Pārkāpt pāri problēmām

2015. gada 13. marts 00:00

1676

„Pie manis ierodas cilvēks un saka, ka viņam ir ideja, bet nav naudas, kā varam palīdzēt. Tad skaidroju, kur iespējams pretendēt uz Eiropas projektiem, ar kādām bankām sadarboties,” stāķēniete Linda Smagare stāsta par savu darbu, viņa palīdz cilvēkiem uzsākt savu biznesu. Linda ir SIA „Invex Fondi” Austrumu reģionālā centra vadītāja Gulbenē. Uzzinot par palīdzību, cilvēks sākot domāt, vai sākt idejas īstenošanu vai tomēr no tās atteikties. Linda novērojusi, ka pēdējā laikā lielāka daļa ideju autoru izšķiras par labu savas ieceres īstenošanai. Tomēr ir arī gadījumi, kad cilvēks tomēr atsakās no idejas, jo baidās no atbildības, no valsts likumdošanas, no nodokļu politikas un tamlīdzīgi. Pēc padoma pie Lindas vēršas cilvēki ne tikai Gulbenes novadā, bet arī Alūksnē, Balvos, Madonā.
„Mana darba specifika šobrīd tiešām ir radoša, lai gan savā būtībā esmu sistemātisks cilvēks. Man ir astoņu gadu pieredze grāmatvedībā. Grāmatveža darbs pamazām sāka šķist vienveidīgs, tāpēc izlēmu pievērsties kaut kam radošam un aktīvam, lai rastu lielākas komunikācijas iespējas ar cilvēkiem dažādās valsts struktūrās. To, ka no grāmatveža krēsla pārsēdos uz šo, neesmu nožēlojusi,” saka Linda.

Kur lai lido?
Lindai patīk idejas, kas ir saistītas ar dažādām sabiedriskajām aktivitātēm. Tie ir sabiedriskā labuma projekti, kas der vietējai sabiedrībai. „Es šobrīd esmu meklējumos, lai virzītu arī savu uzņēmējdarbību. Tiešajā darbā izeju posmu no idejas līdz investoram, lai saprastu, ko īsti gribu darīt. Noteikti tas būs saistīts ar ražošanu te pie mums uz vietas, jo braukt projām, lai savu ideju attīstītu kādā citā pilsētā vai pat valstī, es negribu.”
Linda uzskata, ka viņas vieta ir te, kur ir draugi, paziņas un tuvi cilvēki. Lai pārliecinātos, kā tas ir, dzīvot un strādāt ārzemēs, savulaik viņa aizbraukusi uz Kipru, kur nodzīvojusi nepilnu mēnesi un sapratusi, ka vēlas atgriezties Latvijā. Lindai ir savs spriedums arī par gulbeniešu iespējām. „Gulbenes moto ir „Pilsēta ar spārniem”. Lielākā problēma ir tā, ka nav jau kur lidot. Liela daļa jauniešu te saskata tikai bezdarbu, neredz attīstības iespējas. Es šim uzskatam gribu oponēt. Katra problēma ir risināma. Ja cilvēks būs aktīvs un gribošs kaut ko darīt, viņš problēmai pārkāps pāri un atradīs savu vietu dzimtajā pagastā vai pilsētā. Manā paziņu lokā ir cilvēki, kuri dara, cīnās un iet uz priekšu, bet ir arī tādi, kuri padodas. Pēdējā laikā esmu novērojusi, ka daudzi jaunieši, kuri savulaik aizbrauca uz ārzemēm, tagad raugās uz mājām, jo ir kļuvuši pieaugušāki un nopietnāki. Ir iekrājuši naudu un domā par sava biznesa attīstību,” prāto Linda. Viņa uzskata, ja Gulbenē būtu pretimnākošāka pašvaldība, te būtu daudz lielākas iespējas ražošanas, tirdzniecības un tūrisma attīstībai.

