Viens par visiem - visi par vienu

2015. gada 13. marts 00:00

1292

Par Gabdulļiniem

Lāsma Gabdulļina – Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra jaunsargu instruktore, Gulbenes novada bērnu un jaunatnes sporta skolas distanču slēpošanas trenere, Lejasciema pagasta sporta dzīves organizatore.
Valērijs Gabdulļins – SIA “GM Mežs” kokzāģētavas vadītājs.
Miks Gabdulļins - 2.kursa students Rīgas Biznesa skolā.
Matīss Gabdulļins - “Biolars/ Jelgava” volejbola komandas spēlētājs, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas 4.kursa students.

Evita Brokāne

Lejasciemiešu Gabdulļinu ģimene ir spēcīga, sportiskām tradīcijām bagāta ģimene. Viņi sporto ne vien paši, bet aizrauj arī citus un cenšas attīstīt sporta dzīvi Lejasciemā.
Sportošana, kā atzīst Valērijs, viņiem abiem ar Lāsmu ir bijusi asinīs kopš skolas laikiem un gājusi līdzi visu dzīvi. “Arī bērni jau kopš mazotnes tika radināti pie sporta un darba. Cik sevi atceramies, vienmēr esam sportojuši,” saka Valērijs. “Mēs sportošanu neuztveram tādā burtiskā nozīmē, tas mums ir kā dzīvesveids. Man šķiet, ka sportiskās gaitas organizē, pilnveido. Ja vari kaut ko sistemātiski darīt, ej pretī mērķiem, tas palīdz arī dzīvē, ” ir pārliecināta Lāsma. “Mums tas viss tā ir sanācis pats no sevis. Sievai patīk un arī izdodas strādāt ar bērniem, bērni viņai pieķeras. Man sportošana gāja līdzi dienesta gaitām. Arī dēliem nekas cits neatlika, kā piebiedroties tam, ko dara vecāki,” piebilst Valērijs. “Matīss par savu nākamo profesiju ir izvēlējies trenera un skolotāja darbu, viņš profesionāli spēlē volejbolu, bet arī Miks ne mazāk laika pavada sportojot. Viņš katru dienu aiziet uz kādu treniņu vai vienkārši paskrien. Un varbūt pat galvenie nav tikai sportiskie sasniegumi, galvenais ir piedalīties, būt aktīvam, lietderīgi un veselīgi pavadīt brīvo laiku,” uzsver Lāsma.

Pievēršas volejbolam
Matīss pērn novada “Gada balvā sportā” tika godināts kā gada sportists sporta spēlēs. Stāstot, kā nonācis līdz volejbolista gaitām, Matīss atklāj, ka sākotnēji, iestājoties Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, izvēlējies basketbola novirziena studijas, taču pusgadu līdztekus basketbolam apguvis arī volejbola kursu un pasniedzējs Valdis Lapiņš viņu uzaicinājis uz volejbola treniņiem. Pēc kāda laika Matīss nolēmis pāriet uz volejbola novirzienu. “Vasarā treneris man piedāvāja doties uz Rīgas volejbola skolas bērnu nometni Jaunsaulē, piedāvājot iespēju gan pastrādāt ar bērniem, gan arī pašam patrenēties,” stāsta Matīss. Kādā dienā nometni apmeklējis volejbola komandas “Biolars/ Jelgava” galvenais treneris Jurijs Deveikus, kā izrādās - ar mērķi paskatīties uz Matīsa spēli. “Man tieši todien viss ļoti labi izdevās un treneris teica – sāksim strādāt! Pievienojos komandai, bet tad sapratu, ka viss jāsāk mācīties no sākuma, taču, daudz strādājot un trenējoties, visu var panākt. Šobrīd jau ir trešais gads, kopš esmu pievērsies volejbolam. Labi rezultāti ir sasniegti arī kopā ar komandu,” saka Matīss. Kopā ar komandu ir izcīnīts Latvijas čempionu tituls, izcīnītas uzvaras Latvijas kausā un “Schenker” Superkausā.

Gatavi atbalstīt it visā
Savukārt Miks par sevi saka, ka viņš ir universāls cilvēks un nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem. “Pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Tehniskajā universitātē, un mums bija obligātais sports. Nolēmu - iešu uz boksu! Gadu patrenējos, patika, bet tomēr nopietni pievērsties nebija doma. Tagad daru visu ko pa drusciņai, bet neko īpaši. Un tas noteikti ir pašam sev,” saka Miks. Šobrīd viņš studē Rīgas Biznesa skolā biznesa vadību.
“Mēs jūtam līdzi gan Matīsam, gan Mikam. Arī Miks tagad spēlē volejbolu un redzam, ka progresē. Šobrīd notiek Gulbenes novada čempionāts volejbolā, un Lejasciema komandai vēl nav neviena zaudējuma. Priekšā ir finālspēles, un arī Mikam būs jāpalīdz Lejasciema komandai,” stāsta Lāsma. “Mēs braucam uz spēlēm, kad Matīss spēlē, jūtam līdzi. Pa šiem trīs gadiem arī mēs vairāk orientējamies volejbolā. Bet man šķiet, ka mēs dēlus atbalstītu jebkurā jomā. Ja viņi dziedātu korī, mēs arī noteikti būtu kopā ar viņiem. Mums nav svarīgi, ar ko viņi nodarbojas, galvenais, ka pilnveidojas, un mēs viņus noteikti atbalstīsim!” Gan Matīss, gan arī Miks atzīst, ka viņiem tas ir ļoti svarīgi, ka vecāki atbalsta, jūt līdzi.

