Pavēlnieks 2400 stādiem

2015. gada 19. marts 00:00

991

Meža vērtēšanas speciālists pievēršas krūmmelleņu audzēšanai

Iebraucot „Tauru” pagalmā un stāvot paugura galā, ielejā skatienam paveras krūmmelleņu stādījums. Divus un trīs gadus vecie brūnganie krūmi līdzinās ierindā nostādītiem jaunkareivjiem. Jānis Gipslis, nolicis malā grieznes un maisu, kurā tiek mesti nogrieztie zari, nāk sagaidīt, sakot, ka nemaz tik viegli neesot vairākas dienas pēc kārtas nosēdēt uz koka soliņa un katra krūma frizēšanai patērēt vairākas minūtes.

Lec nezināmajā
Lai uzsāktu nodarboties ar kaut ko jaunu, vispirms ir jābūt idejai, bet Jānis stāsta, ka ļāvies pierunāšanai. „Man bija zināmi cilvēki, kuri krūmmellenes audzē Kurzemē. Viņi stāstīja, ka, lai ierīkotu stādījumu, kā arī plēves tuneļus, iespējams pretendēt uz Eiropas naudu. Runājām arī par kopīgu sadarbību un tamlīdzīgi. Protams, ar ideju vien nepietika. Bija nepieciešama arī sava daļa naudas. Tapa arī projekts, kas guva Lauku atbalsta dienesta atbalstu. Projekta kopējā summa bija aptuveni 150 000 latu. Te gan jāņem vērā, ka daļa projekta tika īstenota arī Tirzas pagastā. Šobrīd tik tālu nu esmu ticis. Godīgi sakot, es būtībā ielēcu nezināmajā. Dzīvojot laukos, ne vienmēr ir jāaudzē tas, par ko īsti nezini. Var audzēt arī kartupeļus. Mierināju sevi, ka savulaik esmu gan ābelēm zarus griezis, gan upeņu krūmus darinājis.” Par projekta līdzekļiem iegādāti gan stādi un siltumnīcu konstrukcijas, gan plēve un žogs, gan sūknis. Ierīkota arī pilienveida laistīšanas sistēma, jo, ja stādījumu sedz plēve, tad par krūmu dzirdināšanu jādomā pašam saimniekam. Ūdens tiek sūknēts no tuvējā dīķa.

Pēta pusotru gadu
Jānis bilst, ka krūmmelleņu audzēšanas tehnoloģijā viņam nācies iedziļināties jau pusotru gadu. „Ja patiešām precīzi grib ievērot visus noteikumus, tad divreiz gadā ir jāveic augsnes analīzes, lai zinātu, kāds ir tās skābums, kādi mēslošanas līdzekļi jāizmanto. Dažviet augsne ir sārmaināka, tāpēc, lai to paskābinātu, ap krūmiem esmu sakaisījis sasmalcinātus ābolus. Substrāta sagatavošanai pirms krūmu stādīšanas ir liela nozīme. Īpaši vēl tad, ja tā nav kūdras vai dabiskā augsne, bet gan mākslīgi veidota. Pirmajā gadā stādi gandrīz visu vasaru tika turēti podos, tāpēc to augšana tika nobremzēta. Pārstādot zemē, no 2400 stādiem iznīka aptuveni divdesmit. Tas ir salīdzinoši maz,” uzskata Jānis. Krūmmelleņu stādi uz „Taurēm” atceļojuši no Holandes. Tas, sarēķinot visus izdevumus, esot pat lētāk, nekā pirkt stādus no krūmmelleņu audzētājiem Latvijā. „Par to, lai ar lidmašīnu atvestu konteineru stādus no Holandes, ir jāmaksā gandrīz tikpat, cik lai atvestu ar automašīnu stādus, piemēram, no Kurzemes. Ja pie mums stādus galvenokārt audzē no spraudeņiem, tad citās Eiropas valstīs ar krūmmelleņu audzēšanu nodarbojas īsti profesionāļi,” pārliecinājies „Tauru” saimnieks.

