Uz lauriem negulēsim

2015. gada 20. marts 00:00

1931

Daumants Dreiškens atzīst - ja Latvija ir bobsleja elitē, jādara viss iespējamais, lai tur noturētos

Pēc izcili aizvadītas sezonas mūsu bobslejists Daumants Dreiškens šobrīd ir atgriezies mājās, Gulbenē, lai atpūstos, būtu kopā ar saviem tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem un uzkrātu enerģiju jauniem sasniegumiem.
- Kuras šīssezonas sacensības visspilgtāk palikušas atmiņā?
- Tās varētu būt sacensības Šveicē, Sanktmoricā, bobsleja dzimtenē. Trase tur ir patīkama. Mums tur izdevās izcīnīt uzvaras gan divniekos, gan četriniekos, turklāt bija sabraukuši arī daudz latviešu līdzjutēju, sponsoru. Tur vienmēr bobsleja svētki ir īpaši un, ja vēl ir izdevies uzvarēt, tad jau pavisam. Arī Īglsā uz sacensībām bija atbraucis pat fanu autobuss, bija daudz skatītāju. Arī tur mums izdevās uzvarēt četrinieku sacensībās. Pēc finiša varējām būt kopā ar faniem, priecāties par uzvaru.
- Šoreiz laikam visu sezonu emocijas ir bijušas īpašākas un tieši tās droši vien arī dzina uz priekšu.
- Ja cīnies par medaļām, emocijas ir krietni citādākas, nekā vienkārši piedaloties. Esam novērtējuši konkurentus, sevi varam pieskaitīt pie medaļu pretendentiem. Uz to mēs arī ejam! Varbūt gan emocijas vairs nav tik izteiktas, saņemot 10. vai 20.medaļu, kādas tās bija pirmo reizi, bet uz tiekšanos pretī uzvarām es varētu attiecināt teicienu, ka apetīte rodas ēdot. Jo vairāk ir godalgu, jo gribas vēl un vēl. Un vairs negribas samierināties ar 3.vietu! Tas visu laiku sēž iekšā zemapziņā. Ja mēs esam bobsleja elitē, mums ir jādara viss iespējamais, lai tur noturētos. Protams, noturēties būs grūti, bet tieši tāpēc arī šī vasara paies tikpat intensīvos treniņos. Uz lauriem mēs negulēsim, jo zinām, ka arī konkurenti trenēsies. Tiklīdz atslābināsimies, kāds cits var ieņemt mūsu vietu.
- Kāda šobrīd ir konkurentu attieksme pret jums? Īpaši sīvi konkurenti ir vācieši!
- Vācieši uz mums skatās kā uz komandu, kas ir pieredzējusi, varbūt daudz ko arī mācās no mums. Nav tā, ka viņi justos pārāki. Arī visām citām komandām latvieši var būt kā paraugs, tas, protams, ir patīkami. Kādreiz bija bobslejisti, kas šķita tādi augstprātīgi, tagad tādu nevienu nevaru nosaukt, visi labprāt aprunājas, savstarpēji pajoko, aizmugurējas aprunāšanas neesmu izjutis.
- Vai šobrīd esat apmierināti ar tehniku?
- Šobrīd varam, taču katru gadu var parādīties kaut kas jauns. Kāds kaut ko atklās, atkal paies gads, līdz pārējie sapratīs, kas šis ir par atklājumu. Tā šī attīstība notiek un nemitīgie meklējumi nekad nebeigsies.
- Kā ir ar konkurenci jūsu komandas iekšienē?
- Sacensībās mēs esam konkurenti, bet, tiklīdz beidzas sacensības vai arī vienkārši treniņos klasiska konkurence neizpaužas, mēs noteikti cits citam arī palīdzam. Protams, mūsu komandai galvenais ir uzstādīt pēc iespējas labāku rezultātu, bet priecājamies arī par mūsu izlases biedru rezultātiem.
- Vai esi skaitījis, cik pa šiem gadiem esi veicis braucienus?
- Neesmu to speciāli darījis, bet vairāk nekā tūkstotis noteikti ir. Laikam jau šo gadu un šo daudzo braucienu laikā viss ir precīzi atstrādājies - gan ieskrējiens, gan sasēšanās. Viss notiek vairāk vai mazāk automātiski, pie tā vairs īpaši netiek piedomāts. Labi, ka mums nav mainījusies komanda - izmaiņas sastāvā vienmēr liek būt nedaudz uzmanīgākiem.
- Joprojām esat ātrākie startā! Kur ir tas noslēpums?
- Galvenokārt palīdz ieguldītais darbs vasarā un tas, ka neesam mainījuši sastāvu, esam labi sastrādājušies. Manuprāt, tie varētu būt faktori, kāpēc esam ātrākie startā. Citām komandām savukārt sastāvi ir mainījušies. Diezgan spēcīgi ir jaunie vācieši, šad tad viņi ir mums līdzās. Domāju, ka vājāki viņi arī nekļūs un no viņiem turpmāk būs jāuzmanās.
- Ko tu kā stūmējs jūti, redzi, braucot bobā pa trasi?
- Divniekā esmu pilnīgi paslēpts bobā ar galvu uz leju un neko neredzu, četriniekā kaut ko mazliet varu redzēt, taču es necenšos skatīties apkārt, sevišķi maču laikā. Tad mans galvenais uzdevums ir turēties nekustīgi, lai būtu pēc iespējas mazāka pretestība. Protams, jūtu, kad ir bijis borts, sānslīde, ātra vai vēla ieeja virāžā, nonākam pareizi vai izkrītam no virāžas. To visu var just un tādējādi arī paredzēt brauciena iznākumu. Ja viss iet gludi un līdzeni, tad rezultātam jābūt labam.
