Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ārkārtas domes sēdē uz sitiena atlaiž izpilddirektori

Diāna Odumiņa

2015. gada 10. februāris 00:00

3428
Ārkārtas domes sēdē uz sitiena  atlaiž izpilddirektori

Deputātu vairākums ignorē ieteikumu nestrēbt karstu

Ar 6.februāri uzteikts darbs Gulbenes novada pašvaldības izpilddirektorei Sarmītei Krišānei sakarā ar darba devēja uzticības zaudēšanu. Kā iemesls minēts fakts, ka, apejot deputātus, S.Krišāne vienpersoniski 8.janvārī bija parakstījusi dokumentus, nosakot lielāku mēnešalgu pašvaldības vadītāja Nikolajam Stepanovam un viņa vietniekam Andim Caunītim.

Tādējādi N.Stepanovam janvārī līdz nodokļu nomaksai tika aprēķināta un izmaksāta mēnešalga 2148 eiro (decembrī – 2052 eiro), A.Caunītim janvārī – 1926 eiro (decembrī - 1840 eiro). Novada deputātu vairākums uzskata, ka S.Krišāne nebija tiesīga ar saviem parakstītajiem rīkojumiem noteikt mēnešalgas apmēru pašvaldības priekšsēdētājam un vietniekam.
Nesekmīgi pašvaldības Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja Vita Kravale centās atspēkot deputātu izteiktās pretenzijas. Juristes argumenti viņus nepārliecināja. V.Kravale klāstīja, ka izpilddirektores rīkojumu mērķis esot bijis aritmētisku darbību veikšana novada domes priekšsēdētāja un vietnieka mēnešalgas aprēķinā. Šie divi rīkojumi esot uzskatāmi par iekšējās aprites dokumentiem, kas domāti izpilddirektores pakļautībā esošajiem darbiniekiem, lai tie aprēķinātu algu pašvaldības vadītājiem. Tādējādi nav bijis mērķis pārkāpt pilnvaras un subordināciju. Kļūda esot rīkojumos izmantotais darbības vārds “noteikt”. Tā vietā vajadzējis lietot vārdu “aprēķināt”.
S.Krišānes atbilstība amatam tika skatīta 6.februāra ārkārtas domes sēdē. Šis bija vienīgais darba kārtības jautājums. Lēmums tika pieņemts ar balsu vairākumu. No 15 deputātiem, kuri piedalījās šajā domes sēdē, par darba uzteikšanu S.Krišānei nobalsoja visi tie deputāti, kuri bija ierosinājuši šāda jautājuma skatīšanu. Tie ir Valtis Krauklis, Kārlis Liše, Zintis Mezītis, Andris Vējiņš (visi 2013.gada 1.jūnijā novada domē ir ievēlēti no “Reģionu alianses” saraksta), Sandra Daudziņa, Normunds Audzišs, Gunārs Ciglis, Stanislavs Gžibovskis un Māris Brencis (Latvijas Zemnieku savienība). Pret S.Krišānes atstādināšanu no amata bija A.Caunītis, Intars Liepiņš, Ivars Kupčs, Ieva Grīnšteine (“Vienotība”) un Andris Apinītis (“Reģionu alianse”). Novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs (“Reģionu alianse”) atturējās no balsojuma. Dzintars Poļaks (“Visu Latvijai!”—”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”) domes sēdē nepiedalījās slimības dēļ, bet Normunds Mazūrs (“Reģionu alianse”) atradās darba darīšanās Rīgā.
S.Krišāne ir tiesīga apstrīdēt darba uzteikumu, vēršoties Gulbenes rajona tiesā mēneša laikā.

N.Stepanovs deputātu uzdevumā jau piektdien nosūtīja informatīvu vēstuli Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrībai, kuras biedre ir S.Krišāne. Arodbiedrības pienākums esot nedēļas laikā sniegt atbildi pašvaldībai. Piektdien pat atstādinātā izpilddirektore nodeva savas darba lietas. Pirmdien, 9.februārī, viņai uz darbu vairs nebija jāierodas. N.Stepanovs “Dzirkstelei” teica, ka vēlas vēl personīgi satikties un izrunāties ar S.Krišāni, taču pagaidām tas neesot iespējams, jo viņa esot saslimusi un atrodoties slimnīcā. Tuvākajā laikā N.Stepanovs izraudzīšoties novada domes izpilddirektora pienākumu pildītāju, jo “darbs pašvaldībā nedrīkst apstāties”. Neesot izslēgts, ka uz šo amatu turpmāk tikšot rīkots konkurss.
S.Krišāne izpilddirektores amatā ir bijusi kopš 2011.gada 16.jūnija. Viņa ir Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas biedre. 54 gadus vecā ekonomikas maģistre S.Krišāne ir Tirzas pagasta iedzīvotāja un piecu bērnu māte. Viņai ir 37 gadu darba stāžs. S.Krišāne nekad nav slēpusi, ka viņas pirmā darba pieredze ir bijusi saistīta ar šuvējas darbu. Savulaik S.Krišāne strādājusi arī skolotāju, grāmatvedi, pagasttiesas priekšsēdētāju, pagasta padomes sekretāri, izpilddirektori, no 2008. līdz 2011.gadam viņa ir bijusi Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās attīstības plānotāja.