Vienmēr visi kopā
Lai arī abiem puišiem ikdienā dzīve vairāk rit pa Rīgu, kad vien iespējams, viņi dodas uz mājām. “Kad brīvdienās nav spēļu un treniņu, obligāti braucu mājās. Rīgā sēdi dzīvoklī un nav ko darīt, bet mājās vienmēr darbs atradīsies. Droši vien šeit arī uzkrāju enerģiju nākamajai nedēļai,” saka Matīss. Miks piebilst, ka četrās sienās nodzīvot ir ļoti grūti. Puiši novērtē, ka, esot mājās, var aiziet medībās, uz Gauju pamakšķerēt. Pilsētā tā visa nav. “Pilsētnieki to varbūt nesaprot, bet apej kaut vai ar kafijas krūzi rokās ap māju, iekurini pirti - tie ir ikdienas rituāli, kuriem neviens varbūt daudz nepievērš uzmanību, bet tie droši vien arī velk puišus uz mājām,” spriež Lāsma. Un vecākiem, protams, par to ir prieks! “Kas var būt labāks par to, ka mēs trijatā, piemēram, strādājam pie malkas, bet Lāsma tikmēr taisa pusdienas!” saka Valērijs. “Varam kopīgi parunāties, pajokot. Protams, nāk jauna nedēļa un dēli atkal dodas savās gaitās, bet brīvdienās atkal ir mājās,” saka Lāsma. Mikam šajā mācību gadā piektdienas ir brīvas un viņš Lāsmai sniedz neatsveramu atbalstu dažādos pasākumos. “Piektdienās notika slēpošanas sacensības, jaunsargu sacensības florbolā, Sniega diena. Neviens pasākums neiztika bez Mika palīdzības. Nezinu, kā ir citiem, bet mums ir tā – ja kāds darbs tiek darīts, tad visi nāk talkā un tad darbs veicas krietni labāk. Patiesību sakot, puiši jau kopš bērnības ir bijuši iesaistīti sporta sacensību organizēšanā. Viņi ir pieraduši uzņemties atbildību,” atzīst Lāsma. Arī treniņos gan abi dēli, gan arī Valērijs nāk talkā Lāsmai. “Ja puiši vai Valērijs zina, ka man varbūt ir kaut kas steidzamāks jāizdara, viņi ir gatavi palīdzēt, jo galvenais ir padarīt darbu. Viņi ir gatavi pakārtot savus darbus un novadīt treniņu,” saka Lāsma. Matīss piebilst – ja treniņš ir paredzēts, tad tam noteikti ir jābūt! “Mēs nekad neesam šķirojuši nevienu darbu – vai tas ir mammas, tēta vai bērnu darbs. Mēs darām visi visu kopā!” uzsver Valērijs.

Gandarījums par paveikto
Gabdulļinu ģimenes vadībā Lejasciemā ir tapusi skrituļošanas trase, arī slēpošanas trase. Lāsma trenē bērnus. “Mums ir prieks gan par rezultātiem, gan arī par to, ka no šiem bērniem izaug labi cilvēki. No pirmā sasaukuma, kā mēs smejamies, visi tagad jau izauguši lieli, viņiem ir ģimenes, bet viņi piezvana, aprunājas, brauc ciemos. Un tur arī ir tas gandarījums! Tagad atkal pie Lāsmas trenējas mazie bērni. Ja no 2.klases vienpadsmit bērniem desmit iet trenēties, ko vēl var gribēt? Kad pļava ir pilna ar bērniem, prieks skatīties!” saka Valērijs. “Mēs izveidojām trasi, meklējam labdarus, atbalstītājus, arī vecāki sniedz atbalstu. Mums riņķī ir daudz labu cilvēku, kas arī mūs atbalsta un palīdz. Un nav jau svarīgi, vai no šiem bērniem, kas nāk trenēties, visi kļūs par sportistiem. Mums, vecākiem, arī būtu muļķīgi domāt, ka visi bērni atgriezīsies un dzīvos Lejasciemā vien, jo realitāte ir cita - svarīgs ir darbs, iztikas pelnīšana, nauda, protams, nav pats galvenais dzīvē, bet ģimeni uzturēt vajadzēs. Taču, ja šī jaunatne kaut vai gribēs pavadīt brīvdienas laukos Lejasciemā, gribēs šeit uzturēt īpašumus, gribēs šeit ieguldīt līdzekļus, vest šurp savas ģimenes, draugus, arī tas būs ļoti daudz!” uzsver Lāsma. ◆

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Viens par visiem - visi par vienu

Kategorijas