Kopā īsteno skaistu ideju

2015. gada 12. februāris 09:54

866

Sievietes sapulcējas Stāmerienā un uzšuj katra sev linu kreklu

33 dažāda vecuma sievietes divās brīvdienās pulcējās kopā Stāmerienas pamatskolas telpās, lai katra pati sev darinātu linu kreklu, kas atbilst 7. līdz 13.gadsimta senlatviešu arheoloģiskajam tērpam. Tā bija gulbenietes Evitas Birnes ideja. Stāmerienas pamatskolas skolotāja un vietējās rokdarbu kopas “Saulessvece” vadītāja Līga Velpa laipni piedāvāja izmantot savas skolas telpas.
“Mums katrai šajās dienās līdz galam vai gandrīz līdz galam tapa savs linu krekls/kleita, kas valkājams gan kā arheoloģiskā tērpa sastāvdaļa, gan viens pats svētku dienās, gan kā praktisks apģērba gabals ikdienā – pēc pirts, kā naktskrekls, kā spēka apģērbs, piemēram, uguns rituālos, kā apģērbs, vācot ārstniecības augus. Šāds krekls nekad nevar iziet no modes! Tas nav jātur skapī, bet jāvelk mugurā, kamēr izdilst. Lai nebūtu žēl valkāt, mums katrai varētu būt pat vairāki šādi linu krekli,” “Dzirkstelei” stāsta E.Birne.
Par sevi viņa saka, ka jau vairākus gadus interesējas par latvisko dzīvesziņu un brīvajā laikā arvien papildina savas zināšanas un prasmes. Tur E.Birne smeļas iedvesmu. Tā viņa nonākusi pie atziņas, ka vēlas pašas rokām darinātu latvju sievietes apģērbu, turklāt tieši arheoloģisko, nevis tradicionālo tērpu. Lai sāktu īstenot savu sapni, E.Birne uzaicināja uz Gulbeni atbraukt lietpratēju, rīdzinieci Viju Liepu, kura bija ar mieru iemācīt uzšūt šādu kreklu, jo viņai ir atbilstošas prasmes un zināšanas, kas nostiprinātas, konsultējoties Latvijas Nacionālā vēstures muzejā. V.Liepa rosinājusi piepulcināt vēl citas sievietes, kurām ir tādas pašas intereses.

“Atsaucība bija pārsteidzoša! Prieks, ka mēs brīvdienās nepalikām katra savās mājās, bet apvienojāmies. Visām 33 sievietēm sanākot kopā, mums atpūta kļuva par darbu un darbs par atpūtu! Mums, šuvējām, pat izveidojās starptautiska grupa, jo piepulcējās arī divas vācu jaunietes. Kāda dalībniece uz nodarbībām nāca, līdzi ņemot mazuli, kuru turpat auklēja, kreklu šūdama. Dažas no mums šuva divas dienas, dažas - vienu dienu. Pirmajā dienā mēs šuvām no rīta deviņiem līdz septiņiem vakarā. Pamata darbs tika izdarīts, esot visām kopā uz vietas. Manam kreklam palika nepabeigta apakšmalas un piedurkņu darināšana. Tas bija jāpadara mājās. Es savu kreklu šuvu garu – līdz zemei. Arheoloģiskajam kreklam patiesībā jābūt īsākam, jo pāri ir jāklāj pārsegs, tad tas būtu atbilstoši 13.gadsimtam,” stāsta E.Birne.
Kreklu šūšana notika tikai ar rokām vien. Vienīgie darba instrumenti bija šķēres un adata. Linu audumu E.Birne savas grupas dalībniecēm bija sarunājusi pie vietējā tirgotāja, kurš 120 metrus auduma atveda no Lietuvas. Šūšanai tika izmantoti tikai linu diegi. Eksperte V.Liepa savām māceklēm teikusi, ka katra no viņām savam kreklam vīles ar rokām ir nošuvusi apmēram 17x2 metru garumā. “Cik domu šādā darbā varam ielikt! Cik meditatīvs process tas var būt! Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs katra noskaņojamies,” gandarīta jūtas E.Birne. Šūšanas laikā Stāmerienā grupas dalībnieces fonā esot klausījušās latviešu tautas dziesmas. Bijusi doma arī pašām padziedāt. Tomēr viss negāja kā pa diedziņu. Burzmas atmosfērā, kad arvien kādai šuvējai palaikam vajadzīgs padoms un palīdzība, visām reizē sadziedāties bijis grūti.

Toties visas grupas dalībnieces pamanījušas un novērtējušos to, cik latviska ir Stāmerienas pamatskola, cik skaisti noformētas tajā ir telpas.

Šujot kreklus, grupas dalībnieces arī uzzinājušas, kā šo tērpu valkāt, ar kādām detaļām papildināt. V.Liepa stāstījusi, kā var atsiet garās piedurknes, lai netraucē. Senatnē tam kalpoja vara aproces. Taču tādā pašā nolūkā var izmantot prievītes, ar tām nosienot piedurknes.
Sievietes ar lepnumu pieminējušas, ka ir sapulcējušās tieši Stāmerienā, kura ir slavena ar savu arheoloģisko sagšu jeb sevišķi krāšņu villaini, kas iegūta arheoloģisko izrakumu laikā. E.Birne un vairākas viņas domubiedres sapņo izgatavot ādas čībiņas, kuras papildinātu viņu arheoloģiskos tērpus. Tikušas ievadītas sarunas ar V.Liepu, ka viņa palīdzēs atrast ekspertu, kuru varētu atvilināt uz Gulbeni, lai iemāca interesentiem sašūt šādus apavus.
“Starp mums, šuvējām, Stāmerienā bija arī gulbeniete Inga Kadile, kura darbojas arī Tautas lietišķās mākslas studijā “Sagša”, un viņas doma ir veidot visu arheoloģisko tērpu pilnībā,” stāsta E.Birne.

Atsauksmes

◆ Aija Stradiņa: ”Esmu piepildījusi senlolotu sapni – man tagad ir linu krekls! Pašai savs un savām rokām darināts! Sākumā bija bažas, vai to spēšu. Tikai, sākot to darīt, soli pa solītim ar katru adatas dūrienu savā kreklā radās lepnums - es to spēju!”

◆ Margarita Kupča: “Mēs gājām visas kopā pie mūsu saknēm - kā senči ar savām rokām darinājām apģērbu, kas ir veselīgs, ērts un praktisks. Tas bija lieliski! Rezultātā katrai darinātājai radās ar savām domām un enerģiju svētīts linu krekls.”

◆ Inese Šēpere: “Tā bija iespēja izbaudīt senatnes elpu - uz mirkli iejusties senās sievas/meitas tēlā. Darinot tērpu, tajā tika ielikta sava enerģija, varbūt pat klusa vēlēšanās, gūti jauni iespaidi un pieredze. Ikdienā jau piemirstas adatas zibēšana pirkstos, viss tik mehanizēts un moderns, ka neredzam to vienkāršo skaistumu sev apkārt.”

◆ Līga Velpa: “Esmu laimīga, ka šis pasākums notika Stāmerienas pamatskolā, atnesdams tai tik ļoti nepieciešamo burvīgo, stipro enerģiju virpuli. Paldies visiem radošajiem, enerģijas bagātajiem cilvēkiem! Es savu šūto kreklu/kleitu jūlijā vilkšu mugurā, kad dzimtas salidojumā savās mājās uzņemšu viesus. Līdz tam brīdim vēl jāpašuj arī priekšauts, kas papildinās manu tērpu.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kopā īsteno skaistu ideju

Kategorijas