Kooperatīvs ar plašu skatu nākotnē

2015. gada 5. februāris 00:00

1543

Gulbenes filiālē sākušies paplašināšanās darbi

Pirms diviem gadiem Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “VAKS” jau modernizēja graudu pirmapstrādes kompleksu Beļavas pagastā, kas izmaksāja 1,3 miljonus latu, ļaujot uzglabāt 8000 tonnu graudu. Tika ierīkota arī moderna graudu pieņemšanas un kaltēšanas līnija. Vēl palielinot graudu glabātavu jaudu, būs iespējams papildus uzglabāt vēl vismaz 6000 tonnas graudu.
„Paplašināšanās mums ļaus uzglabāt ne tikai lielāku graudu daudzumu, bet arī to dažādību. Zemnieku mums ir daudz. Katrs graudus kuļ tad, kad tie ir gatavi. Ar esošajām graudu glabātavām mēs līdz šim varējām pieņemt vispirms tikai vienu kultūru, tad otru un trešo. Jaunu glabāšanas torņu uzstādīšana mums ļaus dažādot iepirkto produkciju. Zemnieki tādējādi var kult to graudaugu kultūru, kas konkrētajā brīdī ir gatava. Jaunu graudu torņu uzstādīšanai ir paredzēts investēt aptuveni pusmiljonu eiro. Atbalstu mums sniedz Lauku atbalsta dienests. Mazliet modernizēsim arī transportēšanas sistēmu, lai graudu pieņemšana noritētu operatīvāk,” stāsta “VAKS” Gulbenes filiāles vadītājs Rolands Jansons. Ir paredzēts būvēt arī mūsdienīgu apsildāmu izejvielu noliktavu, kas ir nepieciešama, lai ziemā nesasaltu augu aizsardzības līdzekļi. Jaunajā noliktavā tiks uzglabāta graudaugu sēkla un daļēji arī minerālmēsli. Šobrīd ir tikai nelielas noliktavas, kur glabāt minerālmēslus. Taps arī jauna modernāka graudu laboratorija, kas šobrīd atrodas konteineru mājā. Tās modernizācija ļaus ātrāk pieņemt atvestās graudu kravas. Uz šo būvi pārcelsies arī filiāles administrācija. Ikdienā filiālē ir nodarbināti pieci, bet graudu pieņemšanas sezonā desmit, vienpadsmit cilvēki. Jaunajai būvei kooperatīvs ir iegādājies teritorijai blakus esošo zemes īpašumu.

Saskata stabilitāti un drošību
„Pēdējos trīs gados, kopš es te strādāju, man ir liels prieks par to, ka lauksaimnieki ir sapratuši kooperācijas nozīmi, to, ka tā ir stabilitāte, drošība un skats uz nākotni. Vienmēr vieglāk ir uzņēmumu pārdot ārzemniekiem, lai pēc tam teiktu, ka mums, latviešiem, nekā nav, bet darbošanās kooperatīvā, kā arī vairāku kooperatīvu sadarbībai ir daudz lielāka nozīme. Trīs gadu laikā kooperatīva graudu pirmapstrādes kompleksā Gulbenē no 30 zemniekiem šodien kooperatīva biedru skaits ir sasniedzis 80. Ir palielinājies arī apsaimniekoto hektāru skaits. Sākotnēji tie bija 5000 hektāru, bet tagad tie 16 000 hektāru, ko apsaimnieko kooperatīva biedri, kurus apvieno Gulbenes filiāle. Esam patīkami pārsteigti par to, ka mums pievienojas zemnieki ne tikai no Gulbenes novada, bet arī no tālākiem reģioniem, piemēram, no Apes, Baltinavas, Rugājiem un Liezēres. Piecdesmit, sešdesmit kilometrus liels attālums var būt šķērslis, bet mūsu kooperatīvā zemnieki arvien vairāk saskata savas attīstības iespējas tāpēc vien, ka viņi paši ir ne tikai klienti, bet arī īpašnieki,” stāsta R.Jansons. Kopumā kooperatīvā šobrīd apvienojušās vairāk nekā 400 zemnieku saimniecības.
Par lielāko priekšrocību R.Jansons uzskata, ka kooperatīvs graudus no zemniekiem iepērk, maksājot ne tikai vienu – gala - cenu, bet arī piemaksu. Piemaksu pozitīvā nozīme ir tā, ka sākotnēji tiek maksāta viena summa, bet tad visa produkcija tiek pārdota, un zemnieki saņem vēl papildu piemaksu. „Tādējādi zemnieki bija ieguvēji arī pērn. Tajā laikā, kad graudi tika vākti un pārdoti, to cena bija zema. Graudu cenas spēcīgi ietekmēja arī pasaules ekonomiskā krīze, situācija Ukrainā un tamlīdzīgi. Mēs graudus pārdodam gan rudenī, gan ziemā. Realizācija notiek arī šobrīd. Tas ļauj mums būtiski paaugstināt graudu cenas. Graudus pārdodam Latvijā. Paši smejamies, ka barojam Latvijas cūku un govju fermas. Graudus eksportējam arī uz ārzemēm, piemēram, uz Igauniju, Somiju, Dāniju. Tālākais punkts, kur nonākušas mūsu graudu kravas, ir Apvienotie Arābu Emirāti,” stāsta R.Jansons. Viņš atsauc atmiņā pirmo darba rudeni 2012.gadā Gulbenes filiālē, kad zemnieki ieguvuši gan labu graudu ražu, gan arī labu samaksu par to. Toties pagājušajā rudenī bijuši zemnieki, kuri ieguvuši rekordražu, bet pasaules graudu tirgū to cena bijusi maza. „Zemnieki, kuri saimnieko prasmīgi, ievērojot visus graudu audzēšanas noteikumus, vienmēr iegūst labu ražu,” pārliecināts filiāles vadītājs.

