Maijā jābūt skaidrībai

2015. gada 12. februāris 09:48

528

Arnis Šķēls: “Daudz kas būs atkarīgs no tā, vai tiks ieviests jaunais pedagogu darba samaksas modelis.”

Pavisam nesen deputāti nobalsoja par Bērzu sākumskolas likvidāciju un Gulbenes vidusskolas reorganizāciju par sākumskolu.

Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls norāda, ka maijā būtu jābūt pilnīgai skaidrībai, kā un kādā veidā notiks mācību process jaunajā mācību gadā.
Vaicājot, kas notiks, ja skolēnu plūsma nebūs tāda, kā prognozēta, A.Šķēls norāda, ka pašvaldība šo situāciju vērtēs un, ja būs nepieciešams, pieņems arī attiecīgus lēmumus domē.
Viņš uzsver, ka skolas (Bērzu sākumskola un Gulbenes vidusskola - red.) arī domā, kādi pasākumi varētu tikt organizēti, lai vecākiem skaidrotu izveidojušos situāciju un stāstītu, kā strādās nākamajā mācību gadā. Skolas šobrīd arī noskaidro, kur konkrētās skolas bērns vēlētos turpināt tālākās izglītības gaitas.
Bērzu sākumskolas direktore Vija Čakare saka, ka, lai bērnam būtu drošāk un skolotājiem būtu darbs, vēlme ir lielākajai daļai skolēnu pievienoties Gulbenes vidusskolai un kopīgi veidot “draudzīgu nākotnes sākumskolu”. “Mēs aicinām apsvērt, ka varētu pāriet uz Gulbenes vidusskolu kā kolektīvs, bet izņēmumi noteikti būs,” domā V.Čakare.
Izmaiņas skolu tīklā pilsētā skar arī pedagogu darba vietas, slodzi. “Dzirkstele” jau rakstīja, ka arodbiedrības vēlas, lai tiktu izveidota reorganizācijas komisija, kura risinātu dažādus jautājumus, piemēram, par to, lai pedagogi, aizejot atvaļinājumā, zinātu, ar kādām slodzēm var rēķināties, cik daudz ir nepieciešami attiecīgo mācību priekšmetu skolotāji un kāda būs viņu slodze. A.Šķēls atzīst, ka šobrīd reorganizācijas komisija nav izveidota. “Gaidām, kad būs jauns izpilddirektors (iepriekšējai izpilddirektorei Sarmītei Krišānei tika uzteikts darbs – red.), tad droši vien mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies,” saka A.Šķēls.
Viņš norāda, ka atsevišķi jāvērtē pedagogi, kuri ir pensijā, kā arī jāvērtē administratīvās vienības, būs pedagogi, kuriem, visticamāk, samazināsies apmaksājamo stundu skaits. Bet to, cik skolotāju varētu palikt bez darba, A.Šķēls pagaidām neatbild, bet saka, ka tas būs atkarīgs no valstī noteiktā finansēšanas modeļa, kas būšot spēkā ar septembri. “Precīzāk par šiem jautājumiem varēsim runāt no maija, kad ministrija sola jau precīzākus aprēķinus, kas sagaida tīri finansiālajā jomā,” stāsta A.Šķēls.
Pagājušajā nedēļā A.Šķēls devās uz Vecpiebalgu, kur notika tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. L.Straujuma vienojusies ar Vidzemes skolām, ka tās sagatavos un Izglītības un zinātnes ministrijai nosūtīs savus priekšlikumus pedagogu atalgojuma sistēmas reformai. “Diskutējot par aktualitātēm izglītībā, jo īpaši par skolotāju algu sistēmas reformu, mērķis bija, uzklausot dažādus viedokļus, kopā rast labāko risinājumu skolotāju algu modelim nolūkā garantēt kvalitatīvu izglītību bērniem un cieņu pret skolotāja darbu,” atzīst A.Šķēls.
Viņu priecē tas, ka Ministru prezidente ir ieinteresēta šajā jautājumā un ka viņa saprot, ka šis process šobrīd tiek pārāk ātri virzīts uz priekšu, kas rada bažas. “Šobrīd ministrija diemžēl runā tikai par stundām un par amatu vienībām, bet absolūti nerunā par finansējumu, līdz ar to mēs esam diezgan lielā neizpratnē, kā tad tas viss beigās būs. Diskusijas šajā jautājumā noteikti vēl sagaidāmas,” saka A.Šķēls.
Arī to, kāda nākotne sagaida lauku skolas, A.Šķēls konkrēti neatbild. “Šobrīd ir visai grūti prognozēt. Mēs skatīsimies, kāda būs valdības politika skolu finansēšanas ziņā, bet šogad nekādus būtiskus lēmumus pieņemt vairs nevaram. Saistībā ar lauku skolām pētīsim un modelēsim situācijas jau uz nākamo gadu. Bet izšķirošais būs tas, kā dalīs finansējums, vai saglabāsies iepriekšējais “nauda seko skolēnam” vai tomēr ieviesīs jauno pedagogu darba samaksas modeli,” saka A.Šķēls un piebilst, ka šobrīd neziņa par finansējuma plūsmu ietekmē tālākos lēmumus par pārējo skolu statusu, darbību vai arī atbalstu no pašvaldības puses. “Vēlreiz saku, ka domei nav pašmērķis bez izvērtējuma vai diskusijām pieņemt kaut kādus lēmumus.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Maijā jābūt skaidrībai

Kategorijas