Audzē vairākas šķirnes
Ar garantiju, ka krūmi neiznīks, Latvijā ieteicams audzēt agrās un vidēji agrīnās krūmmelleņu šķirnes, jo krūms aug pēc ogu novākšanas, bet jaunajiem dzinumiem ir jānobriest. Ja ogas ienākas rudens pusē, tad krūms praktiski neveidojas. Tāpēc arī Jānis stādīšanai izraudzījies dažādas šķirnes, lai eksperimentētu. Piemēram, šķirne ‘Polarys’ esot garšīga, bet cimperlīga. Savas īpašības esot arī šķirnēm ‘Northland’ un ‘Bluebrigit’. „Pateikt, ka oga ir gatava, var tikai pēc tās kātiņa. Ja tas ir sarkans vai violets, tad oga vēl būs skāba. Ceru, ka, izdarinot krūmus, ogas vairāk ienāksies vienā laikā. Te ir gan divus, gan trīs gadus veci stādi, tāpēc jau pērn varējām ogas nogaršot. Pirmajā gadā pēc iestādīšanas rāvām nost ziedus, ļaujot krūmam iesakņoties. Vasarā, kad ir uzvilkta 600 metrus garā plēve, stādījumi vismaz divas reizes nedēļā noteikti ir jālaista,” Jānis dalās pieredzē. Savukārt plēve, kas nav jāmaina piecus sešus gadus, ļaujot ogu ražai ienākties vismaz pāris nedēļas agrāk, kā arī ražu var vākt neatkarīgi no laika apstākļiem. Ogas tādējādi tiekot pasargātas arī no putniem. Saimnieki esot domājuši arī par ogu pārdošanas iespējām lielākā vairumā, bet visu izšķiršot cena. Tomēr jau pagājušā gada vasarā izdevies pārdot paziņām nelielu ogu daudzumu, kā arī pašiem pēc sirds patikas izbaudīt šīs ogas garšu. „Pārstrādāt krūmmellenes būtu grēks. Ja nu vienīgi pašas pēdējās ogas, kas nepaspēj nogatavoties. Paši vārījām ievārījumu. Nekas. Garšo labi. Ogas var arī saldēt, tikai pēc atkausēšanas tās ir ātri jāizlieto. Par peļņu gan var domāt tikai pēc kādiem pieciem gadiem,” rēķina Jānis.

Sirdij tuvāks ir mežs
Lai stādījumu nevajadzētu ravēt, rindas tiek mulčētas, bet rindstarpas tiek izpļautas ar nelielu traktorīti. Saimnieki cenšoties visu minimalizēt, tomēr arī krūmmellenes prasot savu tiesu darba. Pagaidām par stādījumu paplašināšanu Jānis nedomā. „Es drīzāk gribētu no visa atbrīvoties, nevis palielināt. Ir jau forši tā saulītē pasēdēt un nomierināt nervus, bet krūmmellenes tomēr nav mana sirdslieta. Man daudz labāk patīk mežs. Varbūt tāpēc, ka tik ilgi esmu nostrādājis par meža taksatoru,” prāto saimnieks. Lai arī mežs sirdij ir tuvāks, viņš nenoliedz, ka cenšoties izmantot katru iespēju, lai paplašinātu savas zināšanas krūmmelleņu audzēšanā, ko mēdz dēvēt arī par augstajām zilenēm, jo pirmās krūmmelleņu šķirnes iegūtas, krustojot Ziemeļamerikā sastopamās savvaļas zileņu sugas.

Fakti

◆ Attālums no krūma līdz krūmam ir 0,8 līdz 1,2 metri.
Stādījuma vietas diametrs ir 70 līdz 80 centimetri, bedres dziļums – 30 līdz 40 centimetri.
Augsnes optimālais skābums ir pH 4,5 līdz 5,5.
◆ Mēslošanai izmanto skābos mēslojumus, kā arī paskābina ūdeni.
◆ Līdz Jāņiem krūmus mēslo ar kompleksajiem minerālmēsliem, kas satur slāpekli, bet augusta beigās – ar kālija sulfātu, kas veicina jauno dzinumu pārkoksnēšanos.
Krūmmellenēm patīk atklāta, saulaina vieta, kā arī siltums un mitrums, jo sakņu sistēma ir virspusēja.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pavēlnieks 2400 stādiem

Kategorijas