Notāru dienas šogad velta darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem

Desmitajās Notāru
dienās, kas iepriekšējā nedēļā notika visā Latvijā, Gulbenē notāru
birojā pēc konsultācijām vērsās aptuveni 30 apmeklētāji.
Pārsvarā tie bija gados vecāki ļaudis.
„Pie notāra vēršos
tad, kad ir nepieciešams veikt kaut kādas notariālas darbības.
Šodien, savas intereses vadīta, atnācu, lai rastu atbildi
jautājumam, kas saistās ar nekustamo īpašumu. Uzskatu, ka iespēja
divas reizes gadā par brīvu konsultēties pie notāra ir ļoti
laba,” saka birojā sastaptā gulbeniete.
Zvērināta notāre Baiba Jaunbērziņa stāsta, ka pirmajā dienā biroju apmeklējuši 25 cilvēki. Otrajā dienā apmeklētāju skaits bijis salīdzinoši mazāks. Līdzīga situācija bijusi arī pērn notikušajās Notāru dienās. „Lai gan šogad Notāru dienu galvenā tēma bija saistīta ar nekustamajiem īpašumiem, tomēr cilvēki, starp kuriem lielākā daļa bija vecāka gadagājuma, galvenokārt interesējās par testamentiem, dāvinājumiem, mantojuma tiesībām un tamlīdzīgi. Bija arī izņēmumi, kas uzdeva jautājumus par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem. Diemžēl Gulbenē cilvēku paliek arvien mazāk, tāpēc arī Notāru dienas bija mazāk apmeklētas,” saka B.Jaunbērziņa.
Kāds apmeklētājs no
Gulbenes interesējās, kāpēc divas personas nevar slēgt
savstarpējus darījumus, iztiekot bez notāra? Notāre paskaidroja,
ka, piemēram, ar nekustamajiem īpašumiem saistītie pirkumi un
pārdevumi, maiņas, dāvinājumi pēc pašreizējā normatīvā
regulējuma nav obligāti notariāli liecināmi. „Tas nozīmē, ka
mājās mēs apsēžamies pie galda. Viens pārdot, otrs pērk. Tiek
noslēgts līgums. Tomēr vienreiz pie notāra tomēr šajā gadījumā
ir jāatnāk, lai apstiprinātu nostiprinājuma lūgumu
zemesgrāmatai, kā arī lai notārs pārliecinātos, ka cilvēki
tiešām vēlas veikt šo darījumu. Pašā darījumā notārs
iesaistīts netiek,” skaidro B.Jaunbērziņa.
Tika uzdoti jautājumi arī par to, kā labāk rīkoties tad, ja, piemēram, māte vēlas norakstīt sev piederošo īpašumu dēlam, kā arī vēl citi jautājumi.
Latvijas Zvērinātu
notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča novērojusi, ka,
rīkojot Notāru dienas un par brīvu konsultējot Latvijas
iedzīvotājus, juridisko jautājumu sakārtošana iedzīvotājiem
bieži vien paliek novārtā. Pavirša attieksme pret juridiskiem
darījumiem, zināšanu un izpratnes trūkums, vēlme ietaupīt vai
apiet nodokļu maksājumus, tie ir tikai daži iemesli, kuru dēļ
iedzīvotāji pakļauj sevi drošības riskiem, īpaši veicot
darījumus ar nekustamo īpašumu.
„Visbiežāk dzirdam situācijas, kad jau par vēlu kaut ko labot, jo kādam ir izkrāpts mājoklis, nav samaksāta norunātā īpašuma cena, iegādātajā īpašumā mitinās īrnieki un vēl citas. Lielākajā daļā šādu gadījumu tiesībsargājošajām institūcijām nav iespēju palīdzēt cietušajiem,” brīdina V.Piziča.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"