Tautas tērpus atrādīs Dziesmu svētkos

2015. gada 3. marts 00:00

639

Top 14 pašu rokām darināti tērpi

Cilvēki arvien vairāk vēlas paši ar savām rokām darināt sev tautas tērpu, tādējādi sajūtot saikni ar savām senču saknēm un garu. Visbiežāk viņi izvēlas tā novada tautas tērpu, kur paši ir dzimuši vai kur meklējamas dzimtas saknes. Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studijas „Sagša” telpās vakaros studijas pieredzējušajām meistarēm piepulcējas vēl 14 dalībnieces, kuras apņēmušās darināt tautas tērpu, sākot ar zeķēm, beidzot ar galvassegu.
Tautas tērpa darināšana uzskatāma par seno tradīciju pārmantojamību. Viens ir uzrakstīt projektu, saņemt finansējumu un iegādāties jau gatavu tautas tērpu, bet te viss notiek dabā. Pirms ķerties pie tautisko brunču, jostas aušanas, blūzes izšūšanas, ņiebura, villaines, galvassegas darināšanas un zeķu adīšanas, vispirms ir jāuzzina daudz jauna, tāpēc pagājušās nedēļas pievakarē studijas nelielā telpa līdzinājās rosīgam bišu stropam. Tika pārcilātas dažādu rokdarbu grāmatas, rūpīgi pētīti raksti, salīdzinātas un saskaņotas krāsas. Tika izzinātas pat tautas tērpa nēsāšanas tradīcijas. Pieredzējušo meistaru padomi gluži kā bultas šaudījās no viena telpas gala uz otru. Kamēr uz vienām stellēm dažas grupas dalībnieces sagatavoja visu, lai varētu ķerties pie aušanas, uz otrām centimetru pa centimetram garumā stiepās tautiskajiem brunčiem vajadzīgā auduma gabals. Izrādās, lai tautiskajiem brunčiem varētu veidot ieloces, ir jānoauž aptuveni trīs metri auduma.

„Esmu patīkami pārsteigta, ka tad, kad izziņojām par iespēju pašām darināt tautas tērpu, pieteicās 14 interesentes. Neviena no viņām nav pārdomājusi vai nobijusies. No savas puses varu uzteikt dalībnieces par viņu lielo interesi un atbildības sajūtu. Bija brīdis, kad es pati nedaudz šaubījos, vai ieceri izdosies īstenot dzīvē, jo visas dalībnieces strādā arī tiešo darbu, bet tagad ir liels gandarījums par visu. Idejas vēsturiskais sākums rodams pagājušā gada pavasarī, kad Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta izstāde. Tad arī izskanēja doma par šādu iespēju. Mūsu mērķis ir iet lielo Dziesmu svētku gājienā pašu darinātā tautas tērpā,” atklāj Tautas lietišķās mākslas studijas „Sagša” vadītāja Biruta Akmentiņa. Izrādās, ka ne visas grupas dalībnieces nolēmušas aust svītrainos brunčus. Tiks austi arī rūtaini brunči vai pat bez jebkāda raksta, tāpēc tiem audekla uzvilkšana stellēs ir pavisam citādāka.

To atzīst visas dalībnieces, tikai tad, kad ir aizvadīta kārtējā darbdiena un padarīti mājas darbi, var pievērsties ieceres īstenošanai. Viņas ielāgojušas arī trīs galvenos baušļus, kas jāievēro, greznojoties tautas tērpā. Dalībnieces cītīgi strādā arī mājās, bet uz studiju nāk, lai austu un smeltos padomu. Atliek tikai apbrīnot, cik raiti ar skolotājas Aijas Miķelsones roku zibinātajām adāmadatām top zeķe mežģīņu adījumā. Kāds prieks staro no visu dalībnieču sejām!
Gulbeniete Daiga Bleikša atklāj, ka sapņojusi, kā pati noaudīs tautisku segu, bet, uzzinot, ka varēs darināt arī tautas tērpu, Daiga sapratusi, ka arī viņai to vajag. „Man ļoti patīk rokdarbi. Ja ar tiem varētu pelnīt, es atteiktos no valsts darba un tos vien strādātu. Gandrīz jau esmu tikusi galā ar tautisko blūzi. Tā vēl tikai jāsašuj. Godīgi sakot, baltie darbi man no visiem rokdarbiem saista vismazāk, bet, ja vajag, nav problēmu. Man patīk aust, zeķu adīšana vispār ir ierasta nodarbe. Ja vien ražotu izturīgākus diegus, nebūtu nekādu problēmu,” saka Daiga.

