Kaļ plānus latvāņu apkarošanā

2015. gada 17. marts 15:33

Ar labām domām turpmākajai Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbībai laika posmā līdz 2020.gadam, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu – aptuveni 16 miljonus eiro - , 25.februārī mājās no Pleskavas atgriezās Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs.

“Guvu pārliecību, ka tiks pabeigti visi jau uzsāktie pārrobežu sadarbības projekti. Bija runa arī par jauniem projektiem. Piemēram, latvāņu apkarošanā vienā un otrā pusē, sevišķi pierobežas zonā. Tā nezāle ir diezgan nepatīkama. Ieinteresētība no kaimiņu puses ir ļoti liela, es pat negaidīju,” novada deputātiem stāstīja N.Stepanovs.

Pleskavā viņš gan kā Gulbenes novada, gan kā Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks piedalījās starptautiskajā seminārā „Konkurētspējīga Eiropa krustcelēs starp ES un Krieviju”.

Seminārs noritēja ar domu, ka šajā sarežģītajā politiskajā situācijā liela nozīme savstarpējās sapratnes veicināšanā ir tiešiem kontaktiem starp cilvēkiem. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvniecības vadītājs Pleskavā Sergejs Jefimenko izteica ieinteresētību turpināt pārrobežu sadarbības projektus. Vienlaikus viņš aicināja atturēties no sadarbības politizēšanas šajā jomā.

Gulbenes novada domei jau ir vairāku gadu pieredze latvāņu apkarošanas organizēšanā savas pašvaldības teritorijā. Šī iniciatīva pieder beļavietei Ilzei Mezītei, kura iepriekšējā sasaukumā bija novada deputāte. Šajā sasaukumā viņa turpina darboties pašvaldības veidotajā latvāņu apkarošanas komisijā, kuru vadīja Sarmīte Krišāne.

“Sarmīte bija ļoti ieinteresēta šajā darbā. Mēs kopā apbraucām novadu, tikāmies ar cilvēkiem, runājām,” “Dzirkstelei” stāsta I.Mezīte.

No laikraksta uzzinot par pārrobežu sadarbības ideju kopā apkarot latvāņus, viņa vispirms ilgi un aizrautīgi smejas, bet pēc tam aizdomu pilna saka: “Tas ir kā? Pierobežā vispirms sāksim karot ar latvāņiem? Vai Gulbenes novads pievienosies Pleskavas novadam? Mums ir dikti saistīta pierobeža vai kā?”

I.Mezīte saka, ka Latvijā ar savām problēmām, ieskaitot latvāņus, mums ir jācīnās pašiem, negaidot naudas piešprices no Eiropas Savienības. Viņa redz, ka jau notikušajām aktivitātēm novadā ir tomēr rezultāts. Piemēram, grāvju malās šī nezāle sezonā daudzviet bija pazudusi. Darba vēl ir daudz, taču, kā uzsver I.Mezīte, “mums pašiem ir jābūt gribai to izdarīt, lai vairākos gados panāktu rezultātu”. “Nevar atlaist, ir jāturpina, jāpiestrādā,” viņa domā. Viegli neesot, jo ir vajadzīgas prasmes cīņā ar šo cilvēka veselībai kaitīgo augu. Kā zināms, auga sula saskarē ar ādu rada apdegumus.

Svarīgi arī esot saprast latvāņu izplatīšanās cēloņus un cīnīties jau ar tiem. “Diemžēl vecajiem, vientuļajiem cilvēkiem, kuri dzīvo viensētās, tas nav pa spēkam,” uzskata I.Mezīte.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kaļ plānus latvāņu apkarošanā

Kategorijas