Bez mīlestības nekas nenotiek!

2015. gada 13. februāris 00:00

316

Lejasciema pirmsskolas izglītības iestādei “Kamenīte” šogad aprit 50 gadi. 40 darba gadus Lejasciema bērnudārzam ir veltījusi skolotāja Irisa Puidze. Pēc vidusskolas beigšanas Irisa uzreiz nav iestājusies augstskolā, bet gan sākusi strādāt Lejasciema bērnudārzā. “Pēc tam arī sāku mācīties Rīgas Pedagoģiskajā skolā. Neteikšu, ka apzināti izvēlējos darbu bērnudārzā, tā tobrīd bija darbavieta, kur varēju strādāt. Lai arī sāku strādāt ar domu, ka šeit būšu tikai kādu gadu un tad došos projām, toreizējā vadītāja Modrīte Gusare aicināja mani vēl pastrādāt. Tad apprecējos un dzīvē viss sakārtojās tā, ka paliku tepat, Lejasciemā. “Man vienmēr ir paticis darboties ar bērniem. Un tagad, atskatoties atpakaļ, varu teikt, ka es nenožēloju savu izvēli. Darbs, protams, nav viegls, bet man ar katru gadu arvien vairāk tas patīk. Bērni ļoti uzlādē! Arī tad, kad ir slikts garastāvoklis, bērni ar savām patiesajām emocijām liek aizmirst to, par ko pirms tam bēdājos,” saka Irisa Puidze.

Irisa Puidze sevi sauc par īstu lejasciemieti. Šeit viņa augusi, mācījusies Lejasciema vidusskolā. Lai arī pa kādam neilgam laika posmam sanācis būt projām, lielākā daļa dzīves aizritējusi Lejasciemā.
“Man dzīve ir sadalījusies pa tādiem kā posmiem. Kad apprecējāmies ar vīru Rolandu, pirmajā posmā esmu bijusi mamma uz pilnu slodzi. Lai arī turpināju strādāt bērnudārzā, savus bērnus varēju ņemt līdzi. Tobrīd nevarēju iedomāties kaut kur doties studēt, braukt projām, dzīvoju līdzi saviem bērniem. Kad bērni bija beiguši augstskolas un mana mammas misija bija it kā izpildīta, varēju pievērsties sev,” saka Irisa. Tad viņa nolēma pilnveidot sevi, tika pabeigtas vairākas augstskolas, izietas dažādas apmācības un iegūti sertifikāti. “Tad es varēju izglītoties, augt, mainīt savu domāšanu, garīgi attīstīties. Man tas patīk un tas ir arī ļoti svētīgi!
Irisu novadā pazīst arī kā dzejnieci. “Mani skolā ļoti aizrāva literatūra. Kad sāku strādāt bērnudārzā, patika lasīt bērniem pasakas, iestudēt tās kopā ar viņiem. Pēc tam mani arī aicināja pagastā kāzu vai krustību ceremoniju laikā lasīt dzeju. Daudz lasīju to arī ikdienā, zināju no galvas dažādu autoru dzejoļus. Tā arī nonācu līdz tam, ka sāku rakstīt savu dzeju. Pirmos dzejoļus nevienam nerādīju, bet nolasīju kādā pasākumā. Kad par tiem saņēmu atzinīgus vārdus, sapratu, ka ir vērts to darīt. 2012.gadā iznāca mans pirmais dzejoļu krājums “Sirds valodā runājot”,” stāsta Irisa. Viņas dzeja ir par dzīvi un, protams, par mīlestību. “Bez mīlestības nekas pasaulē nenotiek - gan darbā, gan mājās un attiecībās, visapkārt! Mana dzeja ir romantiska, jo laikam jau arī pati esmu tāda!”

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bez mīlestības nekas nenotiek!

Kategorijas