Kvotu sistēmai gals jau saskatāms

2015. gada 19. februāris 00:00

421

Ganāmpulku īpašniekus satrauc piena brīvais tirgus un cenas

Kārtējais piena kvotas gads, kas sākās pagājušā gada 1.aprīlī, beigsies šā gada 31.martā, un Eiropas Savienībā tiks atcelta piena kvotu sistēma. Pēc kvotu gada noslēgšanās tiks atvērts piena kā izejvielas brīvais tirgus. Zemnieki ir norūpējušies, ka, atceļot kvotas, vēl vairāk varētu sarukt piena iepirkuma cena, kas jau tā šobrīd svārstās no 17 līdz 24 centiem par kilogramu. Tagad daudzi domā, kā izslaukt mazāk, lai nepārsniegtu piešķirto kvotu.

Zemniece Inese Kļaviņa, kura ar piena lopkopību nodarbojas jau daudzus gadus, gan bilst, ka „līdz ar nagu galiem kaut kā jau izvilks”. „Man atlikusī piena kvota ir aptuveni astoņas tonnas. Februārī lielākā daļa govju ir aizlaistas ciet, tāpēc varbūt piecas tonnas atliks vēl uz martu un ceru, ka ierakstīšos noteiktajā kvotu daudzumā, lai nebūtu jāmaksā sods par kvotas pārsniegšanu. Šobrīd ganāmpulkā ir 20 slaucamās govis. Dažas tiks arī izbrāķētas,” prāto I.Kļaviņa. Ja tomēr piena kvota tiktu pārsniegta, zemniece pienu pārstrādei vispār nesūtītu, bet izdzirdītu lopiem un tamlīdzīgi. „Kāda jēga tad vēl piemaksāt, ja jau tā piena kilogramam tika nomesti divi centi. Nākotne jau ir salīdzināma ar saulaino tāli. Slauc, cik gribi, tikai nav zināms, kāda būs piena cena. Šobrīd jau neviens nevar pateikt, kā viss vēl būs,” piebilst lauksaimniece. Vēl pirms gada arī citi ganāmpulku īpašnieki centās, cik vien iespējams, palielināt ražošanu, domājot par kvotām, bet šobrīd viņus nodarbina cita problēma – vai būs kur likt pienu.
Par to nobažījusies arī zemnieku saimniecības „Bērziņi” īpašniece Zenta Taurene no Beļavas pagasta, kura arī atrodas izvēles priekšā, vai, pārpildot piena kvotu, maksāt soda naudu vai samazināt izslauktā piena apjomu. „Šobrīd iet smagi. Cik vien ir mūsu spēkos, darām visu, lai neslauktu daudz piena. Vedam projām govis uz gaļas kombinātu, mazāk dodam lopiem ēst un tamlīdzīgi. Par nodoto pienu atlīdzība ir maza. Maksā, kā nu kuram – no 20 līdz 23 centiem par kilogramu. Protams, var jau pienu arī izliet, bet jāņem vērā, ka katru mēnesi ir jāsamaksā arī visi rēķini,” saka Z.Taurene. Saimniecībā šobrīd ir septiņdesmit slaucamas govis, tāpēc zemniece cītīgi katru dienu rēķina, cik ir izslaukts, apzinoties, ka par kvotas pārsniegšanu būs jāmaksā sods, bet tādas naudas vienkārši nav. „Soda naudu par kvotu izpildi vai neizpildi var maksāt tad, ja arī piena litram ir laba cena. Piemaksāt no savas kabatas neesmu gatava,” piebilst Z.Taurene.
Optimistiskāk uz pašreizējo situāciju raugās Ņina Mavrina no Līgo pagasta. Lai gan arī viņas saimniecībā govis tiek laistas ciet, lai piena daudzums būtu mazāks, tomēr tiek iegādātas arī vēl papildus šķirnes govis. „Esmu jau sarunājusi, ka piena kvotas nedaudz pat nomāšu. Ceru arī uz valsts rezervēm, ka piešķirts vēl kādu piena litru klāt. Ja piena cena būtu mazliet lielāka, tad situācija būtu ciešama,” saka Ņ.Mavrina.
