Tieši mērķī!

2015. gada 20. februāris 00:00

1320

Zeltīte un Aldis atzīst, ka ģimenei ir ļoti svarīgi būt kopā arī vaļaspriekos

Lizumniešu Alda un Zeltītes Stradu ģimeni jau vairākus gadus vieno kopīga aizraušanās. Aldis ar šautriņu mešanu aizrāvās mazliet agrāk, bet pēc tam pievienojās arī Zeltīte.
“1990.gadā sāku strādāt pašvaldībā un pēc pāris gadiem piedalījos pašvaldību sporta spēlēs, kurās bija jāmet arī šautriņas. Atceros, ka metām toreiz pa papīra mērķiem. Izmetot desmit sērijas, izrādījās, ka esmu uzvarējis. Balvā toreiz saņēmu trīs papīra mērķus un šautriņu komplektu,” stāsta Aldis. Mērķi viņš pielicis garāžā pie sienas, un, darbojoties tur, šad un tad tika pamētātas arī šautriņas. Tas bija pats sākums! Vēl pēc pāris gadiem, kad Gulbenē tika nodibināts sporta klubs “Šķēps”, tajā sāka darboties arī Aldis. Mazliet vēlāk viņam pievienojās arī Zeltīte. “Pēc slimības biju spiesta atteikties gan no sportošanas, gan arī dejošanas, taču darīt kaut ko gribējās. Lai man būtu kāda nodarbošanās, Aldis pierunāja pamēģināt mest šautriņas,” atceras Zeltīte. “Viņš pielika mani pie mērķa, skaidroja, kas ir jādara, un rādīja ar pirkstu, kur mest. Arī sacensībās sākumā bija līdzīgi. Viņš teica, kur man ir jāiemet, un es metu. Un otrajās vai trešajās sacensībās jau izcīnīju 3.vietu, jo šautriņas krita tur, kur vajadzēja. Arī tagad skatos, kā iesācēji, metot atbrīvoti un bez uztraukuma, izšķirošā brīdī trāpa tur, kur nepieciešams. Sportā to sauc par iesācēja veiksmi.”

Izcīnot pirmās godalgas, Zeltītei tas bija liels stimuls, lai sasniegtu kaut ko vairāk. “Liela nozīme bija arī tam, ka darbojāmies sporta klubā “Šķēps”. Mums visiem bija kopīgas intereses. Trešdienās klubam bija treniņu vakari, bet sestdienās braucām uz sacensībām. Un pati svarīgākā bija kopā būšana!” saka Zeltīte. “Jebkurā sporta veidā ir jābūt līderim, kāds tolaik “Šķēpā” bija Juris Aleksāns, kurš faktiski veica visu kluba organizatorisko darbu, rīkojot treniņus, sacensības un kluba pasākumus, kā arī piesaistot sponsorus. Cepuri nost viņa priekšā! Tas ir liels darbs. Tagad, startējot sacensībās un pavērojot vienu otru klubu, piemēram, Bausku vai Vecpiebalgu, noraugāmies uz viņiem ar tādu mazu skaudību, jo arī mums kādreiz bija tāpat. Un tā tagad mazliet pietrūkst! Šobrīd mūsu pulciņš, kas brauc uz sacensībām, ir kļuvis pavisam mazs,” saka Aldis.
Gulbenes novada pārstāvji arī februāra sākumā bijuši sacensībās Rīgā, ar kurām tika atklāta jaunā Latvijas reitinga sezona šautriņu mešanā un vienlaikus tika noskaidroti arī šīgada Latvijas čempioni. Šīs sacensības veiksmīgas izvērtās Zeltītei, kura plūca uzvaras laurus, tādējādi izcīnot jau devīto Latvijas čempiones titulu. Fināla cīņa par uzvaru izvērtusies ļoti sīva. “Mača gaitā līderes visu laiku mainījās, te sasparojoties vienai, te – otrai finālistei. Izšķirošajā legā visu izšķīra pieredze un uzvarēja Zeltīte!” stāsta Aldis. “Man pašai patika šī spēle. Reizēm ir tā, ka izcīni uzvaru, bet pašai nav nekāda gandarījuma par uzvaru. Šoreiz tas tiešām bija!” atzīst Zeltīte. Izcīnot uzvaru Latvijas čempionātā, viņa ieguvusi pirmos vērtīgos reitinga punktus, gatavojoties Pasaules čempionātam, kas šogad oktobra beigās notiks Turcijā. “Latvijas izlase Turcijā startēs četru dāmu un četru kungu sastāvā. Sacensībās līdz maija beigām krāsim punktus – kuri pēc reitinga būs augstāk, tie arī dosies uz Pasaules čempionātu. Kādreiz federācija apmaksāja braucienu, bet pēdējos gados sakarā ar krīzi nauda ir jāatrod pašam spēlētājam,” atklāj Zeltīte. Savulaik viņa jau piedalījusies Pasaules čempionātā Holandē, kā arī Eiropas čempionātā Dānijā. Ir būts arī dažādās pasaules reitinga sacensībās Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā. Zeltīte pateicas Lizuma pagastam par sniegto atbalstu, startējot sacensībās ārpus Latvijas, un cer arī uz novada pašvaldības atbalstu startam Turcijā.

