Gadsimts un dziesmas

2015. gada 17. marts 00:00

173

Lizumā izrāda godu un cieņu kora melodijām

Šogad aprit 135 gadi, kopš Lizumā aizsākās kora dziedāšanas tradīcijas. Lielā jubileja ar nosaukumu „Gadsimts un dziesmas” Lizuma kultūras namā tika atzīmēta marta sākumā.
Lai jubilejas pasākumā būtu kopā ar Lizuma jaukto kori un izrādītu godu dziesmai, ciemos bija ieradušies pieci jauktie kori, kā arī pūtēju orķestris „Cēsis” no Cēsīm. Viesi vispirms apskatīja Velēnas evaņģēliski luterisko baznīcu.

Dievnama vēsturiskā elpa lika atsaukt atmiņā 1880.gadu, kad tika nodibināts Velēnas koris un Lizuma Dziedāšanas un mūzikas biedrība. Koris aktīvi iesaistījies kultūras un kora mūzikas dzīves notikumos, tādējādi piesaistot Jāzepa Vītola uzmanību. Viņš speciāli Velēnas korim sarakstījis himnu „Mēs, gaujmalieši”. Pirmie kora diriģenti bijuši Velēnas baznīcas draudzes skolotāji ērģelnieki. Pirmais kora priekšā stājies Cimzes semināru beigušais skolotājs Pēteris Bērziņš. Viņam sekojis Andrejs Misiņš, Kārlis Tarziers un Jānis Bumbērs. Kad Lizumā tikusi atvērta pamatskola, arī Lizumā nodibināts jauktais koris. Arī Lizuma korim bijusi sava himna, ko uzrakstījis komponists Emīlis Melngailis.. Vēstures fakti liecina, ka dziesmas „Senatne” un „Gaismas pils” Lizumā skanējušas pat vairākos gadsimtos. Kora dziesmas nav pieklusušas Otrā pasaules kara laikā, kad Lizuma jauktā kora diriģentu Pāvelu Dreimani nomainījis Kārlis Rusovs, kora darbību atbalstījis Kārlis Ķerzums un viņa dzīvesbiedre Anna Ķerzuma.
Velēnas – Lizuma koris organizējis lielus Dziedāšanas svētkus. Pirmās neatkarīgās Latvijas laikā kopkori diriģējuši Teodors Kalniņš un Teodors Reiters, kā arī Emīls Melngailis. Lizumā notikušas vairākas koru skates ar Vispārējo Dziesmu svētku diriģentu piedalīšanos. Lizumnieši ir viesmīlīgi ļaudis, tāpēc gandrīz katru gadu Lizumā organizēti lieli sadziedāšanās koncerti ar Gulbenes novada, Vidzemes, Latgales un Zemgales koriem, ar kolektīviem no Skandināvijas valstīm, kā arī ar dziedātājiem no Lietuvas un Igaunijas.

