Fotografē un atklāj putnu privāto dzīvi

2015. gada 10. marts 00:00

226

Izrādās, ka putnu privātā dzīve ir ārkārtīgi interesanta. Ar to vien, ka redzam mazo lidoni, kas apmeties koka zarā, būs par maz. Putni ir pacietīgi jāpēta, jāvelta daudz laika, lai iepazītu to paradumus, iemācītos atšķirt, atpazītu pēc dziesmas un tamlīdzīgi. To apliecināja arī novadnieki Edīte un Nikolajs Gorkini, kā arī ornitologs Elvijs Kantāns no Litenes pagasta, kuri ciemojās Gulbenes novada bibliotēkā, kur pavasara gaidās tika atklāta fotoizstāde „Mūsu spārnotie draugi”.
Izstādē iespējams apskatīt vairāk nekā 40 fotogrāfijas, kurās to autors N.Gorkins fiksējis kadrus no putnu dzīves, tam veltot trīs gadus. „Uz mūsu dzīvokļa balkona mieloties atlido vairāk nekā 30 putnu sugu pārstāvji. Esam rūpīgi izpētījuši putnu ēdienkarti un pārliecinājušies, ka putni ir gudri. Vismaz barības ieguvē. Esmu norūpējies, ka šogad mieloties ar sēkliņām, biezpienu, āboliem, speķi un vēl citiem kārumiem atlidoja salīdzinoši mazāk putnu nekā iepriekšējos gados. Tā arī nesagaidīju atlidojam dzilnu. Esmu pārliecinājies, ka starp putnu sugām pastāv dažādas savstarpējās attiecības. Piemēram, zīlītēm piemīt valdniecisks raksturs. Ja divi putni savā starpā strīdas, tad pārējie viņu sugas brāļi uz to noraugās no malas. To mēģināju atklāt arī savās fotogrāfijās. Kad pievērsos putnu fotografēšanai, devos pastaigā uz mežu. Pēc daudzu stundu garām pastaigām mājās atgriezos bez nevienas fotogrāfijas. Sapratu, ka mežā esmu tikai viesis, tāpēc nolēmu, ka aicināšu putnus ciemos pie sevis. Uz balkona ierīkoju putnu barotavas,” stāsta N.Gorkins.
Ornitologs Elvijs Kantāns ar savu pieredzi un vispusīgajām zināšanām papildināja šo fotoizstādi, kas no Gulbenes ceļos tālāk uz Rēzekni. Izstādes atklāšanas dalībniekus viņš iepazīstināja ar katra ornitologa „brāli” binokli, tālskati, globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS) un pastāstīja, kā ar to rīkoties. Priekšā tika celtas daudzas grāmatas par putnu sugām, to vērošanu, migrāciju, gredzenošanu un vēl daudz ko citu. Īpaši tika izcelta ornitologa „bībele” jeb „Putnu noteicējs”. Daudzus izbrīnīja fakts, ka Latvijā ir novērojamas 16 sikspārņu sugas, no kurām puse sugas pārstāvju ziemu pavada pagrabos, bet puse – migrē uz siltākām vietām. „Tikai vērojot, mēs putnus iemīlēsim, bet, lai tos aizsargātu, putni ir jāpēta. Putnus var pētīt septiņus mūžus. Man ornitoloģija ir visa dzīve. Nav jābūt profesoram, lai kaut ko darītu dabā. Ir tikai jāsāk darīt. Jāsāk ar pirmā putnu būrīša izgatavošanu,” saka Elvijs. Ornitologs novērojis, ka Gulbenes novadā ir aptuveni 90 īpaši aizsargājamo putnu sugas. Savukārt Latvija ir uzskatāma par stārķu lielvalsti, kā arī Latvijā mīt 20 procenti no visiem pasaules mazajiem ērgļiem.
Klausītājiem bija iespējams gūt informāciju arī par putnu migrāciju. Daudzi bija izbrīnīti, ka ir valstis, kur mums dažkārt apnicīgie stārķi, tiek uzskatīti par lielu delikatesi tāpat kā lakstīgalas. Tā ir viena no migrācijas problēmām. „Tieši tāpēc liela nozīme ir mikroliegumiem. Aizsargājot vienu putnu, mēs pasargājam vēl desmitiem citu putnu. Cilvēki interesējas, vai pašrocīgi var nojaukt stārķa ligzdu? Nevar, jo šī rīcība vispirms ir jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības inspekciju. Vai zinājāt, ka baltais stārķis ligzdu sāk veidot tikai trešajā ceturtajā dzīves gadā? Pirmos dzīves gadus viņš tikai blandās apkārt un mazliet patrenējas ligzdas veidošanā,” atklāj ornitologs, kurš, kā pats saka, par putniem varētu stāstīt dienām ilgi. ◆

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Fotografē un atklāj putnu privāto dzīvi

Kategorijas