Nepiekāpīgi dodas pretī mērķim

2015. gada 3. februāris 00:00

757

Armands Zvirbulis: “Sportošu un izdarīšu visu, kas man ir pa spēkam!”

Kā šobrīd klājas un kādi ir mūsu novada cīkstoņa Armanda Zvirbuļa mērķi? Sazinoties ar Armandu, viņš kā vienmēr bija atsaucīgs un ar prieku pastāstīja, kā viņam šobrīd veicas.
“Ikdienā jau ne redz, ne dzird, kā es trenējos. Kad ir kāda vērienīga uzvara, televīzijā un presē tas tiek ziņots, bet līdz šādiem brīžiem ikviens var būt drošs - no rītiem, kad visi dodas uz darbu vai studijām, es dodos uz treniņu, vakarā, kad visi nāk no darba vai studijām, es atkal esmu treniņā. Astoņi līdz desmit treniņi man ir ik nedēļu. Organisms pie tā visa ir tik ļoti pieradis, ka tādu strauju progresu es vairs nejūtu. Jūtu, kā uzlabojas fiziskā sagatavotība, bet uz tā rēķina zūd tehniskums un lokanība, un trāpīt tajā īstajā punktā nav tik viegli.” Trenējos Rīgā. “Katru darba dienu pulksten 11.00 dodos uz svaru zāli uz fiziskās kondīcijas uzlabošanu. Treniņš ir īss, bet intensīvs. Vakarā savukārt treniņš ir uz paklāja - tehnikas pilnveidošana, cīņa, akrobātika, spēles. 90 minūšu obligātā treniņdaļa plus 30 minūtes individuāla pilnveidošanās. No 6. līdz 8.februārim notiks Latvijas čempionāts, kurā ir obligāti jāstartē un jāiegūst ceļazīme uz Eiropas un Pasaules čempionātu. Tā ir tikai tāda formalitāte, par kuru gan es, gan arī cīkstoņi Anastasija Grigorjeva, Laura Skujiņa, Imants Lagodskis esam neapmierināti, jo starts Latvijas čempionātā bieži vien traucē sagatavošanās ciklam, taču formalitātes ir jāizpilda – jāaiziet, jāpierāda, ka esi labākais. Pagaidām tas arī izdodas!” saka sportists.

Armands atklāj, ka šobrīd gadā viņam ir divi galvenie starti – Eiropas čempionāts pavasarī un Pasaules čempionāts rudenī. Starp tiem notiek dažādas pasaules līmeņa sacensības. Atskatoties uz to, kā viņam ir veicies, kopš dalības 2012.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs, Armands stāsta, ka 2013.gadā turnīrā “Medved Grand Prix” Baltkrievijā viņš izcīnīja 3.vietu. “Šis turnīrs ir spēcīgākais Eiropā. Šķita, esmu uz viļņa un drīz būs medaļa arī kādā no kontinenta čempionātiem, bet jau mēnesi pēc šī starta, piedaloties Eiropas čempionātā Gruzijā, pirmajā cīņā satikos ar Turcijas labāko sportistu, kuru man arī izdevās pieveikt, bet cīņas vidū sarāvu cirksni. Otrajā cīņā diemžēl piekāpos moldāvam, kas ne tuvu nebija tik augsta ranga cīkstonis kā turks. Pagāja divi mēneši, līdz pilnībā atguvos pēc cirkšņa plīsuma,” stāsta cīkstonis. Vasarā viņš veiksmīgi startēja divos lielos turnīros Vācijā un Polijā, kur abos aizcīnījās līdz pusfināliem. “Tuvojās rudens, briedu Pasaules čempionātam, un atkal pleca trauma man neļāva labi nostartēt. 2013.gadu beidzu ar neveiksmīgiem galvenajiem startiem, pēc kuriem tiek izlemts, vai sportists izpilda Latvijas olimpiskās vienības normatīvus. Par spīti manām neveiksmēm, mani iekļāva Latvijas olimpiskās vienības sastāvā. Toties ar labiem rezultātiem 2013.gadu beidzu Vācijas bundeslīgā, kur startēju kluba “TV Aachen-Walheim” sastāvā,” atklāj Armands.

