Nav viegli atrast strādniekus, kam uzticēties

2015. gada 5. marts 00:00

3179

Nav viegli atrast strādniekus, kam uzticēties

„Dālderi” nav vienīgais uzņēmums, kur darbā pieņem ārzemniekus. „Daudzi sūdzas, ka laukos valda bezdarbs. Protams, tā ir, bet darbu atrod tie, kuri saņemto algu nepārvērš grādīgo dzērienu pudelēs. Esmu stingrs šajā jautājumā. Ja man jāizvēlas, pieņemt darbā ārzemnieku, kurš ir gatavs strādāt, vai cilvēku, kas visu dara pa roku galam, izvēlos ārzemnieku. Stradu ciemā ir pilns bezdarbnieku, bet, ko pieņemt darbā, nav. Cilvēki, kuri nebaidās no darba, jau ir gados. Gados jaunie - aizbrauc. Kas nāks viņu vietā? Tikai ārzemnieki,” uzskata „Dālderu” saimnieks Aigars Malcāns.
“Dālderu” saimnieks Aigars Malcāns ar rumāņa Georgija Oteas attieksmi pret darbu ir ļoti apmierināts. „Georgiju uz Latviju atveda mīlestība. Viņa draudzene, kura ir latviete un dzīvo Strados, ar kuru Georgijs iepazinies Itālijā, pirms dažiem mēnešiem interesējās, vai „Dālderos” ir vajadzīgs strādnieks. Bilda, ka vīrs meklē darbu, tikai viņš esot ārzemnieks. Bažījos, kā varēšu ar viņu saprasties, bet izrādījās, ka Georgijs, ko mēs saucam par Džordžu, latviski saprot itin labi,” stāsta darba devējs.

Georgijs ir dzimis Rumānijas laukos, kur viņa tēvs savulaik strādājis kopsaimniecībā, bet tad tā izjukusi. Vecāku mājās tiekot turētas govis, zirgi un citi mājlopi. Vīrietis izskolojies par gaļas pirmapstrādes speciālistu un Rumānijā kādu laiku strādājis lielā kautuvē, bet tad piecus gadus pavadījis Itālijā, strādājot celtniecībā, kur ļoti daudz nācies veikt flīzēšanas darbus. „Man ļoti patīk Latvija! Pat labāk nekā Rumānija, lai arī tur ir skaista daba. Es te jūtos labi. Arī latviski nedaudz saprotu. Strādājot pie Aigara, esmu drošs, ka noteiktā datumā katru mēnesi saņemšu algu, ka tiek samaksāti arī visi nodokļi. Itālijā strādājot, kad darba devējam sacīju, ka gribu naudu, viņš man atbildēja, ka neesot, lai es pagaidot. Te tā nav. Latvijā ir arī skaistas sievietes,” smejas Georgijs, kurš gādā par barības izdalīšanu govīm un telēm. Viņš gādā par to, lai lopi fermā būtu pabaroti. Vasarā Georgijs tāpat kā otrs viņa kolēģis pildīs gana pienākumus „Te ir super!” smejas rumānis.

„Dālderu” novietnē ir izmitinātas slaucamās govis un audzējamās teles. Aigars lepojas, ka ganāmpulkā ir arī Latvijas brūnās šķirnes govis. Saimniekam ir būtiski, lai visi lopi būtu ar izteiktām šķirnes īpašībām un kvalitāti. Ar lepnumu viņš stāsta, ka fermā esot govis, kam ir jau desmitā laktācija, bet pienu joprojām dodot tādā daudzumā, ka neesot vajadzības šīs govis izbrāķēt. Pienu saimniecība pārstrādei nodod akciju sabiedrībai „Smiltenes piens” un ir apmierināta ar sadarbību. Vidējais izslaukums no govs gadā ir pat vairāk nekā 4000 kilogramu. „Domāju, ka šis gads gan būs tikpat smags kā 2009. Lauksaimniecības ministrs Jānis Dūklavs nesen mudināja, lai zemnieki meklē iespējas ražot jaunus produktus. Ko jaunu es varu ražot? Vienu brīdi domāju par gaļas lopu audzēšanu, jo kompleksā ir vēl neapgūtas telpas. No šīs ieceres, izpētot tirgu, tomēr atteicos. Tagad vienā ēkā audzēju cūkas. Sāku audzēt sivēnus gaļas ieguvei savām vajadzībām. Tad pārliecinājos, ka cūkas ir izdevīgi pārdot. Tagad ir vairākas sivēnmātes. Par barību cūkām nav jāraizējas. Piena un miltu pietiek. Cūku novietnē viss ir mehanizēts, tāpēc papildu strādnieki nav vajadzīgi,” bilst „Dālderu” saimnieks.

Aigars sevi uzskata par konservatīvu cilvēku un pat negrasās kādreizējā kolhoza liellopu kompleksa korpusu pārbūvēt tā, lai govis tajā brīvi pārvietotos, jo pārliecinājies, ka vecais – piesiešanas - paņēmiens ir sevi godam pierādījis. „Dālderu” govis vasarā iet ganos, lai gan daudzi uzskata, ka lopi jātur kūtī visu gadu. „Saule, svaiga zāle, vai tad govij var būt vēl kas labāks? Arī pienam pavisam cita garša. Ziemā pēc atnešanās govis barojam tikai ar sienu, jo saimniecībā ir labas siena pļavas. Tikai tad sākam izēdināt skābsienu. Nepeļu arī vītinātās zāles ruļļu barību, tomēr to vietā labāk tranšejās lieku skābsienu. Lai gan saimniecībā ir gan ruļļu tinējs, gan to griezējs, tas ir salīdzinoši lētāk nekā ruļļi,” spriež A.Malcāns. „Dālderos” gan lopbarībai, gan arī pārtikai audzē graudus, pašiem ir sava kalte un dzirnavas, kā arī graudu glabāšanas torņi, kuros iespējams iepildīt aptuveni 200 tonnas graudu.

„Dālderu” saimnieks neaizraujas arī ar lieliem bankas kredītiem. Ja arī nauda tiek ņemta, tad tikai, lai varētu atmaksāt projektā paredzēto līdzfinansējumu. Šobrīd aizdevumu nav vispār, jo tehnikas parka atjaunošana notiek par pašu līdzekļiem. Viens no lielākajiem projektiem saimniecībā ir apjomīgā siena šķūņa izbūve. „Mēs dzīvojam taupīgi. Pilis neesam uzcēluši, ar lepnām automašīnām arī nebraucam. Agrākā kompleksa ēkas ir tikai nedaudz jāpielabo, tad tās stāvēs vēl simts gadu. Saka, ka vecajās kūtīs neesot ventilācijas. Ir. Tikai logi jāatver. Tos gan esam nomainījuši. Arī nepārbūvēšu fermu, lai tajā varētu iebraukt ar modernu tehniku. Pērn iegādājāmies jaunu kombainu, bet arī veco uzturam kārtībā. Arī traktorus nenodzenam. Mums ir viss. Pluss, kas ļauj ietaupīt, ir tas, ka pēc profesijas esmu veterinārārsts, tāpēc šis pakalpojums nav jāpērk. Katru gadu noslēdzam ar plusa zīmi,” lepojas A.Malcāns.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nav viegli atrast strādniekus, kam uzticēties

Kategorijas