„Bibliotēkas stāstiņi” bibliotēkā

2015. gada 10. februāris 00:00

205

Alūksniešu un gulbeniešu iestudējumi atšķiras

Pagājušajā sestdienā tiem skatītājiem, kuri pirms kāda laika Gulbenes kultūras centrā vēroja Gulbenes Tautas teātra pirmizrādi „Mana gaismas pils”, tagad Gulbenes novada bibliotēkas telpās bija iespējams noskatīties Ulda Sedlenieka Alūksnes Tautas teātra „Slieksnis” izrādi „Bibliotēkas stāstiņi”.
Izrādes režisore Daiga Bētere līdzīgi kā Gulbenes Tautas teātra režisore Edīte Siļķēna izrādi ir veidojusi pēc Gulbenes literātes Ivetas Krūmiņas stāstu motīviem, kas savulaik publicēti laikrakstā „Dzirkstele” un izdevumā „Saskarsme”. Stāsti izlasāmi arī pirms pieciem gadiem izdotajā I.Krūmiņas stāstu krājumā „Kaut ko labu”.
„Pēc izrādes noskatīšanās skatītāji domā, ka tā varētu būt garāka, bet viens un tas pats cilvēks nevar atveidot divus dažādus tēlus. Katram lomas atveidotājam jābūt savā vietā un savā laikā. Apsolu, ka izrāde būs garāka. Iveta 25.aprīlī mūs ir uzaicinājusi atkal. Viņai jau ir ar ko papildināt bibliotēkas stāstiņus, bet mums teātrī sāk pieteikties jauni aktieri,” teica D.Bētere. Alūksnē „Bibliotēku stāstiņi” arī bibliotēkā izrādīti divas reizes. „Iespējams, ka man nekad nerastos doma, ka „Bibliotēkas stāstiņi” ir jārāda bibliotēkā, bet Alūksnes tautas nams šobrīd tiek rekonstruēts. Lai gan it kā faktiski esam bez mājām, man negribējās uz gadu pārtraukt Tautas teātra darbību, jo zinu, cik grūti pēc tam būtu visu atsākt. Sākotnēji gribējām bibliotēkas stāstiņus nevis izspēlēt, bet izstāstīt, bet tad radās ideja – ir taču bibliotēka, kur to var darīt. Tur nav vajadzīgas dekorācijas un īpaši tērpi, nevajag arī mūziku, jo bibliotēkā lielākoties valda klusums. Ļoti lēts un labs variants,” smejas režisore.
„Manā darba ikdienā bibliotēkā nav tik dinamisku dienu kā šī – aktieru atveidotā, bet man ir žēl bibliotekāru, kuri līdz darbdienas beigām tiek novesta gandrīz līdz nervu sabrukumam. Tiesa, visas šīs situācijas gan nenotika vienā dienā. Man bija iespējams alūksniešu sniegumu vērtēt jau otro reizi. Jāteic, ka aktieru sniegums ir ārkārtīgi mainījies salīdzinājumā ar pirmo reizi. Var būt, ka tās ir mājas sienas, kas palīdz, jo viss ir noticis šajā bibliotēkā. Jo vairāk vēroju aktieru sniegumu, jo vairāk viņos iemīlos. Atveidotie prototipi ir labāki nekā tie, par kuriem ir tapuši mani stāsti,” piebilst I.Krūmiņa.

Cilvēkiem bieži vien ir radies priekšstats, ka bibliotēka ir klusa, mierīga vieta, kura labākajā gadījumā nočaukst tikai pāršķirtās grāmatu lappuses, kur visi cenšas staigāt uz pirkstgaliem un gluži kā baznīcā runāt gandrīz vai čukstus. Interesenti bija tas, ka izrāde tika spēlēta nevis uz lielās skatuves, bet bibliotēkā, tādējādi ļaujot visas situācijas izjust reālā vidē. Līdz ar aktieriem tajā iejutās arī paši skatītāji. Radās iespaids, it kā arī es pati būtu ienākusi bibliotēkā un negaidot līdzdarbojusies visā, kas notiek bibliotēkā, kaut arī klusībā visu vēroju, atrodoties starp skatītājiem. Aktieri rosījās starp grāmatplauktiem, darbināja kopētāju. Izrāde atkal ļāva vērtēt bibliotēkas apmeklētājus – tik dažādus, gudrus un pārāk gudrus, pārlieku emocionālus un pārlieku noslēgtus, pārspīlēti kārtīgus un nekulturālus, apzinīgus un negodīgus, asprātīgus, izvēlīgus un nepacietīgus. Kas zina, varbūt kāds no skatītājiem mēģināja klusībā vilkt paralēles ar paša rīcību šajā grāmatu krātuvē. Reālā bibliotēkas vide tā vien mudināja piecelties no krēsla un doties palīgā raudošajam lapainās puķes meklētājam vai palīdzēt bibliotekārei izvadīt pa durvīm apmeklētāju, kas bibliotēkā bija ieradusies nevis pēc grāmatām, bet lai īsinātu savu ikdienu.
„Man šī izrāde, kas notika reālā vidē – bibliotēkā, ļoti patika. Izspēlētās situācijas raisīja smieklus. Arī visi dialogi bija labi saprotami, tāpēc patiešām gribējās, lai tā būtu garāka,” pēc alūksniešu snieguma teica gulbeniete Velta Brenčeva. Skatītāji, kuri bija vērojuši arī Gulbenes Tautas teātra sniegumu, atzina, ka abu teātru iestudējumi nav salīdzināmi, jo vienā gadījumā izrāde notiek uz lielās skatuves un ir kā luga, bet otrā gadījumā viss risinās reālā vidē, gluži kā ikdienā. Daudzi bija patīkami pārsteigti, cik daudz sižetu teātra spēlētājiem spēj piespēlēt dzīve. Ne jau par velti teātra māksla ir vecākā māksla pasaulē.
Izrādē darbojās aktieri Mairita Cabu, Vera Sedleniece, Ivita Gusta, Gunta Jaunzema, Inese Pormale, Aivars Millers, Ainārs Volcītis, Dāvis Kārkliņš, Valdis Vimba un Igors Kols.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

„Bibliotēkas stāstiņi” bibliotēkā

Kategorijas