Latvijas pilsētu sarakstā – arī Gulbene

Anatolijs Savickis, Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs

2015. gada 20. februāris 00:00

2117

Pavisam drīz mūsu pilsēta svinēs savu 87.jubileju, jo 1928.gada 25.februārī stājās spēkā likums, oficiāli papildinot Latvijas pilsētu sarakstu ar Gulbeni.
20.gadsimta divdesmitajos gados Latvijā norisinājās plašāka miestu pārdēvēšana par pilsētām, dodot tām pilsētu pašvaldības tiesības. Visai ierasta prakse bija Saeimas lēmums par pilsētas tiesību piešķiršanu kādam konkrētam miestam, labākajā gadījumā pāris miestiem vienlaikus. Tomēr lielā miestu skaita dēļ Latvijā pilsētu tiesību piešķiršanas process ieilga. Miesti turpināja darboties uz 1920.gadā izdoto pagaidu noteikumu pamata. Pagaidu noteikumi miestiem paredzēja tādas pašas tiesības kā pilsētām, bet praksē izrādījās, ka nodokļu, pašpārvaldes un vēl citās lietās tā nav. Turklāt iedzīvotāju skaita ziņā miesti līdzinājās vai pārspēja vairākas jau pastāvošās pilsētas.
Izveidojušās situācijas risināšanai Saeimas pašvaldības komisija sāka darbu pie speciāla likumprojekta izstrādes, kurā plānoja piešķirt pilsētas tiesības uzreiz 16 miestiem, to skaitā arī Vecgulbenes miestam. Zināms, ka 1927.gadā rudenī likumprojekts bija sagatavots. Pirmo reizi Saeimas sēdes darba kārtībā to iekļāva jau 1927.gada 22.novembrī. Atbildīgie par likuma izstrādi aicināja deputātus to pieņemt steidzamā kārtā. Veiksmes gadījumā likums stātos spēkā 1928.gada 1.janvārī.
Likumprojekta galvenais referents bija Saeimas deputāts un pašvaldības komisijas pārstāvis Kārlis Būmeisters (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs). Viņš uzskaitīja galvenos argumentus par pilsētu tiesību piešķiršanas nepieciešamību miestiem, uzsverot, ka „miestu iedzīvotāji pilsētu kongresos vairākus gadus no vietas ir uzstājušies, lai viņiem dod pilsētu tiesības”. Tomēr deputāti savā balsojumā likuma pieņemšanu noraidīja.
Otro reizi likumprojektu par pilsētu tiesību piešķiršanu 16 miestiem Saeimas sēdē virzīja 1928.gada 7.februārī. Par galveno referentu un likuma virzītāju atkal kļuva deputāts Kārlis Būmeisters.
Jautājuma izskatīšana steidzamā kārtā šoreiz tika pieņemta vienbalsīgi. Vispārējās debatēs iesaistījās vairāki deputāti, kuri gan atbalstīja, gan noraidīja iepriekš minēto likuma projektu. Šoreiz ar 47 deputātu balsīm “par” un 35 “pret”, atturoties vienam deputātam, likums tika pieņemts.

Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals bija apmierināts ar Saeimas pieņemto „Likumu par pilsētas tiesību piešķiršanu 16 miestiem” un 1928.gada 11.februārī to izsludināja. Likums sastāvēja no 5 pantiem: pirmais - uzskaitīja 16 miestus, otrais - paredzēja saglabāt visus līdzšinējos miestu nosaukumus, izņemot Madonas apriņķa Vecgulbenes miestu, kuram piešķirams nosaukums „Gulbene”, trešais - noteica jaunizveidoto pilsētu domes deputātu skaitu – Gulbene 17 deputāti (arī tagad mums ir 17 deputāti – red.), ceturtais - apstiprināja pilsētu robežās pastāvošos ceļus, ielas un sabiedriskos laukumus par vispārīgā lietošanā esošiem, piektais - noteica, ka attiecības un strīdus starp jaundibinātām pilsētām izšķir iekšlietu ministrs. Turklāt likums beidzot atcēla pagaidu noteikumus un pārgrozījumus par miestiem.
Šis Latvijas Republikas Saeimas pieņemtais un Valsts prezidenta izsludinātais likums stājās spēkā 1928.gada 25.februārī, oficiāli papildinot Latvijas pilsētu sarakstu ar Gulbeni.

Mūsdienu Gulbenes novada teritorijā iepriekš minētais likums deva pilsētas tiesības arī Lejasciema miestam. Interesanti, ka Lejasciema miesta pašvaldībā sākotnēji vienbalsīgi bija pieņemts ierosināt likumā mainīt miesta nosaukumu pret „Upaini”, bet vēlāk pret „Gaujaspili”. Savukārt Latvijas senatnes pētītāju biedrība ierosināja Lejasciemam dot nosaukumu „Lejiene”. Tomēr pārrunājot Lejasciema nosaukumu maiņas lietu ar Iekšlietu ministrijas vietu vārdu komisiju, piedaloties valodniekiem Jānim Endzelīnam un Pēterim Šmitam, komisija nolēma atstāt nosaukumu - Lejasciems.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Latvijas pilsētu sarakstā – arī Gulbene

Kategorijas