Bez iesnieguma nav kriminālprocesa

2015. gada 24. marts 00:00

401

Aivars Circens: “Bieži vien cietušie grib, lai tikai viņus liek mierā un neko nejautā.”

Kāpēc reizēm Valsts policija konstatē noziedzīga nodarījuma faktu, bet vēlāk seko kriminālprocesa uzsākšanas atteikums? Ir vairāku veidu noziedzīgie nodarījumi, par kuriem likums aizliedz uzsākt kriminālprocesu, ja nav cietušās personas iesnieguma. Piemēram, gadījumos par mantas tīšu bojāšanu, par zādzībām nelielā apmērā, par miesas bojājumu nodarīšanu.
“Ja veikalā pēc preces zādzības konflikts tiek nokārtots uz vietas, likumīgi tas nav, taču bez cietušās puses iesnieguma kriminālprocesu uzsākt nevar. Ja tiek apzagts privātīpašums, kas pieder personai, kura šobrīd atrodas ārzemēs, cietusī persona bieži vien neuzskata par vajadzīgu ar iesniegumu vērsties Valsts policijā. Tajā pašā laikā ir notikusi ielaušanās privātīpašumā, svešas mantas bojāšana! Reizēm ir tā, ka Valsts policija pat zina vainīgās personas, bet bez cietušās puses iesnieguma rīkoties nav iespējams. Ja kādam ir nodarīti miesas bojājumi, visi var runāt par to un šausmināties, bet policija neko nevar izdarīt, ja pats cietušais neuzraksta iesniegumu,” “Dzirkstelei” stāsta Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Aivars Circens.
Pagājušajā gadā Gulbenes novadā Valsts policija tika uzsākusi par 80 kriminālprocesiem mazāk nekā 2013.gadā, līdz ar to arī salīdzinoši mazāk lietu tika nodotas kriminālvajāšanas uzsākšanai. A.Circens uzskata, ka tā ir bīstama tendence, ka cietušie samierinās un paliek upuru lomā, nemeklējot taisnību Valsts policijā. Nākamreiz, kad noziedznieks vispār nodedzina privātīpašumu, sākas pārmetumi Valsts policijas adresē, ka tā neko nedara. A.Circens saka, ka novadā ir bijis ne viens vien tīšas ļaunprātīgas dedzināšanas gadījums. “Kā cilvēki to nesaprot?! Bieži vien cietušie grib, lai tikai viņus liek mierā un neko nejautā, lai atbildīgās iestādes pašas strādā. Bet kā lai strādā, ja nav cietušās personas iesnieguma?!” uzsver A.Circens.
Pērn novadā bijuši astoņi nepatiesu liecību sniegšanas gadījumi, par ko tikusi uzrādīta kriminālapsūdzība, četras lietas tika skatītas tiesā, četrās – vienošanās par sodu panākta jau prokuratūrā. “Līdz šim nav bijis neviena tāda gadījuma, kad novadā kāds tiktu attaisnots apsūdzībā par nepatiesas liecības sniegšanu. Šādos gadījumos vainīgais parasti tiek sodīts ar piespiedu darbu. Naudas sodu mēs nepraktizējam. Saprotot, ka persona nav maksātspējīga, naudas soda noteikšana faktiski nozīmē cietumsodu. Ja cilvēks nespēj nomaksāt soda naudu, tad soda mērs tiek aizstāts ar cietumsodu. Cita ceļa nav,” piebilst A.Circens.
Darba slodzes ziņā Gulbenes rajona prokuratūra pagājušajā gadā ir bijusi starp čaklākajām valstī. Nepārspēta palikusi vienīgi Rīgas Ziemeļu rajona prokuratūra. Savukārt darba efektivitātē gulbeniešus pārspējuši tikai Jēkabpils rajona prokuratūras kolēģi. Arī šogad Gulbenes rajona prokuratūra strādā centīgi, kā uzsver A.Circens, šīs iestādes darba rādītāji vienmēr ir bijuši virs vidējā līmeņa valstī. Darba efektivitāti raksturo tas, kā prokurori spējuši izsekot līdzi izmaiņām likumos un piemērot tās praksē, skaidro A.Circens. Mērķis esot – pēc iespējas atvieglot tiesu darbu. “Ir pietiekami daudz lietu tiesai nodots skatīt, vienojoties ar apsūdzētajām personām par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, izskatīšanu neatliekamības kārtībā, saīsinātajos procesos,” saka A.Circens.
Pagājušajā gadā novadā fiksēti pieci krāpšanas gadījumi, bijušas piecas autoavārijas ar smagām sekām, kur cieta cilvēki. Turklāt no visām šīm avārijām četras izraisītas, sēžoties pie stūres reibumā. Pagājušajā gadā novadā alkohola reibumā un bez tiesībām transportlīdzekļi vadīti 25 reizes. Tas ir par 13 gadījumiem mazāk nekā 2013.gadā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bez iesnieguma nav kriminālprocesa

Kategorijas