Beļavas sāga: kā grāvis par upi pārtapa

2015. gada 3. marts 00:00

1117

Zemes īpašniece piespiež pašvaldības darbiniekus noskaidrot, kur sākas Mudaža

Pirms astoņiem gadiem grāvis, kas atrodas beļavietes Līgas Sarkanes zemes īpašumā, pašvaldības dokumentos pēkšņi ieguva upes – Mudažas – apzīmējumu. Turklāt upei noteikta 50 metru aizsargjosla, kurā saimniecei aizliegts cirst kokus. Viņa ir nolaidusi rokas, ierobežojumi bremzējuši jebkādu īpašnieces saimniecisko darbību savā zemē.
L.Sarkanei uz rokas ir mērnieku parakstīti dokumenti ar zīmogiem, kuros viņas zemē nav nekādas upes. Visu mūžu dzīvodama Beļavā, sieviete tikai mūža otrajā pusē uzzinājusi, ka pagastam cauri tek tāda Mudaža. “Es pat tādu nosaukumu nebiju dzirdējusi,” saka L.Sarkane.
“Tā ir manis apzināta mocīšana,” “Dzirkstelei” par ieilgušo konfliktu ar vietējo pašvaldību saka beļaviete Līga Sarkane. Viņa novada domei esot paziņojusi, ka nemaksās nekustamā īpašuma nodokli par 30 hektāriem savas zemes Beļavas pagastā tik ilgi, kamēr netiks atcelts netaisnīgais 2006.gada Beļavas pagasta padomes lēmums, kas grāvi pārdēvējis par Mudažas upi. Īpašniecei iekrājies nekustamā īpašuma nodokļa parāds tuvu 2000 eiro. “Nodoklis ir jāmaksā!” “Dzirkstelei” situāciju komentē Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš.
“Minētā persona ilgstoši nav maksājusi nekustamā īpašuma nodokli par sev piederošo nekustamo īpašumu, līdz ar ko ir izveidojies ievērojams nekustamā īpašuma nodokļa parāds. Liela daļa no parāda ar domes lēmumu ir nodota zvērinātam tiesu izpildītājam piespiedu piedziņai,” “Dzirkstelei” stāsta novada domes jurists Sandis Sīmanis. Viņš piebilst, ka pašvaldība no laikā nenomaksātā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina likumā noteikto nokavējuma naudu un ar atsevišķu domes lēmumu nav tiesīga noteikt nokavējuma naudu pēc saviem ieskatiem, ko arī līdz šim nekad nav darījusi. Nekustamā īpašuma nodokļa parāds sastāv no pamatparāda summas un nokavējuma naudas. “Minētajai personai nekustamā īpašuma nodoklis vairākkārt ir ticis aplikts ar papildlikmi 1,5 procentu apmērā no kadastrālās vērtības sakarā ar to, ka attiecīgais nekustamais īpašums nav bijis kopts, kā to paredz normatīvie akti,” skaidro S.Sīmanis.
Gulbenes novada domes mājas lapā lasāms, ka 13 kilometrus garā Mudaža Beļavas pagastā ir Gaujas baseina upe. Tieši upes garums nosaka, ka tai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nevis 10, bet 50 metru aizsargjosla. Tāpēc diskusija esot par to, vai Akmeņ-upīte ir Mudažas pieteka vai arī tālāk tā pārtop par Mudažu, “Dzirkstelei” skaidro novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis. Faktiski strīds esot par to, kur sākas Mudaža un cik tā ir gara. Ja tā būtu īsāka par 10 kilometriem, tad arī aizsargjosla uzreiz sarautos līdz 10 metriem. “Ja nebūtu tās 50 metru aizsargjoslas Mudažai, nebūtu diskusiju,” “Dzirkstelei” saka novada domes teritorijas plānotāja Marta Mikolaja.
Viņa atklāj, ka jau 2002.gadā Mudažas upe bijusi iezīmēta Gulbenes rajona padomes izstrādātajā teritorijas plānojumā Beļavas pagastā atbilstoši Valsts zemes dienesta izsniegtajai topogrāfiskajai kartei. Taču šie dati nesakrīt ar dokumentiem, kādi uz rokas ir zemju īpašniekiem. “Tas gan ir fakts,” konstatē M.Mikolaja.
M.Mikolaja pati skaidro situāciju ar un ap Mudažu jau piecus gadus, taču vēl līdz galam skaidrības nav. M.Mikolaja ir pieprasījusi papildu informāciju no Ģeotelpiskās informācijas aģentūras saistībā ar Gulbenes novada topogrāfisko karti. Aģentūrā iegūtās ziņas neapstiprina un nenoliedz nevienu no versijām par Mudažu. Tālāk M.Mikolaja ir meklējusi atbildes uz saviem jautājumiem Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Tur sniegtās Mudažas iztekas koordinātes sakritušas ar pašvaldības plānojumā iezīmēto atainojumu un ar Ģeotelpiskās informācijas aģentūras izsniegto topogrāfisko karti. Taču arī šajā aģentūrā ir nopietni pieķērušies Mudažas problēmai un pacēluši augšā šīs teritorijas kartes no Livonijas laikiem, lai konstatētu, kur tieši atrodas šī upe. Izrādās, ka senākajās liecībās Mudažas vispār nav. Rezultātā, kā secina M.Mikolaja, aģentūrā tika apšaubīta pašu iepriekš sniegtā informācija. Tāpēc jautājums par Mudažu joprojām esot dienas kārtībā.
“Pašvaldība nebūs tā, kas noteiks, kur tā upe atrodas vai neatrodas. Prasīsim vēlreiz Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai, kā tad mums pašvaldības plānojumā šī Mudaža ir jāiezīmē,” saka M.Mikolaja.

Par Līgu Sarkani

◆ Virtuālajā enciklopēdijā “Latvijas ļaudis” ir lasāms, ka 64 gadus vecā L.Sarkane ir dzimusi Ozolkalna ciemā (tagad Beļavas pagastā) Augulienas apkārtnē. Viņa saimnieko “Vecdumpos”, kas ir dzimtas mājas kopš 1898.gada. L.Sarkanes radinieki ir pārcietuši izsūtījumu uz Sibīriju 1949.gada politiskajās represijās. Sieviete savu senču zemi ir atguvusi Latvijas atjaunotajā brīvvalstī.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Beļavas sāga: kā grāvis par upi pārtapa

Kategorijas