Sāka ar entuziasmu un ticību

Uzņēmēja Gunita Melne atzīst, ka strādāt traucē nestabilitāte likumdošanā
Salons “Tiina Lux” nesen nosvinēja 21 gada jubileju. Tā īpašniece gulbeniete Gunita Melne joko, ka gadu skaits ir ideāls – pašos spēka gados un visu drīkst! Savukārt Latvijā būt starp labākajiem saloniem - tas esot izaicinājums.
- Vai atceries, kā viss sākās?
- Tas bija laiks, kad atjaunotajā Latvijā atļāva reģistrēt uzņēmumus un sāka attīstīties arī mazais bizness. Sākumā kolektīvs bija neliels - trīs cilvēki. Nebija informācijas, interneta, biznesa skolu vai kursu. Sākām ar savu entuziasmu un ticību, ka viss izdosies. Nebija kurjeru, kas frizētavām piegādātu kosmētiku vai iekārtas, pēc katras lietas bija jābrauc uz Rīgu. Salona telpas mainījās. Tieši ar nepieciešamību mainīt telpas arī saistās vissmagākās situācijas frizētavas pastāvēšanas laikā. Bija jārēķinās ar to, ka remonti ir dārgi, tad arī iekārtas jāmaina un vēl citas lietas, bet katra salona telpu maiņa bija kā pakāpe uz augšu un, mainot telpas, mainījās arī nosaukums, jo radās jaunas idejas. Bija salons “Medūza”, tad “Harmonija”, un, kad mēs nācām uz šejieni (Ābeļu ielā – red.), tad atkal gribējās kaut ko pamainīt. Man ieteica salona nosaukumā izmantot savas meitas vārdu Tīna, tā arī radās šis nosaukums “Tiina”, nevis ar garumzīmi, bet gan diviem īsajiem patskaņiem, lai skanētu starptautiskāk. Šis pēdējais nosaukums arī ir visveiksmīgākais un ir atpazīstams arī Latvijā.
- Vai jūtat valsts atbalstu?
- Tā kā likumdošana nepārtraukti mainās, tad tas mūsu darbam tikai traucē. Valsts nedomā par mazā biznesa stabilitāti. Bija laiks, kad skaistumkopšanas saloni uzelpoja. Tas vēl bija pirms krīzes gadiem, tad skaistumkopšanas nozarei nomainīja PVN likmi uz 5 procentiem, un tas bija atvieglojums. Varēja normāli strādāt. Bet tas nebija ilgi. Valdība ātri apdomājās un uzšāva augšā PVN likmi. Nākamais pozitīvais solis bija mikrouzņēmumi. Mēs arī pārreģistrējāmies kā mikrouzņēmums, bet tagad mikrouzņēmumiem ceļas mikronodokļa likme, piemēram, visu laiku bija 9 procenti, bet šogad ir jau 11 procenti, nākamgad laikam būs 12 vai 13 procenti. Manuprāt, drīz būs tā, ka atkal visi, kuriem ir mikrouzņēmumi, domās, ko nu darīt. Šī nestabilitāte ļoti traucē strādāt. Valsts neiedziļinās. Visiem ir viens likums – lieliem un maziem uzņēmumiem. Nav sabalansētas nodokļu likmes ar reālām iespējām, tāpēc arī varbūt ir tik daudz pārkāpumu no pakalpojumu sniedzēju puses, jo viņi reāli nevar izdzīvot. Šajā 21 gadā ir izmēģināti dažnedažādi varianti, kā reāli izdzīvot, un ir ļoti grūti. Ļoti maz frizētavu strādā kā uzņēmumi, kā to darām, piemēram, mēs. Pārsvarā frizieri strādā kā pašnodarbinātie, jo tā viņiem ir izdevīgāk. Tieši šī iemesla dēļ, ka viņi nevar nomaksāt nodokļus. Un te atkal valsts ir zaudētāja. Ļoti daudz frizieru, manikīru strādā mājās. Tā arī mums ir liela problēma, jo viņi ir ārpus konkurences un var piedāvāt zemāku cenu. Mēs kā uzņēmums to nevaram atļauties.
- Ejat laikam un modes aktualitātēm līdzi!
