un vienreizējā iestāšanās maksas, ir 1113 eiro,” stāsta M.Ivanova, kura Krājaizdevu sabiedrības izveides pirmajos gados veikusi valdes priekšsēdētājas pienākumus. Šobrīd priekšsēdētājas pienākumi uzticēti Līgai Kozulei.
M.Ivanova atceras, ka ideja par Krājaizdevu sabiedrības izveidi Tirzā radusies, saprotot, ka šī sabiedrība būtībā ir pašpalīdzības kase. „Sanāk kopā interesentu grupa, kuras dalībnieki ir gatavi ieguldīt savus līdzekļus kopējā kasē. Ja ir nepieciešamība, tad no šīs kases ir iespējams aizņemties naudu. Krājaizdevu sabiedrības darbību regulē Krājaizdevu sabiedrības, kā arī Kooperatīvo sabiedrību likums. Kad 2005.gadā izveidojām šo pašpalīdzības kasi, vienas pajas vērtība bija 20 lati, bet šobrīd tie ir 28 eiro. Cilvēkam iemaksājot kaut vienu paju, viņš automātiski kļūst par Krājaizdevu sabiedrības biedru, bet paju skaits vienam cilvēkam var būt arī lielāks, piemēram, 15 pajas. Tas, ka ir vairāk paju, nenozīmē, ka ir lielāka vara. Viens cilvēks – kopsapulcē viena balss,” stāsta M.Ivanova. Pirms desmit gadiem sabiedrībā iesaistījušies 25 biedri, bet šobrīd ir 76 biedri.

Valdes locekle uzsver, lai izveidotu Krājaizdevu sabiedrību, ir jābūt dažiem aktīviem cilvēkiem, kuri vēlas veidot kaut ko jaunu un saskata veidojuma lietderību. „Krāj-aizdevu sabiedrības ir ļoti populāras un stipras Igaunijā. Mēs zinājām, ka arī Tirzā senos laikos ir darbojusies šī sabiedrība. Novadnieks Nils Treijs, izpētot Krājaizdevu sabiedrības vēsturi, rosināja to atjaunot arī Tirzā. Pamazām krājām ideju pie idejas. Tirzā darbojās Tirzas attīstības biedrība, tādējādi visi aktīvisti, kas tajā darbojās, iesaistījās arī Krājaizdevu sabiedrības veidošanā. Piesaistījām arī visus tos cilvēkus, kuriem šis veidojums šķita interesants un noderīgs, kuri apzinājās, ka Krāj-aizdevu sabiedrība strādā pēc bezpeļņas principa. Šajā laikā esam piedzīvojuši pacēluma brīžus, kad cilvēki ļoti daudz izmantoja Krājaizdevu sabiedrības aizdevumu, ātri to atmaksāja, bet šobrīd viss ir nedaudz pierimis, jo, manuprāt, cilvēki ir sākuši plānot savus izdevumus un iespējas,” uzskata M.Ivanova.
Tirzas Krājaizdevu sabiedrībā iesaistījušies dažāda vecuma pagasta ļaudis, kuriem ir regulāri ienākumi un nav citu lielu kredītu bankā, tāpēc sabiedrību neveido lielo saimniecību īpašnieki. Par zelta fondu tiek uzskatīti pensionāri. Krājaizdevu sabiedrība ir noteikusi prioritātes, kas tiek atbalstītas, piemēram, medicīnas izdevumiem, pašpatēriņam un citam. Par naudas izsniegšanu, saņemot biedra iesniegumu, lemj Krājaizdevu sabiedrības kopsapulce. „Visvairāk palīdzība tiek lūgta ar medicīniskajiem izdevumiem. Piemēram, cilvēks zina, ka viņam būs jādodas uz acs operāciju un būs nepieciešami 300 eiro. Cilvēks iespējami ātrāk nāk uz Krājaizdevu sabiedrību, lai laikus varētu sakārtot nepieciešamos dokumentus vai pat kļūtu par biedru. Bija laiks, kad naudu lūdza mācībām, piemēram, dažādiem kursiem, kā arī sīkiem māju remontiem. Ir ņemts aizdevums ledusskapja iegādei. Ir pirkti arī divi sivēni. Mēs sekojam, lai piešķirtā nauda arī tiktu izmantota paredzētajam mērķim. Bieži jautā, kā mēs zinām, vai konkrētajam cilvēkam varam dot naudu. Sabiedrībā tiešām darbojas uzticēšanās princips. Mūsu Krājaizdevu sabiedrība ir noslēgusi sadarbības līgumus ar Līgo, Galgauskas, Lizuma, Druvienas, Jaungulbenes pagastu, jo sabiedrībā iesaistījušies cilvēki no šiem pagastiem. Pagastos kaimiņš kaimiņu pazīst, tāpēc nav grūti izsekot naudas izlietojumam,” stāsta M.Ivanova. Maksimālā summa, ko iespējams aizņemties no Krājaizdevu sabiedrības, šobrīd ir 700 eiro. Aizdevuma atmaksa tiek plānota pa mēnešiem. Kredītprocenti ir 16, 20 un 24 procenti. Tas nav daudz, jo arī aizdevuma summas ir nelielas. Desmit gadu laikā ir bijuši gadījumi, kad cilvēks naudu aizņemas, bet neatdod. „Tad es neatlaižos, kamēr viss tiek atmaksāts. Varētu aicināt talkā arī juristus, bet tad tas nebūs labais tonis. Savstarpēji ir jāuzticas,” smaida M.Ivanova.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pašpalīdzības kase

Kategorijas