Cukura diabētu nerada cukurs

2015. gada 24. februāris 00:00

Izplatīts stereotips, ka pie vainas hamburgeri vai kokakola, bet tā nav tiesa

Cukura diabētu bērniem gandrīz nekad neizraisa pārtika, mītu par cukura lielo lomu diabēta attīstībā apgāž Latvijas Bērnu un jauniešu diabēta biedrības valdes priekšsēdētāja Ināra Pužule. “Diabēts ir epidēmija, kas pārņem pasauli. Tepat pie mums Latvijā katru gadu saslimst aptuveni 70 bērnu.”
Diabēta rašanās iemeslus zinātnieki vēl īsti nav noskaidrojuši, saka I. Pužule un apliecina – visbiežāk diabētu nerada konfektes un citi saldumi. “Mūsdienās ir izplatīti stereotipi, ka hamburgeri un kokakolas ir pie vainas, bet tā nav tiesa.” Zinātnieku domas dalās, tiek pieļauti varianti, ka slimības saknes meklējamas psiholoģiskos pārdzīvojumos – zaudējumos, traģēdijās vai pat vīrusos. Bērniem saslimšanas iemesli un izpausmes atšķiras.

Diabētam ir divas galvenās formas. Ar pirmā tipa diabētu saslimst galvenokārt bērni un pieaugušie vecumā līdz 40 gadiem. Šā tipa diabētu nevar pilnībā izārstēt, bet var labi apārstēt un normalizēt cukura daudzumu asinīs, izvairoties no diabēta komplikācijām. Pārsvarā visi bērni, kuri slimo ar diabētu, ir šīs grupas slimnieki. Diabētu ārstē ar regulārām ikdienas insulīna injekcijām. Pati piemērotākā ir intensificēta insulīna ievadīšana – īsas vai ātras darbības insulīns pirms lielākām ēdienreizēm un pagarinātas darbības insulīns pirms gulētiešanas vai no rīta. Svarīgs ir veselīgs, sabalansēts uzturs, fiziskās aktivitātes. “Mammas cer, ka ar laiku radīsies ārstēšanas iespējas, tomēr pagaidām tālāk par pētījumiem nav tikts. Vecāki vēršas pie dziedniekiem un homeopātiem, tomēr tas īsti nelīdz. Mazi bērni situāciju neuztver traģiski, bet nobīstas, redzot, ka mamma raud,” novēroto stāsta I. Pužule. Pirmā tipa diabēts prasa insulīna injekcijas piecas reizes dienā vai arī insulīna sūknīša izmantošanu.
Ar otrā tipa diabētu saslimst aptuveni pēc 40, 50 gadu vecuma. Arī šajā gadījumā veselīgs uzturs ar piemērotu enerģētisko vērtību un fiziskās aktivitātes palīdzēs. Tas uzlabo insulīna darbību. Var nākties lietot cukura daudzumu asinīs pazeminošus medikamentus. “Agrāk bija pieņēmums, ka bērni ar šā tipa diabētu neslimo, taču kopš 2009. gada tiek reģistrēti gadījumi. Domāju, ka pie bieži pavadošās aptaukošanās pārsvarā vainojami vielmaiņas procesi. Kaut arī bērni daudz ēd čipsus un hamburgerus, viņi arī tikpat daudz kustas un ir aktīvi,” spriež I. Pužule. Tomēr ēšanas paradumi, viņasprāt, arī nav mazsvarīgs faktors, jo ģimenēs mainījusies ēšanas kultūra. Lielās aizņemtības dēļ vecāki biežāk gatavo pusfabrikātus, cīsiņus, pelmeņus un līdzīgas maltītes, tomēr zinātnisks apstiprinājums saistībai joprojām nav, teic biedrības valdes locekle.