“Pirmo kausu par 3.vietu Zeltīte ieguva 1997.gadā, startējot Liepājā. Nākamajā gadā jau tika izcīnīti vairāki kausi, un 1999.gadā viņa izcīnīja pirmo Latvijas čempiones titulu. Tā ar maziem pārtraukumiem viņai ir izdevies izcīnīt jau deviņus čempiones titulus,” saka Aldis. “Kausu pa šiem gadiem ir sakrājies milzum daudz. Pirms pieciem sešiem gadiem, notraucot no kausiem putekļus, izrādījās, ka to bija vairāk nekā simts. Ja rēķina, ka katru gadu nāk klāt kādi desmit kausi, tad skaits tiešām ir paprāvs. Tiesa, man nekad nav bijis tāds mērķis būt par čempioni vai noteikti uzvarēt,” saka Zeltīte. Arī Alda kontā ir godalgotas vietas un izcīnīti kausi šautriņmešanā. “Savulaik tika rīkots Vidzemes čempionāts ar posmiem pa visu Vidzemi, tostarp arī Gulbenē un Lizumā. Pa brīdim izdevās kādā posmā uzvarēt. Lielākais sasniegums bija uzvara Rīgas kausa izcīņā vairāku posmu kopvērtējumā. Tiesa, Zeltītei līdzi nevaru stāvēt,” atzīst Aldis. Dodoties uz šautriņmešanas sacensībām, viņš vairāk esot kā šoferis un „kustību konsultants”, un, protams, arī galvenais līdzjutējs.
Arī Zeltītes meita Elīna ir laba šautriņmetēja, un arī viņa var lepoties ar čempiones tituliem. “Pēdējos piecus gadus, ņemot vērā sportisko konkurenci starp māti un meitu, Latvijas kausa mājvieta ir Lizumā. 2011.gadā to izcīnīju es, 2012.gadā - Elīna, 2013.gadā – es, pērn – Elīna un šogad - es. Nākamgad laikam atkal Elīnas kārta,” smejas Zeltīte. Viņa stāsta, ka meita viņai parasti braukusi līdzi un piedalījusies sacensībās bērniem, kas tika rīkotas līdztekus pieaugušo sacensībām. Arī skolas savulaik organizēja mačus, Elīna uzvarēja meiteņu konkurencē. “Pēc tam Elīna sāka startēt arī pieaugušo mačos. Mācoties skolā, viņa jau izcīnīja pirmo Latvijas čempiones titulu pāros ar Vitu Grebsku,” stāsta Aldis. Zeltīte atzīst, ka Elīnai ir stabils metiens. “Viņa spēlē arī volejbolu un kopš piecu gadu vecuma spēlēja arī vijoli. Man nav tik pareizs metiens kā Elīnai,” piebilst Zeltīte.

Gan Zeltīte, gan Aldis piekrīt, ka ģimenei ir ļoti svarīgi būt kopā arī vaļaspriekos. “Ģimenei ir jābūt kopīgām interesēm, aizraušanām. Ir jāatbalsta vienam otru. Nevar būt tā, ka viens braukā apkārt, otrs sēž mājās un burkšķ. Mēs ziemā metam šautriņas, savukārt vasarā Aldim sākas golfs un tad par atbalstītāju kļūstu es. Vienu sezonu mēģināju spēlēt arī golfu, bet sapratu, ka tas nav domāts man. Man nepareizi kustas rokas un lokās ne tajā vietā, kur vajag,” smej Zeltīte. “Zeltīte ir pieradusi pie šautriņu mešanas, un viņai pareizi darbojas plaukstas locītava, bet golfā, veicot sitienu, rokas darbojas pavisam citādāk,” piebilst Aldis.
Ja runā par Alda sasniegumiem golfā, jāatzīst, ka tie ir pietiekami labi. Aldis pats gan smej, ka viņam šad tad paveicas. Pagājušajā gadā viņš, piemēram, izcīnīja Ministru prezidenta kausu, kā arī Latvijas Pļavu golfa asociācijas rīkotā Latvijas čempionāta sezonas kopvērtējumā Aldim pērn bija 3.vieta. “Manuprāt, jebkura aizraušanās, jebkura sportošana, vienalga, vai tās ir sacensības vai treniņš, dod iespēju trīs četras stundas domāt tikai par to, ko tobrīd dari, un ļauj atslēgties no ikdienas rūpēm,” saka Aldis. Zeltīte piebilst, ka pirms pāris gadiem viņa pie sevis domājusi, ka varbūt ir laiks mest mieru šautriņām, taču kaut ko gribas darīt, negribas vienkārši sēdēt mājās. “Tā kā šautriņu mešana man joprojām padodas un arī interesē, ar to tad arī jānodarbojas,” saka Zeltīte.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tieši mērķī!

Kategorijas