R.Jansons stāsta, ka kooperatīvs strādā arī pie dažādu zemniekiem sniegto pakalpojumu dažādošanas. „Mēs ne tikai pieņemam graudus un pārdodam izejvielas, tajā skaitā graudu sēklu minerālmēslus un graudu aizsardzības līdzekļus, bet sniedzam arī agronoma pakalpojumus. Mums ir pieredzējis agronoms Artūrs Dilba. Pagājušajā gadā sākām zemniekiem piedāvāt arī lopbarības piedevas, piemēram, rapšu raušus. Šobrīd raušu realizācija ir mazliet pierimusi, jo piena kvotu ierobežojums ganāmpulku īpašniekiem diktē savus noteikumus. Sadarbojoties ar kooperatīva galveno uzņēmumu – Valmieras filiāli –, mēs pārdodam arī traktortehniku un agregātus, tajā skaitā arklus, sējmašīnas un citu. Ļaujam zemniekiem vispirms šo tehniku izmēģināt. Jau šajā pavasarī arī uz Gulbenes filiāli tiks piegādātas graudu piekabes un citi agregāti, lai tos varētu aplūkot tepat uz vietas,” stāsta R.Jansons. Interesi par šo pakalpojumu izrādījuši arī Gulbenes novada zemnieki. Viens jau to ir iegādājies.
Ziemas klusajā laikā kooperatīvs lauksaimniekiem organizē arī dažādus seminārus un mācības, tām piesaistot augu aizsardzības līdzekļu un citu izejvielu speciālistus. Tiek piesaistīti arī dažādi finanšu konsultanti. R.Jansons uzskata, ka zemniekiem ir jāzina, kā piekļūt banku, kā arī Lauku atbalsta dienesta piedāvātajām finanšu iespējām. Atsaucība mācībām esot liela. Īpašs prieks esot par to, ka tajās piedalās daudz jauno zemnieku, starp kuriem ne visi esot kooperatīva biedri.

Ar gandarījumu R.Jansons bilst, ka latvieši arvien vairāk ir sākuši apzināties, ka ir saimnieki savā zemē. Par to liecina iestāšanās kooperatīvos. Viņš ir pārliecināts, ka “VAKS” biedru skaits tikai augs. Biedru skaitam palielinoties, perspektīvā nāksies domāt arī par filiāles paplašināšanu. R.Jansons iedrošina tos, kuri Gulbenes novadā vēl tikai domā par iestāšanos minētajā kooperatīvā.
„Visiem kooperatīva biedriem ir vienādas tiesības. Viens biedrs – viena balss. Tas, ja vienam biedram ir 5 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet otram – 5000, neko nenozīmē,” uzsver R.Jansons. Lauksaimniekiem viņš novēl stabilitāti saskatīt nākotnē, nevis vienas dienas īslaicīgā darījumā.

Fakts

◆ Janvāra beigās Bīriņu pilī “VAKS” saņēma apbalvojumus vairākās nominācijās: uzvarētāja tituls konkursa nominācijā „Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs izaugsmē 2014”, „Swedbank” balva „Diploms kooperatīvam par strauju e-pārvaldes attīstību”, nominācija „Gada notikums kooperācijā 2014”, kas iegūta, piedaloties ar investīcijām lauksaimnieku kooperatīviem piederošajā piena pārstrādes rūpnīcā „Latvijas piens”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kooperatīvs ar plašu skatu nākotnē

Kategorijas