Pagājušā gada sākumā Armands aizvadījis vairākas treniņnometnes Polijā, Baltkrievijā, Kaļiņingradā. “Trīs mēneši pagāja vienās nometnēs, un mājās biju reti. Uz Gulbeni šajā laikā atbraukt neizdevās vispār. Pēdējā nometnē Kaļiņingradā bijām kopā ar vāciešiem, slovākiem un ungāriem. Biju ļoti labi sagatavojies, un treniņos viss izdevās. Devos uz Eiropas čempionātu stiprs, gatavs, vesels - tikai jāuzvar! Bet nekā - pirmajā cīņā ar minimālu pārsvaru mani pieveica rumānis un mans Eiropas čempionāts bija beidzies. Ilgi par to pārdzīvoju, jo nezināju, ko es daru nepareizi - trenējos, gatavojos, neizlaižu nevienu treniņu, nevienu nometni, bet rezultāta nav,” atceras Armands. Pēc mēneša atpūtas viņš devies trenēties uz Dagestānu, bet atgriežoties bija jādodas uz turnīru Vācijā, kur startēja vairāk nekā 20 valstis. “Manā kategorijā cīnījās 22 sportisti. Man izdevās izcīnīt 3.vietu, kas bija lielisks sasniegums,” atzīst sportists. Pēc tam atkal nometne tepat Latvijā, Pāvilostā, un pirms paša 2014.gada Pasaules čempionāta vēl viena nometne Polijā. Taču uz Pasaules čempionātu Armands diemžēl neaizbrauca, jo pāris dienas pirms tā viņu pieveica augsta temperatūra. “Taču pērn laikā, kad man bija jāatrodas Pasaules čempionātā, mūžībā aizgāja mans tētis. Nezinu, kā būtu bijis, ja es atrastos Pasaules čempionātā Uzbekistānā un man būtu jāsaņem šāda vēsts. Tāpēc viss bija likumsakarīgi. Biju Latvijā un varēju palīdzēt mammai. Arī tagad pēc iespējas biežāk dodos uz Beļavu, jo lauku mājās ir daudz darāmā.”
Šogad – jau pirmā atlase
Armanda šābrīža svarīgākais mērķis ir 2016.gada Olimpiskās spēles Riodežaneiro, taču līdz tām vēl ir kāds ceļš ejams. “Olimpiāde ir mans mērķis, un ceru, ka viss izdosies, jo treniņu darbs un apjoms ir izdarīts krietni lielāks nekā pirms Londonas spēlēm, tikai tie rezultāti tieši Eiropas un Pasaules čempionātā pagaidām ir izpalikuši.” Šogad Armanda svarīgākais starts būs Eiropas spēlēs. “Šogad vairs nenotiks Eiropas čempionāts, bet būs Eiropas spēles, vienkāršāk sakot, Eiropas Olimpiskās spēles, kurās bus pārstāvēti visi vasaras olimpiskie sporta veidi. Tās notiks jūnija beigās Azerbaidžānā. Līdz tām cītīgi gatavošos un ceru, ka beidzot izpildīšu normatīvu, citādi valsts finansējums man var iet garām, tad arī sports paliks otrajā plānā. Septembrī jau notiks arī pirmā atlase uz 2016.gada Olimpiskajām spēlēm. Sportošu un izdarīšu visu, kas man ir pa spēkam, ceru, ka veiksme man stāvēs klāt!” saka sportists.
Armands ir pabeidzis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu sporta zinātnē. “Esmu izbraukājis visas zemes, man ir bijuši arī darba piedāvājumi Vācijā strādāt gan kā trenerim, gan kā sporta skolotājam, bet esmu patriots un pagaidām cenšos laimi atrast tepat Latvijā,” saka Armands. “Kopā ar draudzeni Lauru dzīvojam Rīgā. Par tālākiem soļiem, kamēr neesmu beidzis sportot, nedomāju, jo treniņu dēļ bieži esmu prom un ar nopietnu ģimenes dzīvi to nevar apvienot.” Armands atklāj, ka viņš ir daudz domājis par atgriešanos arī Gulbenē. “Iespējams, ka pēc sportošanas raušos uz māju pusi, ceru, ka Gulbenē būs iespēja veiksmīgi iekārtoties. Ja būtu iespēja strādāt par treneri vai sporta skolotāju, daudz labprātāk to darītu Gulbenē nekā Rīgā.”
Armands saka paldies arī Gulbenes novada domei, kas ik gadu viņu atbalsta. “Man ir grūti parādīt kaut kādu atskaites punktu. Baltijas līmeņa sacensībās es nestartēju vispār, jo jau līdz 21 gada vecumam visus tuvākos turnīrus biju uzvarējis. Tagad startēju tikai augstākajā līmenī, tikai augstas klases pasaules sacensībās. Ja tur palieku 10. līdz 30.vietā, tad par to neviens nedzird. Katrā ziņā - vājāks neesmu palicis, esmu drošs, ka pat krietni pieredzējušāks, fiziski stiprāks. Ceru, ka drīz saule spīdēs arī manā ielas pusē!” optimistiski noskaņots ir Armands.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nepiekāpīgi dodas pretī mērķim

Kategorijas