Skolotāja Baiba Dzērve kopā ar kolēģi Ingu Kadili abas cītīgi nītī audumu. Tikai no malas raugoties, kādam nītīšana var šķist pašsaprotama, tomēr ir jāzina, kā pareizi turēt rokās diegu, kā to izvilkt caur nīts aci un tamlīdzīgi. „Mājas kārtībā pagājušajās Lieldienās uzvilku stilizētu tērpu, kas nedaudz līdzinājās tautas tērpam. Visi bija ļoti pārsteigti, bet es jutos ļoti labi. Man to lūdza atnest arī uz studiju. Pēc tā, kā, to ieraugot, reaģēja meistares, sapratu, ka tas stāv tālu no īsta tautas tērpa,” smejas Baiba. „Pamazām iepazinos ar visu un sapratu, ka šis process ir ļoti radošs. Sākumā domāju, ka audīšu Galgauskas tautiskos brunčus. Savulaik kaimiņiene man uzdāvināja Latgalei raksturīgu šalli. Sapratu, ka es to gribu nēsāt. Pētot dažādas grāmatas, nejauši atklāju, ka Latgales tautas tērpiem arī ir šādas šalles. Intuitīvi izvēlējos arī brunču rakstu. Tajā nav neviena melna dzīpara. Protams, mājās saņēmu jautājumus, kur es došos tautas tērpā, ka tas glabāsies tikai skapī, kur to ēdīs kodes un tamlīdzīgi. Esmu izlēmusi, ka to uzvilkšu savā sešdesmit gadu jubilejā. Lai gan šo to jau protu, tomēr man šis ir liels izaicinājums, jo arī zeķes vienmēr ir adījusi vīramāte. Visu jau var iemācīties, bet šobrīd jūtos tikai pašā ceļa sākumā,” atzīstas Baiba. Viņa piebilst, ka kopīgā darbošanās palīdz kaut uz dažām stundām attālināties no ikdienas problēmām.
Savukārt Inga atšķirībā no pārējām grupas dalībniecēm darinās tumši zilo arheoloģisko tērpu. „Ka man tāds reiz būs, par to biju pārliecināta, bet pie darba ķēros tajā brīdī, kad šī mērķa sasniegšanai biju gatava, nevis tāpēc, ka tautas tērps visapkārt ir modē. Manuprāt, darot to, kas patīk un ir interesants, nekas nešķiet grūts. Tērpam apakšu jau pati savām rokām esmu uzšuvusi. Vīrs Dailis un bērni mani ļoti atbalsta un priecājas par paveikto. Mēs arvien vairāk no pūra lādēm velkam laukā savu senču gudrību.,” saka Inga.
Studijas dalībniece Maiga Dolgā, kura ierāda baltos darbus, uzskata, ka nekad nebūs tā, ka cilvēkam patiks absolūti visi rokdarbi. ”Te visi ir vairāk vai mazāk vienādi, tāpēc nav jākaunas, ja kaut kas jāiemācās no jauna. Ļoti gribētos, lai vismaz kāda no šīs grupas dalībniecēm vēlāk papildinātu un atjauninātu arī studijas kolektīvu,” vēlas Maiga. Savukārt Aija Auzāne, kura ir adīšanas speciāliste, bilst, ka adīšana, kas vienam iet no rokas, otram ir īsta Morzes ābece. „Uzskata, ka visgrūtāk ir izadīt zeķes papēdi, bet, lai nokļūtu līdz papēdim, arī tā ir diezgan liela problēma. Lai zeķes atbilstu tautas tērpam, to adīšana ir specifiska. Tās var adīt no linu diegiem. Tad šis process šķiet sarežģīts. Var izmantot arī smalku vilnas dziju vai kokvilnas diegus. Ir nācies zeķi izārdīt un visu sākt no gala, līdz viss izdodas. Es brīnos, cik daudz pie manis vēršas pēc padoma. Manuprāt, paša rokām izgatavotam tautas tērpam ir pavisam cita vērtība,” saka A.Auzāne.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tautas tērpus atrādīs Dziesmu svētkos

Kategorijas