- Kur jūs apmetaties sacensību laikā? Paši taču arī pārbraucat no vienas sacensību vietas uz nākamo. Vai paši arī gatavojat?
- Paši tiešām braucam pie stūres no Latvijas līdz sacensību vietai un pēc tam arī uz nākamajām sacensību vietām. Apmetamies parasti pēc iespējas tuvāk trasei kādā viesnīcā. Viesnīca, trase, viesnīca, trase – tāds ir mūsu režīms. Ēdam parasti viesnīcās. Ja kādam kādreiz kaut kā pietrūkst, katrs pēc saviem ieskatiem var piepirkt klāt. Ēdināšana viesnīcās ir pietiekami laba, sūdzēties īsti nevar. Turklāt mums taču vēl ir arī jāseko līdzi svaram. Šosezon pirmajā posmā treniņos uzkāpām uz svariem un mūsu visu kopējais svars pārsniedza 6 vai 8 kilogramus, bet līdz mačiem bija tikai kādas trīs četras dienas. Tad dzīvojām gandrīz tikai uz ūdens. Mačos gan arī mazliet noblēdījāmies – sveroties neielikām iekšā ķiveri. Noliku ķiveri malā, domājām - ja liks svērt, svērsim. Parasti tas tiek stingri uzpasēts, bet šoreiz netika pamanīts un nosvērāmies bez ķiveres, kas dotu klāt vēl pusotru kilogramu. Taču nosveroties secinājām, ka arī ar visu ķiveri mēs būtu iekļāvušies noteiktajā svarā.
- Kāda ir sacensību diena?
- Viss atkarīgs, cikos sākas sacensības. Parasti tās ir no rīta – pulksten 10.00, vēlākais pulksten 14.00. Tas nozīmē, ka no rīta pieceļamies, paēdam brokastis un pāris stundas var atpūsties. Sacensību dienā treniņi nenotiek, taču esam iesākuši ņemt līdzi uz sacensībām svaru stieni un neilgi pirms starta, kad jau esam gatavi sacensībām, uztaisām pietupienus ar lieliem svariem – nevis treniņa pēc, bet lai nedaudz aktivizētu kājas. Tad uzreiz dodamies uz startu. Sacensībām noskaņoties nav viegli, tomēr vienmēr var saņemties, sevišķi, ja cīnies par medaļām - iekšā vienmēr ir sacensību niknums! Man noskaņoties sacensībām palīdz mūzika. Uzlieku austiņas un stundu pirms starta sāku sildīties. Klausos un koncentrējos savam darbam!
- Ar cik pilotiem karjeras laikā esi startējis? Kuram esi varējis visvairāk uzticēties?
- Esmu startējis ar pieciem pilotiem – ar Normundu Aramu, Mihailu Arhipovu, Jāni Miņinu, Edgaru Maskalānu un tagad ar Oskaru Melbārdi. Bet šī ir tikai trešā sezona manu gandrīz 12 bobslejista karjeras gadu laikā bez kritieniem. Viena bija ar J.Miņinu, viena – ar E.Maskalānu un šī - ar Oskaru. J.Miņina laikā, kad mums arī bija labākie rezultāti, varēja kāpt iekšā bobā un būt pārliecināts, ka viss būs kārtībā. Varēja domāt tikai par rezultātu, nevis baidīties nokrist. Arī šogad tiešām varējām ar lielu pārliecību iziet uz starta un izbaudīt braucienus. Katrs savā pozīcijā mēs krājam pieredzi un visi kopā veidojam rezultātu – Oskars kā pilots, mēs kā stūmēji. Ja ar pārliecību darbojas, tad arī viss izdodas.
- Baterijas gan tagad laikam pēc sezonas ir nosēdušās.
- Tas ir jūtams! Pagājušajā gadā pēc Sočiem, atbraucot mājās, diezgan smagi saslimu, jo organisms bija novājināts. Šogad precīzi tajos pašos datumos atkal saslimu – tas bija Pasaules čempionātā četrinieku sacensību nedēļas vidū. Pirmajā sacensību dienā startēju ar 38 grādus augstu temperatūru. Paldies Dievam, tas ātri tika konstatēts un ārsts ar lielām zāļu devām palīdzēja man noturēties. Lai arī bija temperatūra, vājums neiestājās un es varēju nostartēt. Bet pēc tam, atbraucot mājās, bija, kā bija.
- Bet tagad priekšā atpūta!
- Mājās nebiju bijis kopš 1.janvāra. Gan sieva, gan bērni bija ļoti noilgojušies. Protams, var sazvanīties, bet tas nav tas. Bērni katru rītu cēlušies un prasījuši, cik vēl ilgi atlicis līdz tēta atbraukšanai. Beidzot ir sagaidījuši to brīdi! Esam ieplānojuši ar ģimeni nedaudz tālāku atpūtas braucienu nākammēnes, bet tagad galvenais ir būt mājās un būt visiem kopā. Treniņu man tagad nebūs, varēšu visu savu laiku veltīt tikai ģimenei. Būtu jau jauki, ja ģimene kādreiz varētu sacensību laikā atbraukt uz kādu nedēļu, bet ko viņi darītu, jo katra diena mums ir strikti saplānota, uz vietas viesnīcā mēs īpaši nedzīvojam. Tāpēc laikam šī prombūtne ir jāiztur, lai pēc tam būtu kopā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uz lauriem negulēsim

Kategorijas