- Mūsu kolektīvs regulāri apmeklē seminārus un kursus par jaunumiem skaistumkopšanā. Salīdzinot deviņdesmito gadu sākumu un mūsdienas, ir notikušas lielas izmaiņas matu kosmētikas līdzekļu piedāvājumā un to ķīmiskajā sastāvā. Īpašs progress ir sasniegts matu atjaunošanas jomā. Mēs cenšamies sekot līdzi, mācīties un to piedāvāt mūsu klientiem. Salonam ir izveidota arī sava mājaslapa. 21 gadu esot kopā, mūsu kolektīvs ir arī kļuvis ļoti draudzīgs, organizējam braucienus uz teātra izrādēm, koncertiem, arī ekskursijas. Šāda neformāla laika kopā pavadīšana uzlabo iekšējo atmosfēru kolektīvā. Gada nogalēs pārrunājot, kā veicies gada laikā, visvairāk kolēģi akceptē un ar prieku atceras tieši kopējos atpūtas brīžus.
Kolektīva pamatu veido friziermeistari, kas strādā salonā jau daudzus gadus, daži pat kopš pašiem pirmsākumiem – Inga Cimdiņa un Daiga Ņikitina. Varētu teikt, ka savu otro elpu salons ieguva apmēram pirms septiņiem gadiem, kad vairākas kolēģes izrādīja īpašu solidaritāti un kļuva par uzņēmuma līdzīpašniecēm. Galvenā vērtība - tas ir mūsu kolektīvs, kas jau daudzus gadus ļoti labi kopā sadzīvo. Labs kolektīvs ir pamats tam, lai tik ilgi noturētos. Nodokļi, valsts politika ir tam visam tikai pakārtoti, jo visas grūtības var pārvarēt, ja ir labs kolektīvs un cilvēciskas attiecības. Pašlaik mūsu kolektīvā ir desmit cilvēki.
- Klienti un viņu prasības ar gadiem mainās!
- Klienti mūsdienās ir ļoti gudri. Viņi lasa žurnālus, interneta materiālus, dažreiz pat pārsteidzot mūs ar savām zināšanām, tāpēc arī mēs ejam laikam līdzi. Klienti pārzina modes trendus, jaunākās tehnoloģijas. Tagad gandrīz katram ir jaunākās tehnoloģijas telefons ar internetu, meistaram tiek parādīta konkrēta bilde. Bieži vien žurnālos vai internetā redzamā matu krāsa, kas ir kādai modelei, reāli dzīvē nav iegūstama, tad skaidrojam klientam, ka tas ir fotošops. Skaidrojam, ka patiesībā modeles tiek fotografētas, izmantojot spoguli, kas izgaismo seju, no augšas savukārt spīd prožektors, krāsa izskatās mirdzoša, un, līdzko noņem prožektoru, tā ir parasta krāsa. Manā praksē lielākais kuriozs bija tāds, kad pirms dažiem gadiem pie manis ieradās japāņu futbolisti, kas te bija Gulbenē, un prasīja izbalināt uzacis un arī matus, jo tas tobrīd viņu zemē - Japānā - bija moderni. Viņi parādīja foto, kurā bija redzams Tokijas modes šovs. Centos gan apskaidrot – angļu valodā un ar žestu palīdzību, ka pēc uzacu balināšanas var dabūt pat ādas vēzi, jo nedrīkst stipru balinātāju likt uz sejas, bet tas viņu neatturēja. Vairākiem japāņu puišiem toreiz balinājām arī matus.
- Cik viegli vai grūti izdzīvot frizētavai mazpilsētā?
- Pašos pamatos izdzīvošanas iespēja ir tāda pati kā lielākās pilsētās, bet ir jārēķinās ar provinces īpatnībām. Piemēram, šeit nestrādā tradicionālās reklāmas caur presi, televīziju vai radio, pat informāciju internetā meklē salīdzinoši mazs skaits cilvēku. Savukārt informācija visātrāk izplatās pa tiešo no drauga uz draugu, protams, cik tā ir objektīva, varam salīdzināt ar spēli „klusie telefoni”. Mazpilsētā esam atkarīgi no pasākumiem, kas te tiek organizēti. Mūsu darbā ir izteikti jūtami periodi, kad pilsētā nenotiek pasākumi, toties uz izlaidumu vai kapusvētku laiku visi saloni ir pārpildīti. Lielpilsētā klienti regulārāk apmeklē frizētavu, jo nav tāda bezdarba kā mūsu pilsētā.
Ja runā par konkurenci, tad es to neizjūtu. Kaimiņu salonos meistari liela daļa ir bijuši mani kolēģi un skolotāji, katram ir savi klienti, un ir prieks, ka frizētavas strādā un attīstās, jo tas tikai liecina, ka gulbeniešiem ir pieejami labas kvalitātes pakalpojumi. Es pati arī labprāt apmeklēju kolēģu salonus - gan solāriju, gan masāžu, gan manikīru.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"