Bērniem vēl krāsainu bērnību

2015. gada 2. aprīlis 00:00

2148

Anitas un Aiņa Vorobjevu liktenīgā satikšanās uz Alūksnes ceļa

Gulbeniešu Anitas, Aiņa, piecus gadus vecās Gabrielas un divgadīgā Ričarda Vorobjevu ģimenē Lieldienas tiek gaidītas ar prieku. Šie svētki ģimenei saistās ar pavasara atnākšanu, ar dabas atmodu, ar kopā būšanu un jaukajām Lieldienu tradīcijām – olu krāsošanu, ripināšanu, olu kaujām, kā arī šūpošanos.
Īpašs prieks par Lieldienu izdarībām ir Gabrielai. Viņa labprāt kopā ar mammu iepriekšējās dienas vakarā krāso olas. Šogad šajā pirmssvētku aktivitātē jau varēs piedalīties arī mazais Ričards. Vorobjevu ģimene olu krāsošanai neizmanto veikalā nopērkamās sintētiskās krāsvielas, bet izvēlas olas krāsot sīpolu mizās. Pats interesantākais, protams, ir krāsošanas iznākuma aplūkošanas process, jo katra ola taču nokrāsojas citā krāsā, uz katras veidojas citādāks zīmējums, par ko bērniem ir neviltots pārsteiguma prieks. Kad olas nokrāsotas, tās tiek glīti savietotas groziņā, kura pamatne izklāta ar sūnām, zariņiem, kas jau iepriekš sameklēti mežā. “Mūsmāju Lieldienu zaķis ir kārtīgs un olas nekur neslēpj, bet parasti saliek kārtīgi groziņā. Taču, kā būs šogad, kas to lai zina!” saka Anita. Lieldienu svinēšanas neatņemama sastāvdaļa ir arī olu kaujas un ripināšana, un ne jau vienmēr stiprākie izrādās tie augumā lielākie. Vorobjevu ģimene Lieldienās labprāt dodas arī uz svētku pasākumu parkā, un tur noteikti tiek izmantota arī iespēja izšūpoties.

Svarīgākā vērtība
Anita un Ainis atzīst, ka bērniem sagādā lielu prieku gan Lieldienu, gan arī dažādu citu svētku tradīcijas un vecāku uzdevums ir mācīt tās, kā arī gādāt, lai atmiņas par bērnību un tās svētkiem viņu bērniem ir košas un krāsainas. “Mūsmājās tiek svinēti visi tradicionālie svētki. Mīļākie svētki mums ir Ziemassvētki, Jaungads, Lieldienas. Bērniem parasti īpašāk tiek svinētas arī dzimšanas un vārdadienas. Cenšamies sarīkot kādu ballīti, lai šie svētki paliek atmiņā,” saka Anita. Vorobjevu ģimene atzīst, ka šādi brīži satuvina ģimeni. “Bērniem ir ļoti svarīgi, lai ģimene ir kopā, lai visi kopīgi iesaistās dažādās aktivitātēs, kopīgi svin, atpūšas un arī kopīgi strādā,” saka Anita un Ainis. Saviem bērniem viņi māca, ka ģimene ir pati svarīgākā vērtība, ka tā vienmēr būs tā vieta, kur viņi būs gaidīti, un ka vecāki allaž atbalstīs savus bērnus.

Interesanta iepazīšanās
Savu kāzu dienu Anita un Ainis svinēja 2009.gada 18.jūlijā, taču pirms kāzām attiecības izturēja krietnu laika pārbaudi - viņu pazīšanās aizsākās pirms 14 gadiem. “Mana ģimene nāk no Kokneses, taču 1998.gadā mēs pārcēlāmies dzīvot uz Liteni. Vīrs savukārt nāk no Alūksnes puses,” stāsta Anita. Interesants ir abu iepazīšanās stāsts. Anita devusies uz Alūksni ar stopiem un nostopējusi mašīnu, ko vadījis Ainis. Pēc kāda laika situācija atkārtojusies - šoreiz tikai Anita devusies no Alūksnes uz mājām. Ainis braucis garām, atcerējies Anitu un atkal apstājies, lai viņu aizvestu. Tā pamazām aizsākās viņu draudzība un arī mīlestība. Gāja laiks, pieteicās pirmais bērniņš, tad abi arī nolēmuši savas attiecības nokārtot oficiāli. “Jau kopš brīža, kad piedzima Gabriela, zinājām, ka gribēsim arī otru bērniņu. Ar trīs gadu starpību piedzima Ričards. Varbūt kādreiz nolemsim par labu arī trešajam bērniņam,” saka Anita.

Jāizmanto visas iespējas
Sākotnēji Anita un Ainis dzīvojuši tepat kaimiņos - Alūksnes novada Annā, bet pēc tam nolēmuši meklēt citu dzīvesvietu. Alūksnē tobrīd piemērotu mitekli ģimene neatrada, taču šāda iespēja radās Gulbenē, tā arī pārcēlušies uz dzīvi šeit. Gabrielai tobrīd bijuši 11 mēneši. Tagad jau vairāk nekā piecus gadus viņi sevi sauc par īstiem gulbeniešiem un šeit jūtas ļoti labi. “Mums patīk Gulbene, tā ir kļuvusi tuva sirdij. Pilsēta pa šiem gadiem ir ļoti mainījusies. Prieks, ka tā ir kļuvusi daudz sakoptāka, būtu jauki, ja vairāk attīstītos uzņēmējdarbība. Un tomēr laikam jau viss ir atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem, kāda ir viņu attieksme pret vietu, kur viņi dzīvo, pret to, ko viņi dara, ar ko nodarbojas. Mēs varam braukt uz jebkuru pilsētu un teikt, ka tur nav tā un šitā. Katram taču ir iespēja darīt, jautājums tikai – cilvēks grib vai negrib to darīt. Mēs uzskatām, ka ir jāizmanto visas iespējas un, ja cilvēkam ir mērķis, tas agri vai vēlu tomēr piepildās,” atzīst Vorobjevi. Arī viņi šobrīd cītīgi strādā pie sava mērķa piepildīšanas un realizēšanas. Viņi ir iecerējuši izveidot un attīstīt savu uzņēmumu, pagaidām gan vēl paturot noslēpumā tā darbības jomu. Algotu darbu nestrādājot, Vorobjevi šobrīd visus spēkus velta sava uzņēmuma izveidei. “Mēs esam pārliecināti, ka strādāt un pelnīt var arī tepat, Latvijā, un uz ārzemēm nemaz nav jābrauc. Kur tad ir tāda laimes zeme, kur tevi gaidīs ar atplestām rokām un noliks visu gatavu priekšā? Tā nenotiek! Ir pašiem jādomā, jāiet un jādara! Un arī saviem bērniem tas ir jāmāca!” ir pārliecināti Anita un Ainis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bērniem vēl krāsainu bērnību

Kategorijas