Atkal ir cerība rekonstruēt Sarkano pili

2015. gada 29. janvāris 00:00

548

Atkal ir cerība rekonstruēt Sarkano pili

Vēlas atjaunot kultūras pieminekli un celt gaismā dižu mākslinieku mantojumu

Jauns cerību stars pavīdējis Sarkanās pils un tās piebūves rekonstrukcijai, kā arī teritorijas labiekārtošanai. Finansējumu no malas ir iespējams piesaistīt, gūstot atbalstu no Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2014.–2020.gadam.
Lielā steigā tapis lēmuma projekts apstiprināšanai Gulbenes novada domes 29.janvāra sēdē. Ja projekts gūs atbalstu, piedaloties konkursā minētajā programmā, arī pašvaldība garantēs savu līdzfinansējuma daļu – 10 procentus no visām izmaksām, kas ir 2,8 miljoni eiro.
Paredzams, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma daļa šajā projektā būtu 85 procenti un atbalsts no valsts budžeta – 5 procenti.
Sarkanā pils un piegulošā parka daļa pieder novada pašvaldībai. “Tas ir viens mūsu vērtīgs īpašums, kas ir jāsakārto. Ja ir iespēja to izdarīt projektā, lai izdodas! Lai Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja direktorei Valdai Vorzai ir enerģija virzīt projektu un strādāt pie tā!” pagājušajā nedēļā tautsaimniecības komitejas sēdē vēlēja deputāte, izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Sandra Daudziņa.
Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Sarkanās pils - restaurācijas ideja ir sena un lolota. Jau pirms apmēram četriem gadiem pašvaldība pasūtīja Sarkanās pils restaurācijas projektu. Tā autors ir Rīgas arhitekts Guntis Muižzemnieks. Arhitekts izpētījis Sarkano pili. Tā celta 19.gadsimta otrajā pusē barona Heinriha fon Volfa sievai Marisai. Pils veidota no sarkanajiem ķieģeļiem, tādēļ radies nosaukums - Sarkanā pils.

Jau vēstīts, ka Sarkanā pils perspektīvā tiks nodota Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejam. Taču tā būs daudzfunkcionāla ēka. Pilī iecerēts izvietot muzeja krājumus, ierīkot ekspozīciju un izstāžu telpas. Piebūvē (baltajā ēkas daļā) plānots izvietot tūrisma informācijas centru, kā arī radošās industrijas centru. Tur varētu tapt suvenīri un modernā dizaina mākslas darbi, kas akcentē saistību ar novadniekiem, kuru daiļrade ir pazīstama un atstājusi pēdas Eiropā. Plānots veidot arī virtuālās izstādes, kurās būtu iespēja gūt ieskatu ievērojamo novada mākslinieku daiļradē, organizēt konferences.
V.Vorza piesauc vairākus mākslinieku dižgarus, kuru daiļrades mantojuma apzināšanai būtu jāveltī sevišķa uzmanība. Piemēram, Druvienā dzimušā tekstilmākslinieka Jūlija Straumes (1874-1970) darbi 1925.gadā Parīzē notikušajā Vispasaules dekoratīvās mākslas izstādē ieguva starptautisku atzinību un medaļas. Vecgulbenē dzimušais gleznotājs un interjerists Jūlijs Madernieks (1870-1955) no 1899. līdz 1900.gadam studēja Berlīnē, Drēzdenē un Parīzē, kur apmeklēja Parīzes Mākslas akadēmijas darbnīcas un Kolarosi akadēmiju. Tirzā dzimušais scenogrāfs un gleznotājs Ludolfs Liberts (1895-1959) ir bijis viesscenogrāfs Helsinku, Malmes teātros, viņa darbi ieguva zelta medaļas Parīzē un Barselonā. Stokholmā viņa daiļradei veltīta personālizstāde ir norisinājusies 1938.gadā.

“Ir jābūt ļoti pamatotai kopējai idejai, uz nākotni virzītai,” pagājušajā nedēļā tautsaimniecības komitejas sēdē deputātiem skaidroja V.Vorza. Gulbeniešu projekta akcepts nozīmējot ne tikai pils renovāciju, bet arī pārdomātu tematisko sadarbību ar citiem muzejiem Latvijā, Somijā un Igaunijā, kā arī, iespējams, Zviedrijā. Ir iestrādes arī kontaktiem ar mākslas vērtību privātajiem kolekcionāriem. Esot runa par to, ka Gulbenē taptu “ilgtspējīgs tūrisma produkts”, kas interesē igauņus, somus un zviedrus.
V.Vorza uzsvēra, ka Sarkanās pils atjaunotne ir iecere, kuras akcepta gadījumā realizācija varētu noritēt laika posmā līdz 2017.gadam. Šobrīd Sarkanā pils un tās apkārtne var tikt uzskatīta par tā saucamo degradēto teritoriju. Pašvaldība ir atbildīga par tās sakārtošanu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atkal ir cerība rekonstruēt Sarkano pili

Kategorijas