Lai gan Stāmerienas pagasta zemniekam Vilim Kļaviņam nav jābažījas par kvotu pārpildi vai neizpildi, jo piens ir tikai pašu patēriņam, tomēr viņš uzskata, ka pēc kvotu atcelšanas vieglāk izdzīvot būs tām zemnieku saimniecībām, kur veidosies laba sadarbība starp piena ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju. Zemnieks uzskata, ka uzreiz nākamajā dienā pēc kvotu atcelšanas piena apjoms nepieaugs, jo to nevar izmainīt dažās stundās. „Sākotnēji saimniecībā bija divdesmit govis. Ganāmpulku samazinājām jau tad, kad „Rīgas piensaimnieks” atteicās iepirkt no mums pienu. Tad pienu pārdevām tiešajā tirdzniecībā. Domāju, ka cilvēkiem nav jāuztraucas, ja nebūs kvotu. Tiem lauksaimniekiem, kuriem lopkopība ir maizes darbs, tas noteikti ir jāturpina. Nevar likvidēt sagādāto tehniku un aizslēgt modernās novietnes. Kvotu atcelšanu negatīvi ietekmē tirdzniecības samazināšanās ar Krieviju. Uzreiz rast jaunu tirgu nav viegli. Arī Eiropa nav nabadzīga, tāpēc jāņem vērā, ka šis gads lopkopjiem būs smags. Ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs izslauktā piena apjoms augs, tāpēc katram nāksies kaut kā izgrozīties, jo vecu aku aizber tikai tad, kad ir izrakta jauna. Slaukt pienu un pēc tam to izliet grāvī arī nav prāta darbs,” saka V.Kļaviņš.
Galgauskas pagasta zemnieks Stanislavs Gžibovskis uzskata, ka ir jāpārdzīvo šis periods. Viņš ir pārliecināts, ka piens pasaulē būs vajadzīgs. „Par kvotām, manuprāt, pārāk daudz nav jāuztraucas, jo to izpilde tuvojas simts procentiem. Ja arī būs jāmaksā soda nauda, tad tā nebūs liela. Pasaulē cilvēku skaits palielinās. Daudzas valstis jau ir izsmēlušas piena ražošanas potenciālu, piemēram, Jaunzēlande un Austrālija, kur nav tik daudz zemes. Latvija var saražot pienu. Es ļoti cerīgi skatos uz Ķīnas tirgu, kas varētu atvērties jūlijā. Pēdējās prognozes ir, ka piens no Latvijas varētu tikt piegādāts arī Izraēlai, jo akciju sabiedrība „Smiltenes piens” tur ir atradusi tirdzniecības nišu,” saka S.Gžibovskis.

Lai piena ražotāji neciestu situācijā, kad pienam cena krītas, bet kvotu gads tuvojas izskaņai un pienu varēs slaukt, cik vēlas, slaucamo govju ganāmpulku īpašniekiem ir paredzēts vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalsts dažādu subsīdiju veidā, piemēram, vairāk nekā 21,50 miljoni eiro ciltsdarbam. Slaucamām govīm paredzētais atbalsts ir 12,38 miljoni. Savukārt Eiropas Savienība plānojusi piešķirt 7,7 miljonus eiro. Kopš 1.janvāra par govi, kuras izslaukums ir līdz 7000 kilogramiem piena, maksā 229,24 eiro. Šogad arī tiešmaksājumos tiks izmaksāts atbalsts par slaucamām govīm. Likme par dzīvnieku šogad ir aptuveni 147 eiro, bet nākamajā gadā tā būs jau 216 eiro. Piena ražotāji nenoliedz, ka tas ir zināms atbalsts, tomēr visus izdevumus nosegt nespēj.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kvotu sistēmai gals jau saskatāms

Kategorijas