Tagadējais Lizuma jauktais koris ir dibināts 1992.gadā. Vairāk nekā 16 gadus to vadījusi diriģente Anita Ledaine, diriģenta zizli pārņemot no Jura Lūša. Viņa ar lepnumu atklāj pasākuma norisi un tajā valdošās emocijas: „Mainoties laikiem, Lizumā vienmēr ir bijuši inteliģenti, stipri cilvēki, kultūras darbinieki, kas vadījuši šo darbu un pratuši organizēt arī apkārtējo koru sadziedāšanos. Diriģenta L.Lūša laikā koris uzstājies pat Latvijas Universitātes aulā. Bija patīkami, ka šajos Dziedāšanas svētkos Lizuma kultūras nama zālē izskanēja varens kora dziesmu repertuārs. Lizuma jauktā kora izpildījumā skanēja romantisko ilgu dziesma un kora mūzikas pērle „Minjona” diriģenta Jāņa Āboliņa vadībā. Viņš kolektīvu vada pirmo sezonu. Klausītājus ar niansētu sniegumu iepriecināja Lejasciema jauktais koris “Kaprīze” diriģentes Inetas Maltavnieces vadībā. Vētrainus aplausus izpelnījās „Ik rudeni valodiņa” Madonas novada Ļaudonas kora „Lai top” un diriģentes Anitas Melnupas izpildījumā. Balvu pilsētas jauktais koris „Mirklis”, diriģenta Ulda Kokara vadībā atstāja ļoti gaišu iespaidu un tricināja Lizuma silmalu, nodziedot J.Graubiņa „Silmala trīcēja dancojot”. Pagājušajā rudenī Lizuma jauktais koris J.Āboliņa vadībā viesojās pie dziesmu draugiem Lietuvas Mažeiķos. Jubilejas pasākumā lietuviešu kora izpildījums iepriecināja klausītājus ar ļoti skanīgām dziesmām no Mažeiķu jauktā kora „Draugiste” repertuāra (diriģents Ričardas Grušas). Mundru svētku gaisotni koncerta gaitā ienesa Cēsu pūtēju orķestris diriģenta Jāņa Puriņa vadībā, nododot klausītāju vērtējumam šogad sagatavotus koncertnumurus, spēlējot pavadījumu koncerta noslēguma kora kopdziesmām. Paldies smilteniešiem par rasto iespēju kora pārstāvjiem atbraukt uz šo pasākumu!”
A.Ledaine velta atzinīgus vārdus arī visiem koncertmeistariem. Par lielu pārsteigumu viņa uzskata Emīla Rusova uzaicinājumu visiem koriem sadziedāties kopīgā dziesmā “Kas kaitēja nedzīvot(i)”, jo šī dziesma ir Lizumam ļoti atbilstoša. “Otrais pārsteigums - koncerta noslēgumā apmēram 150 dziedātāju pārdomātais izvietojums uz ne visai lielās Lizuma kultūras nama skatuves. Trešais pārsteigums - koncerta izskaņā blakus tādām varenām dziesmām kā J.Vītola „Beverīnas dziedonis” un A.Jurjāna kantāte „Tēvijai” , R.Paula „Manai dzimtenei”, jaunā autora, kora dziedātāja E.Rusova kora dziesma ar dzejnieces Ineses Toras vārdiem ”Savu vēju citiem dod”. Dziesmai bija speciāli veidots aranžējums pūtēju orķestrim,” stāsta A.Ledaine.

Bijusī kora dalībniece Skaidrīte Burkite stāsta, ka Lizuma korī dziedājusi jaunībā. „Strādāju Lizumā par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Bija daudz darba, visu nevarēju apvienot, tāpēc nebiju cītīga dziedātāja. Tolaik kori vadīja diriģents Juris Lūsis. Viņš bija ļoti prasīgs un taktisks. Daudzas reizes lika dziedāt vienu un to pašu frāzi, ar pirkstu norādīja, kurš dzied nepareizi. Arī pie Anitas Ledaines mazliet tiku dziedājusi. Vēl šodien mani aicina uz deju kolektīvu un citiem kolektīviem. Nav jau grūti aiziet uz mēģinājumu, bet kolektīvi daudz koncertē ne tikai Lizumā, bet arī citur. Tas notiek sestdienās un svētdienās, bet es to negribu. Labprāt apmeklēju kora koncertus, jo uzskatu, ka Lizuma jauktais koris ir starp labākajiem kolektīviem. Bezgala priecājos, ka ir cilvēki, kuri šodien ziedo savu brīvo laiku, lai ļautos dziesmas varai,” saka S.Burkite. Par savu mīļāko kora dziesmu viņa joprojām uzskata Emīla Dārziņa kompozīciju ar Aspazijas vārdiem „Mēness starus stīgo”.
„Lizuma jauktais koris vienmēr ir bijis, ir un būs pats labākais! Ir jādzīvo ar šādu pārliecību. 135 gadu jubilejas pasākums bija izdevies, jo kultūras nama vadītāja Elita Dūte tajā bija ielikusi ārkārtīgi daudz radošu domu,” saka Lizuma kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja Līga Ozoliņa. Viņa kopā ar mākslinieku Aigaru Ozoliņu, gatavojoties šim pasākumam, savukārt ieguldījusi lielu darbu liras tapšanā. „Šāds pasūtījums bija pirmo reizi, tāpēc jāteic, ka liras izgatavošana viegli nenācās. Es liru uzzīmēju, bet Aigars to izgatavoja,” piebilst L.Ozoliņa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gadsimts un dziesmas

Kategorijas