Deja ir īpašs dvēseles stāvoklis

2015. gada 27. marts 00:00

2858

Diānai Tučai vislielākais gandarījums, ka ar dejotājiem ir izdevies radīt skaistu priekšnesumu

Diāna Tuča jau sesto gadu vada Beļavas tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvu “Ega”. Šajā sezonā kolektīvs ir izvēlējies dejot augstākas sarežģītības dejas un skatē ieguvis 2.pakāpi. Ņemot vērā, ka šīs sezonas laikā kolektīvs ir piedzīvojis pietiekami lielas izmaiņas sastāvā, Diāna atzīst, ka viņa kā vadītāja var būt lepna ar savu dejotāju veikumu. “Esmu ļoti priecīga, kad redzu, ka kādam esmu kaut ko devusi, kaut ko iemācījusi. Vislielākais gandarījums ir tad, kad dejotāji uzkāpj uz skatuves un es redzu, ka mums ir izdevies radīt skaistu priekšnesumu. Punkti šķiet tik mazsvarīgi, kad redzi rezultātu,” saka Diāna. Viņa pati dejošanu un deju mācīšanu uzskata par savu sirdslietu un deju sauc par īpašu dvēseles stāvokli. Diāna uzskata, ka brīdī, kad tiek uzvilkts tautas tērps, cilvēkam mainās stāja, viņš jūtas cildenāks un ir gatavs dejot pēc vislabākās sirdsapziņas. Diāna mīlestību uz deju ir pārmantojusi no savas mammas Herundas Zušas, kura arī ilgus gadus strādājusi par deju pedagoģi.
Kopā ar mammu Diānas Tučas pirmā horeogrāfija tapa 8. vai 9.klasē Beļavas deju svētku noslēguma dejai. “Tā tas viss arī ir aizsācies! Tagad es esmu pārņēmusi Beļavas deju svētku organizēšanas tradīciju un vadu arī Beļavas deju kolektīvu,” stāsta Diāna. Pati viņa ir dejojusi “Jāņabērnos”, “Ratiņā”, “Zelta Rūsiņā” un tagad atkal “Ratiņā”. “Pašai kļūt par vadītāju deju kolektīvam man bija negaidīts izaicinājums, taču nolēmu to pieņemt. Ar “Egu” kopā esmu jau sešas sezonas un esmu priecīga par visu, kas ar mums notiek. Protams, viens ir dejot pašam, otrs – mācīt dejot kādam citam. Pirmos gadus mācījos līdz ar saviem dejotājiem. Arī tagad reizēm nav vienkārši. Izstudē aprakstus, bet pēc tam tomēr konstatē, ka esi kaut ko palaidis garām. Deju mācīšanas manieri esmu ļoti daudz mācījusies arī no Kārļa Venta. Pagājušajā gadā ļoti vērtīgu pieredzi guvu arī nedēļu ilgos kursos pie Agra Daņiļeviča.”

Ar darbu viss ir panākams
Diāna arī atzīst, ka viņas vadītais deju kolektīvs ir kā viena liela ģimene – viņa māca un palīdz dejotājiem, pēc tam viņi palīdz Diānai. “Mēs savstarpēji sadarbojamies. Ir jāuzklausa citam citu, lai deja var pilnveidoties un skatītājiem tā ir redzama kvalitatīvā izpildījumā.” Kopā ar “Egas” dejotājiem Diāna ir piedalījusies lielajos deju svētkos, taču senāk arī pati kā dejotāja viņa vairākkārt ir bijusi deju svētkos. “Pamatskolā biju kopā ar mammu kā vadītāju, ar Jāni Matisonu un “Jāņabērniem” bijām “Rīgai - 800” svētkos, arī ar “Ratiņu” esam piedalījušies lielajos deju svētkos. Esot šajos lielajos deju svētkos kopā ar visiem Latvijas dejotājiem gan kā vadītājam, gan kā dejotājam, sajūtas ir neaprakstāmas. Redzot to visu burvību, kas tur notiek, aiz sajūsmas pat birst asaras.”
Diāna priecājas par saviem pieaugušajiem dejotājiem. “Mums ir daudzi dejotāji, kas strādā Rīgā, tāpēc lielākoties tiekamies nedēļas nogalēs, un tas ir arī ģimeņu brīvais laiks, taču dejotāji labprāt un ar prieku nāk uz mēģinājumiem un ir gatavi ziedot vairākas stundas. Mēs arī nupat saņēmām piedāvājumu no mūsu kultūras darbinieka Jāņa Skopana, kurš šobrīd iestudē brīvdabas izrādi, kurā vajag arī dejotājus. Mēs piekritām, un tas nozīmē, ka kopš šī brīža brīvā laika mums būs vēl mazāk, jo būs jāorganizē arī papildmēģinājumi, lai varētu mēģināt arī dejas izrādei,” stāsta vadītāja. Diāna atklāj, ka šī sezona viņiem sakarā ar izmaiņām sastāvā tiešām nav bijusi viegla. Aizgājušo dejotāju vietā, protams, nāca jauni, taču bija arī tādi dejotāji, kas līdz šim dejojuši nebija un viņiem bija pilnīgi no nulles jāiemāca, kas ir palēciens un kas ir polka. “Ar darbu viss ir panākams. Un šīs skates rezultāti, manuprāt, mums ir ļoti liels sasniegums. Droši vien dejotāji jūt manu azartu un vēlmi viņus mācīt un arī paši no tās iedvesmojas. Viņi arī paskubina cits citu. Esam ļoti saliedēts kolektīvs. Ja kāds nokar degunu, pārējie uzmundrina un atkal viss ir kārtībā.”