Likums “Par pašvaldībām”, kā arī Gulbenes novada domes darbinieku atlīdzības nolikums paredz, ka pašvaldības vadītājam un viņa vietniekam mēnešalga tiek noteikta ar pašvaldības deputātu lēmumu. Vai likuma pārkāpšana S.Krišānes darbā bija sistēma? To retoriski vaicāja V.Krauklis. 
S.Krišāne sevis aizstāvībai domes sēdes laikā par parakstītajiem rīkojumiem bilda: “Man tos atnesa parakstīt Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja. Kad jautāju, vai tiešām drīkstu to parakstīt, viņa man atbildēja: “Tu likumu nepārkāp. Tā ir tikai algas aprēķināšana.”” Šis arguments vairumu deputātu nepārliecināja. “Novelt vainu uz pakļautajiem ir nepareizi,” norādīja V.Krauklis  un uzsvēra, ka amatpersona, parakstoties zem dokumenta, uzņemas atbildību par to. Viņš arī uzsvēra, ka deputātiem būtiski bija reaģēt uz konstatēto likumpārkāpumu mēneša laikā (kā paredz Darba likums), kas arī tika izdarīts, vēršoties ar iesniegumu pie N.Stepanova.
“Dzirkstele” uzzināja, ka pēc  V.Kraukļa lūguma deputātiem domes sēdes laikā tika izdalītas divu S.Krišānes parakstīto strīdīgo rīkojumu kopijas. “Dzirkstelei” ieraudzīt šos rīkojumus tā arī neizdevās, jo domes sēdes materiālu pielikumā šo divu dokumentu nav, bet darbinieki atteicās “Dzirkstelei” dokumentus ne tikai izsniegt, bet pat parādīt. Ar lielām grūtībām, staigājot no kabineta uz kabinetu, “Dzirkstelei” ar N.Stepanova atļauju izdevās uzzināt, viņa paša un A.Caunīša šāgada mēnešalgas apmēru, lai to salīdzinātu ar pagājušā gada algu. N.Stepanovs arī informēja laikrakstu, ka pēc visām šīm peripetijām ir iesniedzis skatīšanai 11.februāra ārkārtas domes sēdē arī jautājumu par savas un A.Caunīša mēnešalgas apstiprināšanu, lai deputāti lemj, kā vēlas.

Sēdes laikā A.Caunītis deputātus aicināja atlikt lemšanu līdz kārtējai domes sēdei, kas būs 26.februārī, lai vēl precizētu juridiskās nianses. Arī domes juriste Inta Bindre, kura piedalījās šajā sēdē kā klausītāja, brīdināja deputātus, ka lēmums par S.Krišānes atlaišanu būs apstrīdams, ja pirms tam tas netiks saskaņots ar arodbiedrību. Tomēr vairums deputātu šos priekšlikumus noraidīja.
V.Krauklis, runājot par neuzticības izteikšanu S.Krišānei, uzsvēra, ka šis jautājums ir bijis aktuāls jau ilgu laiku. Vai plašākai sabiedrībai, nodokļu maksātājiem, pašvaldības budžetam S.Krišānes rīcība ir nodarījusi būtisku kaitējumu? Vai ar izpilddirektores rīkojumu N.Stepanova un A.Caunīša mēnešalga tika aprēķināta nepareizi? Šādus jautājumus uzdeva   I.Grīnšteine un konstatēja, ka patiesībā nav ko pārmest S.Krišānei. “Demagoģija,” - tā I.Grīnšteine secināja, izvērtējot S.Krišānes pretinieku argumentus un atgādinot teicienu par skabargas redzēšanu otra acī. Citāds viedoklis bija  G.Ciglim, kurš uzsvēra, ka domes administrācijas pienākums ir savu darbu organizēt “atbilstoši deputātu noteiktajām pamatnostādnēm”.
V.Kravale atgādināja, ka novada domes priekšsēdētāja un vietnieka algas aprēķināšanā deputāti ar domes lēmumu nosaka tikai piemērojamā koeficienta lielumu. Iesniegumi no deputātiem par koeficienta apmēra grozīšanu domē nav saņemti. Nevienā normatīvajā aktā neesot teikts, ka būtu nepieciešams ikgadējs domes lēmums par šāda koeficienta apmēru. Savukārt kārtība, kādā aprēķināma pašvaldības vadītāja un vietnieka alga, ir definēta Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tas nosaka: “amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgu nosaka, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram (turpmāk — mēneša vidējās darba samaksas apmērs), kas noapaļots pilnos eiro, piemērojot attiecīgu koeficientu”, turklāt likums paredz arī - “aprēķināto mēnešalgu izmaksā, to noapaļojot pilnos eiro”.