Pirmais eksāmens jau klāt

12.klases skolnieks Gints Logins: “Nav slikti, ja eksāmens nokārtots jau martā, atliks vairāk laika gatavoties citiem eksāmeniem.”
Kad lielākā daļa skolēnu šonedēļ bauda pavasara brīvlaiku, 12.klašu skolēni kārto eksāmenu svešvalodā.
Gulbenes novada domes mājas lapā ir lasāma informācija, ka lielākā daļa skolēnu kārto eksāmenu angļu valodā, krietni mazāk - krievu valodā un tikai daži skolēni – vācu valodā.
Lizuma vidusskolas 12.klases skolnieks Gints Logins “Dzirkstelei” stāsta, ka gan viņam, gan arī klasesbiedriem angļu valodas eksāmenā bija uzdevumi, kas sagādāja grūtības un bija jāpalauza galva, taču citi šķituši vieglāki. Angļu valodas eksāmens norisinājās divas dienas: pirmajā dienā bija jāparāda zināšanas rakstu daļā, bet otrajā dienā vajadzējis parādīt runas prasmes. “Man vieglāka šķita runāšanas daļa. Tur varēja izpausties,” atzīst G.Logins. Viņaprāt, nav slikti, ja eksāmens nokārtots jau martā, jo tad atlikšot vairāk laika gatavoties citiem eksāmeniem. Kā izvēles eksāmenu viņš jau pagājušajā mācību gadā nokārtoja informātikā, tāpēc tagad atlicis nokārtot vēl tikai divus eksāmenus - matemātikā un latviešu valodā, un vidusskola tiks pabeigta, tad pusis plāno īstenot ieceri studēt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.
Lizuma vidusskolas angļu valodas skolotāja Solveiga Vilka atzīst, ka problēmas, kad eksāmens jau ir martā, slēpjas apstāklī, ka skolēniem gada laikā ir noteikts stundu skaits, programma ir paredzēta konkrētam laikam un, ja eksāmens ir martā, tas nozīmē, ka programmai ir jābūt apgūtai agrāk. Tāpēc ir jāmeklē risinājumi, kādā veidā to var izdarīt. “Mēs strādājām vairāk. Mēs ņēmām papildu stundas, jo es neredzēju citu variantu, kā to var izdarīt. Varbūt tā ir problēma, par kuru neviens valsts līmenī nav runājis vai varbūt neviens nav domājis. Tas, ka eksāmens ir agrāk, ir labi tāpēc, ka skolēni pēc tam ir brīvāki un vairāk laika var veltīt citiem mācību priekšmetiem,” saka S.Vilka.
Viņa novērojusi, ka angļu valodas zināšanu līmenis ir atkarīgs no katra skolēna individuāli. Ir skolēni, kas valodu izmanto praktiski, darbojoties projektos, sazinoties ar draugiem ārzemēs vai ceļojot un lietojot valodu, līdz ar to viņiem neapšaubāmi zināšanas uzlabojas, bet ir skolēni, kam tās ir vājā līmenī. “Ja mums liekas, ka spējam pateikt trīs vārdus angliski un mūs kāds saprot, tad šķiet, ka mēs angļu valodu zinām ļoti labi, lai gan komunikācija ir viens, bet, kad raksti tekstu un pielieto savas zināšanas praksē, tad parādās patiesais līmenis. Skolēniem parasti šķiet, ja viņi spēj runāt un viņus kāds saprot, tad viņi ir ļoti gudri, un tā ir lielākā problēma,” atzīst angļu valodas skolotāja.
Kopumā 12.klašu beidzējiem ir jākārto trīs obligātie eksāmeni – svešvalodā, latviešu valodā un matemātikā, kā arī vismaz viens eksāmens pēc izvēles.
Novada domes mājaslapā publicētā informācija liecina, ka vismazāk šogad 12.klašu beidzēji izvēlējušies kārtot eksāmenu ķīmijā – tikai divi skolēni. Īpaši daudz nav izvēlējušies kārtot eksāmenus arī bioloģijā un fizikā – attiecīgi 10 un 11 skolēni. Tāda pati situācija bija vērojama arī pagājušajā mācību gadā. Savukārt visvairāk izvēlējušies kārtot eksāmenu informātikā un vēsturē.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"