Svinēs Liberta 120 gadu jubileju

2015. gada 3. februāris 00:00

Izstādē būs iespēja klātienē aplūkot izcilā novadnieka darbus

Šogad Gulbenes novadā tiks svinēta mūsu novadnieka gleznotāja un scenogrāfa Ludolfa Liberta 120 gadu jubileja.
Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza “Dzirkstelei” atklāj, ka šobrīd ir uzsāktas sarunas un tiek gatavoti līgumi par L.Liberta darbu deponēšanu mūsu muzejā. “3.aprīlis, kā zināms, ir L.Liberta dzimšanas diena, bet mēs plānojam, ka jau no 1.aprīļa līdz pat šī mēneša beigām muzejā būs skatāma L.Liberta darbu izstāde no kādas privātkolekcijas Rīgā,” atklāj V.Vorza. Viņa piebilst, ka sadarbībā ar Gulbenes mākslas skolu un Gulbenes mūzikas skolu ir uzrakstīts arī projekts par jubilejas pasākuma organizēšanu, taču pašlaik vēl tiek gaidīts, vai projekts tiks apstiprināts un izdosies saņemt atbalstu. “Šis pasākums varētu notikt 9.aprīlī, un tas būtu interesants un izglītojošs pasākums, atklājot mūsu novadnieka daudzpusīgo daiļradi. Mēs ceram, ka šis projekts tiks atbalstīts,” saka muzeja direktore.
V.Vorza vērtē, ka tā būs liela veiksme mums visiem skatīt L.Liberta darbus klātienē mūsu muzeja izstāžu zālē. “Gulbenes muzeja krājumā glabājas trīs L.Liberta darbi, un arī tos esam plānojuši eksponēt šajā izstādē. Šie darbi ir ieguvuši kvalitatīvu stiklojumu un saudzējošu rāmējumu. Rakstot projektus, esam saņēmuši finansiālu atbalstu mūsu novadnieku mākslinieku 46 mākslas darbu saglabāšanas uzlabošanai. Patiesību sakot, tādējādi tek uzlabota ne tikai šo mākslas darbu saglabāšana, bet arī vizuālais izskats. Kvalitatīvais stiklojums ļauj mākslinieku darbus, kas glabājas novada muzejā, ieraudzīt pavisam citā gaismā,” piebilst V.Vorza.

Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte stāsta, ka arī tirzmalieši plāno plaši atzīmēt novadnieka L.Liberta jubileju. “L.Liberts ir ļoti dižens mūsu Tirzas dēls. Plānojam organizēt dažādu pasākumu ciklu, kas būs veltīts viņam. Mēs centīsimies nodarboties ar L.Liberta lietišķo mākslu, pētīsim viņa dažādās darbības nozares. Aprīlī svinēsim viņa jubileju, savukārt 1.augustā, kad Tirzā parasti notiek Novadnieku diena, kā arī kapusvētki, uz kuriem pulcējas arī ļoti daudz bijušo tirzmaliešu, vēlamies organizēt plašu pasākumu ar dažādām aktivitātēm un koncertiem kultūras namā, estrādē, baznīcā, kā arī mākslinieku plenēru, kuram mēģināsim piesaistīt gan mūsu pašu vietējos, gan arī citus valsts māksliniekus. Aicināsim arī citus mūsu novada cilvēkus gan iesaistīties šajos pasākumos, gan arī braukt ciemos pie mums un baudīt tos,” saka A.Alberte.

L.Liberts dzimis toreizējā Cēsu apriņķa Tirzā 1895.gada 3.aprīlī muižas kalpotāja ģimenē. Viņš ir bijis gleznotājs, scenogrāfs, profesors figurālās glezniecības darbnīcā Mākslas akadēmijā, dekorators Latvijas Nacionālajā operā, direktors Valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē. L.Liberts kā skatuves ietērpa un kostīmu mākslinieks, režisors ir inscenējis apmēram 70 operu, baleta un operešu izrāžu Latvijas Nacionālajā operā un Liepājas operā, Nacionālajā teātrī, kā arī vairākos operas namos Dānijā, Zviedrijā, Lietuvā un Somijā. Vislielāko popularitāti sabiedrībā L.Liberts iemantoja ar saviem krāšņajiem Eiropas lielpilsētu – Parīzes un Venēcijas – gleznojumiem un izteiksmīgajiem populāru kultūras un sabiedrības darbinieku portretiem. Ar Krievijā iegūto mākslinieka izglītību L.Liberts Latvijā turpināja 20.gadsimta sākuma krievu un franču modernistu stilistiku, kas viņa daiļradē guva brīžiem ironisku, brīžiem jūsmīgu emocionālu nokrāsu. Kaut populārākas ir viņa izteiksmīgās Eiropas pilsētu ainavas, L.Liberts gleznojis arī tonāli klusinātas Latvijas ainavas, kurās dominē dzimtenes lauki ar pļavām un bērzu birztalām, kā arī Torņkalna skatus. Gleznojis arī figurālas kompozīcijas par senlatviešu dzīves tēmām, kurām lielākoties piemitis idillisks raksturs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Svinēs Liberta 120 gadu jubileju

Kategorijas