Cik forši ir dejot!
Bez “Egas”, kas ir pieaugušo deju kolektīvs, Diāna ir vēl arī trīs bērnu deju kolektīvu - Bērzu sākumskolas 1., 2.klases un 6.klases deju kolektīvu un Gulbīša vidusskolas 1. līdz 4.klases deju kolektīva - vadītāja. “Ar pieaugušajiem, protams, ir vieglāk strādāt. Gan es eju pavadīt savu brīvo laiku, jo dejas nekad neesmu uzskatījusi kā darbu, bet gan kā savu sirdslietu un to parasti eju darīt ar prieku, gan arī maniem pieaugušajiem dejotājiem tas ir viņu pašu brīvais laiks, un viņi zina, kā vēlas to pavadīt, tādēļ arī strādāt ir vieglāk un progresīvāk. Bērniem savukārt nereti gadās, ka dejot liek vecāki, un man šķiet, ka bērni vēl arī īsti neizprot, cik tas ir forši - būt kopā un dejot.”

Piedalās jaunrades deju konkursā
Pagājušajā gadā Diāna pirmo reizi ar savu radīto deju startēja jaunrades deju konkursā. “Es dzirdēju Normunda Zuša un Rēzeknes Zaļā kora dziesmu “Pie Dieviņa gari galdi”, man tā ļoti iepatikās, un man radās iedvesma izveidot deju. Daudzi jautāja, kāpēc dejai esmu izvēlējusies šādu skumju mūziku, taču tāds droši vien tobrīd bija mans dvēseles stāvoklis,” stāsta Diāna. Konkursā, kura pirmā kārta norisinājās Rēzeknē, šo Diānas deju dejoja daļa viņas deju kolektīva dejotāju un arī kolēģi no “Ratiņa”. “Mēs netikām izvirzīti uz finālu, bet guvām ļoti lielu atzinību no žūrijas. Atklāti sakot, arī es kā vadītāja varu atzīt, ka šis bija ļoti emocionāls priekšnesums. Tā bija viena no tām varbūt ne tik ļoti daudzajām reizēm, kad man šķita, ka dejotāji ir izdarījuši itin visu. Acīmredzot viņi bija sajutuši manu dvēseles stāvokli un to izlikuši dejā,” spriež Diāna. Šogad priekšā ir bērnu deju kolektīvu skates un dalība Skolu jaunatnes deju svētkos, taču, iespējams, nākamgad Diāna varētu ķerties atkal pie kādas jaunas dejas radīšanas. “Ja ir iesākts, ir jāturpina! Atnāks mūza un gan jau kaut kas taps. Varbūt kādreiz izdosies radīt arī kādu deju, ko kopā kādos svētkos dejos daudzi kolektīvi. Varbūt...”

Svarīgs ģimenes atbalsts
Tikmēr arī šogad Diāna noteikti organizēs Beļavas deju svētkus. Tie šogad notiks jau 23.reizi. “Kad mamma pārtrauca organizēt svētkus, svētku norisē iestājās pārtraukums, pēc tam tie atkal pāris gadus notika. Tagad šos svētkus atkal esam atjaunojuši un gribam atgūt to skatītāju masu, kas bija kādreiz. Uz svētkiem brauca skatītāji no malu malām, visiem pat nepietika sēdvietu un cilvēki sēdēja uz zemes, uz līdzpaņemtām sedziņām. Ar katru gadu skatītāji tiešām atkal pieplūst, jo saprot, ka šie svētki ir tā vērti, lai būtu kopā, skatītos un priecātos. Domāju, ka arī šogad mums izdosies ļoti skaisti svētki!” saka Diāna. Tie norisināsies 30.maijā un būs kā iesildīšanās pasākums pirms Vidējās paaudzes deju svētkiem 6. un 7.jūnijā Jelgavā, uz kuriem dosies arī Gulbenes novada dejotāji.
Diāna priecājas, ka viņai joprojām gan svētku organizēšanā, gan arī deju pedagoģes darbā ar padomiem palīdz mamma. “Mamma ir pieredzējusi deju pedagoģe, un man ir svarīgs viņas redzējums. Man patīk, ka viņa tiešām sniedz man šos padomus nevis kā meitai, bet gan kā kolēģei, un tos ir vērts uzklausīt. Mamma man palīdz arī citādi. Kad es biju tikko sākusi vadīt Beļavas deju kolektīvu, mums nebija tērpu. Nācās aizņemties svārkus no Lejasciema kolektīva, savukārt blūzes mēs abas ar mammu sašuvām pašas pa divām diennaktīm. Tagad savukārt mamma vada rokdarbnieču pulciņu “Dzīpariņš” un pulciņa dalībnieces mums ir sašuvušas lakatiņus, izšuvušas vainadziņus,” stāsta Diāna. Arī viņas dzīvesdraugs dejo “Egā”, un arī viņš Diānai sniedz atbalstu. “Mēs varam kopīgi mājās pamācīties dejas un pēc tam kopīgi parādīt soļus mēģinājumos. Arī abi mani bērni labprāt nāk ar mani uz mēģinājumiem un ir gatavi man palīdzēt. Un arī viņi paši dejo deju kolektīvos. Tas nozīmē, ka dejas tradīcijas mūsu dzimtā turpināsies!”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Deja ir īpašs dvēseles stāvoklis

Kategorijas