Politoloģija vai finanses
Ar mīlestību Linda runā par Stāķu pamatskolu, būdama skolas otrā izlaiduma audzēkne. Joprojām par draugu un autoritāti viņa uzskata kādreizējo klases audzinātāju Astrīdu Vilciņu. „Man viņa iemācīja būt mērķtiecīgai, vienmēr par visu izspriest loģiski, nebaidīties no tiešuma. Tāpēc varu teikt, ka jau pamatskolas laikā man bija skaidrs mērķis, ka mācīšos vidusskolā, tālāk studēšu augstskolā. Daudz man palīdzēja arī vecāki. Skolas gadi nebija viegli, bet Astrīdas un ģimenes dēļ es šodien esmu Gulbenē un soli pa solim tiecos uz priekšu, uz augšu. Vienmēr esmu bijusi aktīva, tāpēc tiku pamanīta. Aktīvi iesaistījos arī kultūras dzīvē un ilgus gadus spēlēju teātri. Tas tagad ļoti palīdz mārketinga projektu pārdošanā, jo zināmā mērā ir jābūt gan psihologam, gan aktierim,” Linda raksturo sevi.
Skolas gados viņa nevarējusi izšķirties starp divām profesijām – politoloģiju un finansēm. Politika Lindu interesē joprojām, tāpēc viņa nepiekrīt uzskatam, ka jauni cilvēki neinteresējas par politiku. Viņas tētis bijis tas, kurš meitai ieteicis pievērsties ekonomikai un finanšu jautājumiem. Linda paklausījusi un iestājusies Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, iegūstot profesionālo bakalaura grādu finanšu vadībā. Viņa nevienu brīdi nav nožēlojusi, ka paklausījusi tētim. Šobrīd Linda aktīvi interesējas arī par pašvaldības struktūru un darbu. „Maigi sakot, es neizprotu to bardaku, kas tur notiek. Savulaik jaunieši sanācām kopā un izveidojām deputātu kandidātu sarakstu „Sabiedrība citai politikai”, lai arī kandidētu pašvaldību vēlēšanās. Intars Liepiņš no šī saraksta kļuva par novada domes deputātu. Uzskatu, ka mūsu pašvaldības struktūrā strādā cilvēki gados, kuriem ir padomju laika domāšana. Šiem cilvēkiem ir augsta atbildības sajūta, bet viņiem pietrūkst prasmes domāt inovatīvi, pietrūkst citādāka skatījuma uz problēmām. Tas nav tikai mūsu pašvaldībā vien. Man ļoti gribētos redzēt novada domē jaunus cilvēkus, kuri tur ienestu jaunas vēsmas,” saka Linda.

Galvenais – būt godīgam
Viņa vienmēr cenšas ievērot godīguma principu. Linda novērojusi, ka daļā sabiedrības pietrūkst godīguma. Viņa pieļauj, ka cilvēkus sabojājusi naudas garša. Arī savulaik, Aigara Kalvīša varas laikā, pārlieku lielais kreditēšanas bums, kad nauda burtiski tikusi sviesta pakaļ cilvēkiem. „Psiholoģiskā spriedze kredītņēmējiem vēlāk bija pārāk liela. Viņi meklēja jebkādus ceļus, lai atgrieztu pārmērīgos banku kredītus. Tieši tāpēc arī daudzas jaunās ģimenes tika izšķirtas. To piedzīvoju arī pati. Pienāca brīdis, kad visu vajadzēja sākt no nulles. Tas bija smags periods manā dzīvē, ko es negribētu atcerēties. Labi, ka šodien paņemt kredītu tik viegli vairs nav iespējams,” domā Linda.

Piemērs mazajam dēlam
Kad darba laiks ir beidzies, Linda noliek malā korektumu, konkrētību un noteiktību un atļaujas būt atraktīva un romantiska. Viņai nav svešas trakulības, dejas un stundām garas sarunas ar tuviem draugiem. Linda var iebrist pļavā, lai ļautu vaļu skaļām emocijām. Tā viņa kompensē darba nopietnumu. Linda labprāt izmanto iespēju aizbraukt kādā ceļojumā. Pēdējos gados ir būts Slovākijā un Turcijā. Šogad viņa plāno aizbraukt uz Itāliju. Parasti Linda mēdz ceļot viena pati. Atgriežoties mājās, no ceļojumu kofera ārā birst ne tikai suvenīri mājās palicējiem, bet arī jaunas idejas. „Kā projektu cilvēks es skatos, ko mēs varētu aizgūt no Itālijas, no Turcijas, kā mēs varētu attīstīt uzņēmējdarbību vienā vai otrā jomā un tamlīdzīgi.”
Linda audzina arī septiņus gadus veco dēlu Reini, kurš mācās Stāķu pamatskolas 1.klasē. Viņa smejas, ka dēlam neesot viegli, jo mamma daudz strādā. „Viņš bieži man aizrāda, lai beidzu runāt tik daudz pa tālruni, jo pats grib ar mani parunāties. Dēliņam jau tagad lieku saprast, ka dzīvē ir jābūt mērķim, mācu saprast, ka, lai to sasniegtu, vajadzēs daudz strādāt. Reinis vēl ir mazs, tāpēc viņam tiek dotas atlaides, bet ir reizes, kad esmu stingra un nedzirdu vārdu „nepatīk”. Dēls jau tagad ir autoritāte. Pagalmā viņš ir mazs diktatoriņš. Varbūt viņš kaut kādā veidā cenšas atdarināt mani?” ◆

Par Lindu Smagari

Dzimusi: 1983.gada 24.aprīlī Gulbenē.

Mācījusies: Stāķu pamatskolā, Gulbenes 2.vidusskolā, studējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē.

Darbs: SIA „Invex Fondi” Austrumu reģionālā centra vadītāja.

Ģimene: audzina septiņus gadus veco dēlu Reini.

Vaļasprieks: ceļošana un teātris.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pārkāpt pāri problēmām

Kategorijas