Publiski paziņo, ka mediji zākājas

2015. gada 3. februāris 00:00

1594

Mediju eksperte: “Tas, ka kritiski raksta, nenozīmē zākāšanos.”

“Es lūdzu medijiem nezākāt pašvaldību, lūdzu medijiem nezākāt valdību. Mēs esam visi kopā. Ja mēs, tātad viens uz otru... tās nelabās lietas, ko par mums domās ārpus Latvijas?” sacīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Andra Feldmane, uzrunājot apmēram 100 Gulbenes novada uzņēmējus.
Šis publiskais pasākums pilsētas kultūras centrā notika 30.janvārī, un to bija organizējusi vietējā pašvaldība.
Jau pēc šā pasākuma “Dzirkstele” sazinājās ar A.Feldmani personiski un jautāja, ko viņa domājusi un gribējusi pateikt ar vārdu “zākāt”. Viņa sacīja, ka šie izteikumi nav saistīti tieši ar situāciju Gulbenes novadā. “Es runāju par to, kas man sāp,” skaidroja A.Feldmane. Viņa, uzstājoties Gulbenē, esot izteikusies plašākā kontekstā, varbūt neveiksmīgi izvēloties vārdu “zākāt”. A.Feldmane arī nav domājusi, ka presei būtu jāierobežo vārda brīvība. Pēc viņas domām, gluži vienkārši presei jābūt atbildīgai un jāuzmanās “ar tādiem apvainojumiem, ka viss mums ir slikti, mēs neko nevaram, mums visi ir korumpanti”. Esot “jāsa-prot tas līmenis”.
“Mēs varam atmaskot, mēs varam runāt, bet ir kaut kādai pozitīvai lietai jābūt. Un ko mēs varam mainīt! Mums ir jāstrādā kopā un jāiet uz priekšu!” teica A.Feldmane. Viņa piebilda, ka “caur ceturto varu mēs varam dot arī ļoti veiksmīgus stāstus un veiksmīgus piemērus un aicināt uz sadarbību, respektīvi – ar pilnīgi citu uzstādījumu”. Veiksmīgs piemērs esot Daugavpilī, kur domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova esot aicinājusi vietējo presi būt atbildīgākai un arī par labo rakstīt un stāstīt, jo ārvalstnieki par to interesējas. Rezultātā, kā stāstīja A.Feldmane, kāds uzņēmējs no Krievijas saskatījis Daugavpili kā potenciālo industriālo teritoriju, tieši pētot vietējo presi.
“Par pašvaldību tās sliktās ziņas, tās sliktās lietas... Tās arī lasa ārvalstu investoru padomē, vēstniecībā ekonomiskie atašeji,” skaidroja A.Feldmane. Viņa pārmeta vietējiem laikrakstiem “melno PR” vai publikācijas, pretnostatot vietējās varas “opozīciju” ar “pozīciju”. “Tās nomelnošanas kampaņas var ļoti dārgi atspēlēties pašvaldībai,” pauda A.Feldmane.
“Tajā brīdī, kad runā par investīciju klimatu vai par uzņēmējdarbības vidi, tad nu, ticiet man, tas uzņēmējs ārvalstnieks, kurš nāks caur ekonomisko vēstniecību, noteikti paskatīsies, kāda ir tā komunikācija, kā strādā pašvaldības dome un ko cilvēki un uzņēmēji domā par šo uzņēmējdarbības vidi,” sacīja A.Feldmane.
Pēc viņas domām, mediji veido sabiedrības viedokli, arī uzņēmēju viedokli un attieksmi pret valdību. Nonākot pretrunās ar pašas iepriekšteikto, A.Feldmane “Dzirkstelei” pati kritizēja valdību un teica, ka uzņēmējos skepsi rada fakts, kā tiek tērēta nodokļos samaksātā nauda - 7,7 procenti no Latvijas iekšzemes kopprodukta tiek novirzīti valsts parāda apkalpošanai un iemaksām struktūrfondos. Viņa uzsvēra, ka tas ir gandrīz vai līdzvērtīgs naudas daudzums valsts “Izglītības un zinātnes un Veselības ministrijas budžetiem”. “Kā lai tas uzņēmējs nesaka, ka tie nodokļi aiziet nepareizi, ja mums tas sadalījums ir tāds, kā ir? Uzņēmējam visu laiku ir jāmaksā, bet kur tā nauda paliek?” sacīja A.Feldmane.
Mediju eksperte Anda Rožkalne “Dzirkstelei” komentē, ka šādus publiskus Latvijas Pašvaldību savienības pārstāves izteikumus par presi nevajag neņemt vērā. “Vienkārši cilvēks uzdod vēlamo par esošo. Dīvaini uzskati. Laikam domā, ka visu rakstīs labi, tad arī dzīvē viss būs labi. Tā jau nenotiek. Tas, ka kritiski raksta, nenozīmē zākāšanos. Zākāšanās ir nepamatota lamāšanās,” viņa saka. Par šiem jautājumiem A.Rožkalne runāšot ar pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistiem 12.februārī Latvijas Pašvaldību savienības organizētajā informatīvajā sanāksmē, kas notiks Rīgā, Pašvaldības savienības telpās.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Publiski paziņo, ka mediji zākājas

Kategorijas