„Lācīšos” audzēs rudzupuķes

2015. gada 26. februāris 00:00

1062

Daudznozaru saimniecība nemitīgi meklē un rod jaunas tirdzniecības nišas

Galgauskas pagasta daudznozaru zemnieku saimniecībā „Lācīši” iegūst ne tikai zālāju, bet arī rudzupuķu sēklas. Pirmie rudzupuķu sēklu paraugi jau ir nosūtīti uz Vāciju, kur tiem tiks veiktas analīzes. Saņemot pozitīvu vērtējumu, rudzupuķu sēklas saimniecībai pavērs vēl vienu jaunu biznesa nišu.
„Lācīšu” saimnieks Stanislavs Gžibovskis stāsta, ka rudzupuķu sēklu ieguve bijusi nejauša. „Četru hektāru platībā iesējām ziemas rapsi, bet tas slikti pārziemoja. Laukā bija saziedējis ļoti daudz rudzupuķu. Sākumā par šo lauku nokautrējāmies, bet tad no Priekuļu izmēģinājumu un selekcijas stacijas atbrauca zinātniece, kura nebeidza vien priecāties par skaisto lauku. Arī uz Gulbenes Novada svētkiem šajā laukā tika plūktas rudzupuķes. Zināju, ka Liepājas pusē ir firma SIA „Krastmaļi sēklas”, kas arī nodarbojas ar zālāju sēklu audzēšanu, kā arī gatavo sēklu maisījumus zālieniem. Rudzupuķu sēklas firma importē no Vācijas. Mums kopīgi radās ideja, kāpēc sēklas jāieved par lielu naudu, ja tās iespējams iegūt pašiem, tāpēc ziemas rapsi nokūlām kopā ar rudzupuķēm. Tad atdalījām rapša, rudzupuķu un nezāļu sēklas. No četriem hektāriem izdevās iegūt 350 kilogramus tīru rudzupuķu sēklu,” stāsta S.Gžibovskis. Saimnieks uzskata, ka izdevies iegūt lielu daudzumu šo sēklu. No „Krastmaļi sēklām” saņemts piedāvājums rudzupuķu sēklas eksportēt uz Vāciju, kur tiek gatavots ziedu sēklu maisījums no sešpadsmit komponentiem. Sēklu paraugi uz Vāciju jau ir aizsūtīti. Tiklīdz tiks saņemts sēklu novērtējums, maisi ar rudzupuķu sēklām ceļos uz Vāciju. Starp „Krastmaļi sēklām” un „Lācīšiem” pastāv vairāku gadu sadarbība, jo „Krastmaļi sēklas” uz Galgausku brauc pēc dažādām zālāju sēklām. Vairāk nekā divdesmit gadus „Lācīšos” audzē sertificētu timotiņa, sarkanā āboliņa, viengadīgās airenes, pļavas auzenes, ganību airenes un citu zālāju sēklu.

„Cilvēki ir kļuvuši slinkāki. Vairs negrib tik cītīgi pļaut zālienus un mauriņus, bet labāk izvēlas iegādāties tādu sēklu maisījumu, kas sastāv no dažādām puķēm, kas pakāpeniski zied visu vasaru. Šie maisījumi ir ļoti pieprasīti. Bez rudzupuķēm sēklu maisījumā ir lauka ilzīte, tīruma kliņģerīte, tīruma zilausis, Venēras spoguļpuķe, tīruma neaizmirstulīte, zīda magone, tīruma vijolīte un citas. Atliek tikai maisījumu iesēt un par zālāju aizmirst, jo tas jānopļauj tikai vienu reizi,” stāsta Stanislavs. Saimnieks plāno, ka arī šogad rudzupuķu sēklas tiks iegūtas no sākotnējās četru hektāru platības, kur tās pašas ir jau piesējušās.
„Uzskatu, ka šodienas ekonomiskajā situācijā pastāvēs tikai tie, kas spēs mainīties. Lauksaimniekiem nemitīgi ir jāmeklē tādas jaunas tirgus nišas, kur piedāvātajam produktam ir pieprasījums. Ja saimniecība nodarbojas tikai ar vienu lauksaimniecības nozari, piemēram, piena lopkopību, tad, apzinoties, ka par piena kilogramu maksā maz, ir jādomā, kur un kā vēl kaut ko nopelnīt. Tāpēc uzskatu, ka rudzupuķu sēklu ieguve varētu būt vēl viena iespēja papildus nopelnīt. Tāpēc jau man ir daudznozaru saimniecība, kurā tiek audzēti gan pārtikas, sēklas un lopbarības graudi, gan zālāju sēklas un rapsis, gan ir izvērsta piena lopkopība. Sēklai esam sākuši audzēt arī zirņus. Ir sagatavotas 27 tonnas zirņu, kurus var iegādāties. Saimniecībā tos pērn audzēju desmit hektāru platībā,” stāsta S.Gžibovskis. Šajā pavasarī viņš ļausies vēl vienam jaunam izmēģinājumam – tiks sēta vasaras tritikāle (rudzu un kviešu krustojums), kas ir mazprasīga augsnei, bet dod labu ražu.
„Lācīši” ir zemnieku saimniecība, kas veiksmīgi tiek galā ar 1,5 tūkstošiem hektāru zemes. Šogad ir plānots palielināt zālāju sēklu apjomu. Īpaši sarkanajam āboliņam tiks atvēlēta lielāka platība. Tas ir saistīts ar zaļināšanas prasību ievērošanu. Tās nosaka, ka saimniecībā vienai kultūrai var atvēlēt 75, divām – 95 procentus, bet 5 procentiem jābūt zaļajām platībām, kurās jābūt tauriņziežiem. Par tiem tiek piemaksāts, kā arī tauriņzieži ielabo augsni. S.Gžibovskis aprēķinājis, ka arī graudaugi audzējami tādās platībās, lai varētu nodrošināt saimniecību ar lopbarību, iegūtu sēklu, kā arī lai graudus varētu pārdot, bet par saņemto naudu iegādāties minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Lai varētu palielināt zālāju sēklu ieguvi, šobrīd tiek veikta rekonstrukcija sēklu attīrīšanas un kaltēšanas cehā. Saimniecībā tās pastāvēšanas laikā ir īstenoti 11 apjomīgi projekti. Saimnieks pagaidām neatklāj, bet min, ka ir iesniegts vēl viens jauns projekts, kas ir saistīts ar zālāju sēklas sagatavošanu. „Ceru, ka projekts tiks atbalstīts un sēklu ražošanu varēsim dubultot,” piebilst S.Gžibovskis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

„Lācīšos” audzēs rudzupuķes

Kategorijas