Pēdējos gados diabēta slimnieku dzīve ir daudz atvieglotāka nekā agrāk, mierina biedrības vadītāja. Insulīna injekcijas sniedz iespēju vairs tik būtiski neierobežot ēdienkarti un saprāta robežās pieļaujami ir gandrīz visi produkti. Bērniem dienā nākas uzņemt divu veidu insulīnu – ātrās iedarbības un bazālo insulīnu. Pieejami arī insulīna sūkņi, tomēr tie ir ļoti dārgi un valsts tos nekompensē, stāsta I. Pužule. Līdztekus aptuveni sešas līdz septiņas reizes dienā cukura līmenis jāpārbauda, jāskaita maizes vienības un citi rādītāji. “Kad cukura rādītāji ir zem atzīmes pieci, četri vai trīs – tā ir hipoglikēmija. Tādā gadījumā, lai nesāktos reiboņi, nespēks un ģīboņi, obligāti jāuzēd vai jāiedzer kas salds, piemēram, tēja ar medu. Hiperglikēmija jeb augsts cukura līmenis ir tad, ja mērījumi parāda skaitli virs 20. Tā ir vesela zinātne, bērni to apgūst kopā ar vecākiem, ārsti katram izstrādā atsevišķu plānu. Tas nav desmit minūšu jautājums.”
Mediķiem izglītības iestādēs tiek rīkotas apmācības – kā rīkoties, kad grupiņā vai klasē ir diabēta slimnieks. “Tagad bērnudārzos pat trīs gadus jauniem bērniem jāinjicē insulīns. Ir mācību iestādes, kurās atsakās to darīt, tad vecākiem nākas braukt un darīt to pašiem.”
Jautāta, kā profilaktiski pasargāt atvasi no cukura diabēta, I. Pužule skaidro, ka īsti no tā izvairīties nevar. “Tas nāk kā zibens spēriens. Manam dēlam 14 gados sākās pēkšņa trīs dienu ilga temperatūra. Kad tā mitējās, sākās diabēta pazīmes – lielas slāpes, pastiprināta urinēšana, iestājās miegainība un apātija.” Uzskaitījusi tipiskākās pazīmes, I. Pužule uzsver, ka ļoti svarīgi tās laikus pamatīt, jo citādi slimība iet dziļumā un var izraisīt pat samaņas zudumu. “Domāju, ja sāksim baidīties un neko saldu neēst, dzīvosim stresā, kas arī ir ļoti kaitīgi.”

uzziņai

Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras pamatpazīme ir paaugstināts cukura jeb glikozes daudzums asinīs. Glikoze ir organisma enerģijas avots, ko šūnas izmanto enerģijas iegūšanai.
AVOTS – www.diabets.lv

uzziņai

Pirmā tipa diabēta pazīmes:
◆ bieža urinācija
◆ sausa mute un nepārvaramas slāpes
◆ izteikts nogurums
◆ bada sajūta
◆ nervozitāte, uzbudinājums
◆ svara zudums

Otrā tipa diabēta pazīmes:
◆ nogurums bez redzama iemesla
◆ neizskaidrojams svara zudums
◆ slāpes
◆ bieža urinācija
◆ redzes pasliktināšanās
◆ tirpšanas sajūta, “skudriņas kājās”
◆ lēna brūču dzīšana un strutojošas infekcijas

AVOTS – www.diabets.lv

PIEREDZE

Manai deviņus gadus jaunajai meitai diabēts ir kopš četru gadu vecuma. Sākumā bija ļoti grūti atgūt ierasto dienas ritmu. Bērnudārzā no mums baidījās. Pagāja trīs mēneši, kamēr sakārtojām šo jautājumu un tikām citā dārziņā. Esam nomainījuši trīs medmāsas, līdz atradām labu un rūpīgu. Tagad meita mācās otrajā klasē, ar insulīna pumpīti mūsu ikdiena ir atvieglotāka. Protams, jāseko līdzi ēdienam un fiziskajām aktivitātēm, bet nav jāspricē insulīns piecas reizes dienā. Šis sūknītis ar katedru tiek pievienots pie vēdera un pa kanāliņu ieplūdina insulīnu. Peidžera izmēra ierīci piepilda reizi trīs dienās, un tā noteiktās dienas stundās ievada noteiktu daudzumu insulīna organismā. Ierīci iespējams arī noņemt un pilnvērtīgi piedalīties fiziskajās aktivitātēs. Skolā katru rītu pulksten 9 māsiņa meitai izmēra cukura līmeni un sazinās ar mani, mēs vienojamies, kā rīkoties, cik vienību injicēt. Insulīna pumpīša izmaksas svārstās no diviem līdz četriem tūkstošiem eiro. Katru mēnesi nepieciešami 150 eiro aparāta izejmateriāliem. Tomēr tas ir labs ieguldījums, kas arī samazina nepieciešamo ikdienas adatu dūrienu skaitu, kas bērnam ir svarīgi. Arī ar visu pumpīti nākas sešas reizes dienā durt pirkstiņā, lai pārbaudītu cukura līmeni. Ja diabētu pieņem kā neizbēgamu faktu un tāpēc pārāk neierobežo bērnu, viss ir kārtībā, jo tā nav pati ļaunākā slimība, kas var būt.
MAMMA DACE

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Cukura diabētu nerada cukurs

Kategorijas